Ir vēlēšanās 1 stāva laukakmeņu ēkā, kas kādreiz izmantota kā saimniecības ēka, pieceļot otro stāvu, kā guļbūvi,līdzekļus izmantojot saprāta robežās, izveidot tādu kā dzīvojamo māju, kurā pavadīt nedēļas nogali, vai arī piemēram Ziemassvētku nedēļu.
Ar tā otrā stāva izbūvi takā vairāk vai mazāk būtu skaidrs guļbūve, kā guļbūve Bet kā būtu ar to pirmo stāvu Kas ir 7x15 m laukumā, ar 0,65 m biezām un 2,75 augstām sienām. Tā kā vēlēšanās ir saglabāt ēkas ārējo izskatu un arī negribas iekšā nekko siltināt un reģipšot,ja nu vienīgi 1,5 m augstumā lai kamēr neizkurini ziema tiešais aukstums nenāk. Pastiprinās aizdomas par siltuma problēmām ziemā,jo akmens paliek akmens Kā arī vispār rodas jautājumi par šādas ēkas izmantošanu tādiem mērķiem, jo cik lasu, tā skopā informāciaj ir tikai ...ziemā nepiekurināsi, baigais mitrums, neveselīgi u.t.t. Bet vai tiešām tik traki ir Ja nosiltinātu grīdu, uzliktu pamatīgu starpstāvu siltinājumu, labas durvis,logus, ventilāciju un iespējams kautkādu centrālo apkuri ar siltuma akumulatoru.
Varbūt kādam ir pieredze ar šādām ēkām,šādās situācijās
Iepriekš paldies !

Weekenda mājai termomasa nav vēlama, tāpēc šis būtu retais gadījums, kad siltināšana no iekšas ir pat izdevīgāka. Kam tas siltuma akumulators? Lai iesiltu uz svētdienas rītu, toties būtu silts vēl ceturtdien?
Ja mitrums kāpj augšup pa sienām, varbūt var likt tvaika=hidro izolāciju starp higroskopisku (!) iekšējo siltumizolāciju un akmens sienas iekšpusi?

Pilīs tak muižkungi dzīvoja, a tur visa māja bija no akmens, nevienas vates un rīģipša pa virsu nebija un nekas. Ja grib saglabāt dabīgu akmeņu sienu, tad nevajag tur nekādas plēves vai vēl kaut ko. Ļoti apšaubu, vai vajag centrālapkuri. Ja māju apdzīvo neregulāri, tad labāk ielikt kādu čuguna "buržuiku", riktīgi kurināt un nečakareties ar akmeņu siltināšanu lai nesabojātu skatu. Tak uz Ziemassvētkiem var atļauties kādu lieku klēpi malkas nokurināt:).

Gadus 2~3 atpakaļ gada prēmiju arhitekturā dabūja māja, kas bija iebūvēta esošos akmens mūros- kā siltumizolācija tur tika izmantota stikla pakete...parasti gan, ja var atļauties būvēt 7x15 m 2 stāvu māju, lai tajā pavadītu pāris nedēļas gadā, tad var arī sagrabināt tik, lai apmaksātu kaut cik profesionāli izstrādātu rekonstrukcijas projektu un necenstos balstīties uz mums tik ierasto "viena tante teica"...

"Drupu māja"? Baidos, ka šai forumā tik augstas mākslas cienītāji netusē, turklāt šais laikos tā būtu ne tikai "arhitekturnoje", bet arī "finansiaļnoje izļišestvo"...

Vienstāvs, mākslas _cienītāji_ tusē gan. Mākslas cienīšanai nav obligāti jāizpaužas kā priekšmeta iegūšanai savā īpašumā. Un krīze, starp citu, ir arī laiks, kad daži cilvēki beidz tikai raust un beidzot sāk tērēt. Nevajag visus pēc vienas auklas mērīt.

Par mākslu atvainojos, savukārt par finansēm tēmas sācējs minēja "līdzekļus izmantojot saprāta robežās", ko es arī nomērīju pēc sev saprotamas auklas.

