Ietiepīgi cenšoties pieturēties pie domas, ka atjaunojot vecumvecas mājas vecos logus ( un citus ''elementus''), gribētos pieturēties arī pie vecā tipa pārklājumiem ( krāsām). Nonācu, protams, pie ''zviedru krāsas'', ''miltu krāsas'', ''lineļļas krāsas'' un šo nosaukumu krustojumu remixsa versijām. Sākot ar šķietami elementārākā varianta īstenošanu jau saskāros ar problēmu - veidojot krāsu uz lineļļas bāzes, neizdodas atrast tādu pigmentu, kurš šķīstu tai lineļļā ! Vai kāds nav tik zinošs un izpalīdzīgs un nesniegtu kādu gādīgu un palīdzīgu vārdu šai sakarā ? : )

Varbūt ISBN=9984983404, Juris Zviedrāns - Krāsas un apdares materiāli (Palīgs senu ēku īpašniekam), 48 lpp, Rīga, Latvijas Piļu un muižu asociācija, 2005.

Vai tik ļoti gribas sevi mocīt? Klasiskā mākslinieku lineļļas krāsa ir lineļļa+pigments. Un pigments tieši nedrīkst eļļa šķīst - tā ir emulsija. Tikai neaizmirstam, ka šāda lineļļas krāsa žūst nedēļām, pat mēnešiem un gadiem, jo nekāda žūšana tur nenotiek, bet gan ļoti lēna lineļļas oksidatīva polimerizācija gaisa skābekļa iedarbībā. Pat mākslinieki šodien lineļļas krāsas vairs neizmanto.
Ja gribi logus baltus - maisi lineļļu ar cinka balto (cinka oksīds) vai titāna balto (titāna dioksīds), proporcijas gan nepateikšu, droši vien internets pilns, jāpagūglē.
Zviedru miltu krāsā ir vārīta lineļļa, rudzu milti, šķidrās ziepes, rūda kā pigments un dzelzs sulfāts (vitriols).
Šodien tomēr ir nopērkamas lineļļas krāsas, kas ir uzlabotas ar akrilātsveķiem un citām piedevām ilgākam mūžam, ātrākai žūšanai un labākai tvaiku caurlaidībai un svarīgākais - ar UV aizsargājošām piedevām, kas lineļļai nav un tā ārā ātri dzeltē un plaisā.

K-gs aaaa pareizi saka, ka jebkura krāsa ir emulsija, krāsu pigmenti lielākoties ir dažādu metālu oksīdi, piem. rūsa ir dzelzs oksīds Fe2O3, kur tie tiek smalki samalti un iemaisīti dažādās eļļās, kur tā saucamai eļļas krāsai tiek izmantota auksti spiesta lineļļa.
Taču, lai kvalitatīvi nokrāsotu koka virsmas, tās iepriekš jāsagatavo. Ja koka logiem vecā krāsa stipri nolupusi, tad to, vērtnei izņemot stiklu, jasagatavo. Stikla izņešanai esmu izmantojis stūra slīpmašīnu, kur izmantojot 1.1,5mm disku metāla griezšanai var atgriezt tepējumu un pārgriezt metāla naglas. Tad no apakšpuses izmantojot metāla zāģīti atgriež tepi, lai atbrīvotu stiklu no gropes.
Noņemami rokturi un citas uzliktas detaļas.
Koka daļai krāsu var noņemt ar karstā gaisa fēnu un dažāda veida skrāpjiem vai metāla špahtelēm. Pēc krāsa noņemšanas, var izkalt vai izurbt zara vietas un izgriezt plaisas. Tās aizpilda ar nedzēsta gaisa kaļķa un lineļlas maisījumu, kas pie iepildes ir 'sausa biezpiena' kondīcijā. Kaļķis lēnām piesaista mitrumu un izplēšas šuvē. Taču lielu dobumu aizpildei ~virs 3mm papildus var iejaukt koka slīpēšanas skaidas vai smalkas smiltis, tas samazina rukumu.
Pēc virsmas noslīpēšanas to gruntē ar karstā ūdens peldē sasildītu lineļļu plānā kartā izmantojot kā rullīti, ļauj kā krāsu tā grunti izspiest plānā slaņīti, tā otas stūros.
Pēc grunts iežūšanas var krāsot. To veic arī plānās kārtās.

Paldies par pa-domiem !
Kas attiecas uz uz ļineļļas bāzes gatavoto krāsu mūžu, esmu sastapies ar info ( tai pašā Piļu un muižu asociācijas mājaslapā), ka tā kalpo simtus gadu ( iekštelpās arī pēc 250 gadiem esot tīri laba). Tātad jautājums par lietderību ( gan ieguldīto pūļu, gan laika ziņā) tā kā būtu izsmelts (ja tas, protams, ir tā).
Konkrētajā gadījumā es cenšos panākt atbilstību ( daudz maz) vecajam logu rāmju tonim - gaiši pelēki- zilgans. Toni, protams, ieguvu, taču par cik pigments ātri vien ''nosēžas'' lineļļā ( noslāņojas), tad vienīgais kur iegūto sajaukumu varēju izmantot - ir logu tepes izgatavošanā ( piejaucot krītu - pēc to pašu Piļu asoc., aprakstiem)- logu stiklu blīvēšanai (līstīšu vietā).
Tiesa, pigmentu ņēmu absolūti nepievēršot uzmanību tam, no kā tas gatavots ( Taparol) - absolūti glupai pamēģināšanai, lai gan esmu satapies ar info, ka atbilstoši tam, ka lineļļa ir dabas bērns, arī pigmentam esot jābūt no tās pašas grupas.
Negribas jau, protams, mocīt ne sevi ( īpaši jau ne sevi, protams), ne kādu citu, tomēr kā tad tie viedie senie ļauži ir panākuši vēlamo ? Nu ne tak, sevis nemocīšanai, piebēruši lineļļai pelnus ? Kaut gan, kas zin ...