Literatūrā minēts, ka laukakmeņiem būvētas sienas biezums dzīvojamām ēkām sākas no 80..100cm biezumā. Tātad 0,65cm sienas būs aukstas un ar lielu siltuminerci. Tas nozīmē, ka atstājot sienas redzamas, aukstajā laikā uz tās iekšpuses veidosies kondensāts no telpā esošā gaisa mitruma. Tātad mums jārada starpkārta starp mūri un telpu, piemēram baznīcās tie bija un ir koka paneļi, bet minētajā drupu mājā - stiklapaketes. Ja tomēr šādi ārsienu iekšpuses aizsedzoši risinājumi nav pieņemami, tad gar sienu būtu jārada silta un sausa gaisa aizkars, kas vienlaicīgi žāvē no sienas mitrumu. Tātad ēkā pa ārsienas perimetru iestrādājama siltā gaisa konvekcijas caurule ar regulējamiem atvērumiem un apkurei jāizmanto mazas inerces - tērauda vai čuguna katls ar gaisa siltumnoņemšanas virsmu. Te katls vai katli stiprināmi uz grīdas pie ārsienas, lai varētu vienkāršot silta aizkara radīšanu.
Par tām muižām. Muižnieki, ja varēja labāk dzīvoja masīva apmestās koka ēkās. Mūra ēkas lielākoties saistītas ar drošības apsvērumiem pret dedzināšanu.

...no kurienes radies priekšstats ka tehnoloģiski pareiza un skaista būve obligāti ir arī neiedomājami dārga...būves izmaksas ir iestrādātas projektā un tikai kādus 10% iespējams samazināt būvniecības gaitā sčakarējot projekta ideju, pielietojot mazāk kvalitatīvus materiālus un uzmetot būvstrādniekus. Ne jau saimnieka naudas maka demonstrācijai augstceltnes visā pasaulē apģērbj ar stikla fasādēm, bet tādēļ ka tas ir salidzinoši lēti pret iegūto kvalitāti. Konkrētajā gadijumā nemaz citu variantu nav, ja gribam saglabāt redzamu akmens mūri no abām pusēm un nodrošināt telpās komfortu, kā izveidot stikla pakešu sienu vienalga kurā mūra pusē...

Uzskatu, ka neko tur siltināt nevajag. Jebkura pad-laiku blokmāja jau tāda pati laukakmeņu mūra māja vien ir - tāpat diezgan liela siltummasa, siltumizoloācija nekāda, bet tas jau nenozīmē, ka tur nevar dzīvot, vai nevar piekurināt. Telpas gaisam siltumietilpība ir n-tos tūkstošus reižu zemāka, kā tam akmens mūrim, līdz ar to ļoti ātri un komfotabli telpā var iegūt siltumu, mūrus nemaz neuzsildot. Protams, ātra efekta iegūšanai jālieto sildvirsma ar augstu temperatūru - metāla krāsniņa, karsti radiatori, normāla krāsns utt. Protams, ja nauda ir, var taisīt centrālapkures sistēmu, bet, ja tur ir paredzēts uzturēties īslaicīgi, tad akumulatora piekurināšana nebūtu tas labākais variants - akumulators labāk der siltajām grīdām, bet kamēr tu to tonnīgo mucu uzkurinasi - pusdienu sēdēsi aukstumā. Turklāt tādā gadījumā akumulators būtu jāpilda ar nesasalstošu šķidrumu, kas tonnas gadījumā būtu ļoti dārgi. Optimālākais variants, man liekas - krāsns apkure.
Grīdu ieteiktu taisīt ar puķiku siltinātu armētu betona plāksni uz grunts - tas ir lētākais un labākais variants. Mitrums nenāk, izturība un ilgmūžiba, arī lētākais variants, turklāt droši jebkurā vietā var sliet kādu starpsienu, likt smagu krāsni, skursteni utt. Gala grīdas segumu var likt kaut smukus grīdas dēļus, vai ko citu. Ja apdzīvoti abi stāvi, tad pārsegumu siltināt nav jēgas, jāsiltina ir jumts, tas nu gan obligāti, bet atkal - ja uzturēties plānots ir īslaicīgi, tad siltinājuma izmaksas nekad sevi neattaisnos. Nu aizies tur pāris pagales vairāk dienā - nu un, pat ja 2x vairāk malkas aizies - tāpat tas būs daudz lētāk, kā visu siltināt pēc parastas dzīvojamās mājas standartiem, kur gribas siltu un visu cauru ziemu. Kaut kādu minimālu siltinājumu jau var ielikt, bet pašam radiem ir veca koka māja pilnīgi bez siltinājuma jumtā un nekas, dzīvo, kurina, nekad par aukstumu nav sūdzējušies. Te ir jāizvērtē visu darbu un ieguldījumu lietderīgums.