Simts gadus atpakaļ organisku, resp. sintezētu pigmentu nebija. Visi pigmenti bija neorganiskas dabas, resp. pārsvarā smago metālu sāļi, protams, ar retiem izņēmumiem. Organiskie pigmenti ar laiku UV un skābekļa iedarbībā var zaudēt krāsas (skat. vecas krāsainās fotogrāfijas), neorganiskie to nedara.
Nedomāju, ka zilganpelēkais tonis tika iegūts speciāli - tā droši vien bija baltā krāsa, kas laika gaitā nopelēkojusi/nozilējusi. Lieta tāda, ka agrāk pieejamais baltais pigments bija tā saucamais "svina baltais", ko tagad indīguma dēļ vairs neizmanto. Viņam bija viens mīnuss, ka laika gaitā, tāpat kā sudraba karotītes, gaisā esošā sērūdeņraža ietekmē tas palika tumšāks, jo veidojās svina sulfīds, kas ir melns. Šī iemesla dēļ, ja apskata vecas mākslinieku gleznas, tām visām balto toņu vairs nav un visas baltās vietas ir palikušas tumši pelēkas. Lielajos muzejos šādas gleznas restaurē, uzmanīgi ar ūdeņraža peroksīdu novācot sulfīdu slāņus. Glezna kļūst stipri gaišāka, daudz vairāk līdzinoties sākotnējam oriģinālam. Ar veciem koka logiem notiek tieši tas pats, ta'pēc dzīšanās pēc kautkāda mistiski pelēkā toņa ir tieši pretējs process oriģināla restaurēšanai. Sākumā visi šie logi bija cārti balti.

Ja godīgi, tad es neredzu pilnīgi nekādu jēgu izmantot simts gadus vecu lineļļas tehnoloģiju. Krāsu ražošanas process tak nav apstājies un modernām krāsām ir daudz labākas īpašības par uz lineļļas pamata veidotām. Ja nu dikti gribās čakarēties, tad man vesela burka "svina baltā" pulvera stāv. Ārā mest žēl, bet tā īsti vajadzīgs nav. Ir vēl vairākas kastes ar dažādim krāsas pigmenta pulveriem(tēvs krievu laikos bija krāsotājs). Pats tiku pamēģinājis maisīt vecā tipa krāsas uz krīta bāzes, bet nu nekas labs, salīdzinoši ar modernajām krāsām, nesanāk un pie vainas jau nav mana meistarība, bet pašā tehnoloģijā. Vecos laikos jau krāsotai sienai pa virsu uzrullēja puķes un viss bija OK- krāsojuma defektus neredzēja.

Es ar visām četrām par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu oriģinālizskatā. Ja reiz logs ir bijis balts, tad tas tāds arī jāatjauno. Bet vizuāli, nevis ar kautkādiem iedomātiem to laiku materiālu pakaļdarinājumiem. Kāda starpība, ar ko to logu nokrāso, ja ar aci pat tuvumā pētot nav iespējams atšķirt vai tā ir kaut kāda lineļļas krāsa vai kamieļu piens ar Muhameda pelniem? Tā jau vienkārši ir tīrākā ākstīšanās. Arī par tepes lietošanu - nu tagad ir visādi moderni logu stiklu hermētiķi. Dzīvē praktiski tā ir balta līnija gar stikla malām. Tad kāpēc nelietot kaut ko modernu, ja ar aci nevar atšķirt, kas tas tāds ir - silikons vai lineļļa ar krītu??? Bet nu cilvēkliem laikam tiešām nav ko darīt. Restaurējot ir tik daudz citu detaļu kam jāpievērš tiešām uzmanība, ka krāsas atdarināšana, kad tagad nevienam nav nekādas sajēgas, kā to krāsu tad taisīja? - nu tā jau ir diagnoze.

Pigmentam eļļas krāsā var izmantot tonējamo pastu. Tas noteikti kādu laiku nodrošinātu pret eļļas krāsas pigmenta nosēšanos, bet manuprāt ar laiku nosēžas - saslānojas pilnīgi visas krāsas, arī ūdensemulsija, jo kā minēts krāsa ir emulsijas maisījums. Svaigi gatavotas krāsas izsēšanās atkarīga no pigmenta maluma smalkuma.
Lai iejauktu lineļļa pigmentu uz ūdens bāzes var izmantot pāris pilienu emulgatora - Feiri mazgājamā līdzekļa.

www.timbercentre.lv ražo un pārdod lineļļas un darvas, kā arī citus dabiskās krāsas maisījumus. Pirku pie viņiem lineļļas un darvas krāsu ārdarbiem, ļoti labi klājas un vizuāli izskatās super. Kontaktējos ar Artūru 28444998