Jebkurā gadījumā,veicot siltināšanu un normālam ārējo konstrukciju siltuma-mitruma režīmām jeb žušanai, vajadzētu pieturēties pie nerakstīta un rakstīta likuma, ka, ja būvelements sastāvēs no dažādiem slāņiem (materiāliem), tad tā siltajā pusē esošo slāņu kopējam ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentam ir jābūt vismaz 5 reizes lielākam par aukstajā pusē pieguļošo slānu difūzijas ekvivalentu.
Resp., ja aukstajā pusē liek putupolistirolu EPS (kur ekviv. sd = 60 x biezums(m)),
piem., 60x0,15= 9 , tad no siltās puses būtu jāliek materiāls ar sd>45 un tas nozīmē, ka jāliek polietilēna plēve (sd=50 līdz 75), bet nederēs PVC plēve (30), aluminizēts 0,4mm papīrs (10), pretvēja plēves (0,2), ruberoīds (15).

Maģiskā 5-nieka jautājumu būtu interesanti noskaidrot. Piemēram, no nerakstītās puses (jo rakstītā veidota pēc hidrofobo siltumizolatoru izplatītāju ieteikumiem). Kāpēc TIEŠI 5 reizes?
No otras puses, kā iestarpināja aaaa, ja tieši putuplasts ir robeža starp silto un auksto, tad aukstā puse ir - kas? Nekas?

Vienstāvam.."Maģiskā 5-nieka jautājumu būtu interesanti noskaidrot"
Visu jau var izrēķināt arī precīzi, taču praksē ja runa iet par nelieliem apjomiem rēķinašanai pavadītais laiks neatmaksājas, jo ja tu zini , ka tev pietiktu ar tvaika pretestību sd~180, bet pārdošanā esošajam materiālam sd=200, tad taču neskriesi pie ražotāja lai 100 vai 200m2 dēļ tiktu izgatavots šāds materiāls. Ja runa iet par kvadrātkilometriem, tad cita runa.
Tapēc, kur varam tur mēģinam izmantot empīrisiskas sakarības, jo tās vienkāršo dzīvi
...jautājums, kapēc no gultas nevar izkāpt ar kreiso kāju?

Ja siltināsi ar ekovati, izdedžus nevajadzēs ņemt laukā, jo to var tā pat pūst virsū.
Katrā gadījumā ar ekovati būs efektīvāk un bez problēmām!

uzmet aci - [www.ekoteh.lv]

Pārdomas: Ekovate, beramā, nemaz tik nekaitīga nav: pabradājiet bēniņos pa to, un šķaudīsiet uz nebēdu... Arī akmens vate uz sasvīdušas ādas izsauc niezi, plaušās kasīšanos...Tajā ziņā putuplasts itkā viss nekaitīgākais (nav sevišķu alerģiju.) Bet katram savs. Vai tajā gadījumā kad ir gaisa sprauga- izdedži, skaidas, māli... (veco laiku griestu siltināšana) nevar tā: Liek tajās vietās kurās nav bieži jāstaigā mīksto 100mm akmensvati (lētāka, vieglāk noblīvēt sav. vietas, bez nekāda papildus materiāla. Tajās vietās kur grib pastaigāt- cieto . Var arī kādu dēli- dēļus ar šķirbām uzlikt. Tas, ka šajā vatē būs pāreja uz rasas punktu : kas tad vainas: ziemas sākumā lēni tā ar mitrumu piesātināsies, bet arī no augšas žūs. Siltuma pretestība samazināsies, bet ne jau ļoti! Vasarā bēniņos jau tā vienmēr karsti- vate labi izžūs. Arī koka konstrukcijām mitrums nebūs- tas būs vatē. Papildus jau ir gaisa sprauga zem izdedžiem...Vai ne tā?

Es darītu tā. Izvāktu izdedžus, ar antipirēnu apstrādātu sijas, tad ieklātu tvaika izolāciju un starp sijām liktu puscieto akmens vati.
Ja kāds vēlas ietaupīt un, ja pēc ugunsdrošības normām putuplasts ir pieļaujams (un izskatās, ka šajā gadījumā tas iespējams ir pieļaujams), tad jāizvāc izdedži (bet ja slodzes atļauj, tad VAR NEIAZVĀKT, bet labi izdedži labi jāizlīdzina), tad ieklātu tvaika izolāciju, un ieklātu putupolistirolu - vismaz 20cm (ar vismaz pusspundi un/vai hermetizētu ar putām). Un viss.
Vienīgi,žurkām putuplasts (dažu firmu)it kā garšojot.

Tā putuplasta spundes ierīkošana bēniņu telpas pārsegumam nav nepieciešama.
skat:[www.likumi.lv] > 2.tabulu _Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.

>> būvinženierim
Starp citu, tiešam no minētajiem LNB 002-01 būvnormatīviem par tiem neapkurināmajiem bēniņiem, izriet, ka ja gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s, tad siltumizololācijas materiālu VIRSMA nav jāaiszargā no piespiedu konvekcijas ietekmes. Bet LBNā tiek runāts (un aprēķini veikti) ņemot vērā viendabīgus materiālus un siltumizolāciju (t.sk. LBN 26.punktā) un par siltumizolācijas virsmu nevis par spraugām starp siltumizolāciju.
Bet es savā rakstā minēju pasākumus par iespējamo radušos spraugu aizsargāšanu pret auktuma piekļuvi.
Pie tam, konkrērtajā gadījumā OBLIGĀTI jāņem vērā vēl viens faktors, kas nosaka papildus pasākumus, lai siltumizolācija pēc iespējas būtu viendabīgāka: tā kā tvaika izolācija (plēve)atradīsies virs izdedžiem (tātad konstrukcijas slānī ~ pa vidu), tad ļoti svarīgi lai starp putupolistirola plāksnēm nebūtu spraugas(reāli darbus veicot tādas sanāks) pa kurām var lokāli piekļūt aukstums un var izveidoties rasas punkti uz tvaika izolācijas (plēves) no telpu siltās puses un/vai rasas punkts var atrasties kaut kur izdedžu slānī (un lieks mitrums nebūtu vēlams arī koka sijām).
Kā jau minēju, tad šo iespējamo risku novēršanai (samazināšanai)var izmantot putustirola plāksnes vismaz ar pusspundi VAI spraugas aizpūst ar putām.
Vai tas nebūtu jādara?

Kapēc tvaika izolācija būtu jāgulda siltumizolācijai pa vidu. Vai tvaika izolāciju nevar likt uz tīro griestu dēļiem, jo tai tvaika pārejas pretestība ievērojami lielāka nekā polistirola materiāliem. Uz polistirola, ja to vēlas saglabāt no sabiršanas varētu likt tos pašus dēlīšus un virsū 5cm izdedžus sajauktus ar būvkaļķi attiecībā 1:15. Tas nodrošina antiseptiku kā kokam tā izdedžiem.

Tvaika izolācija nebūtu jāgulda siltumizolācijai pa vidu (bet to var darīt un arī dara pat pēc Knauf tehnoloģijas - ja rasas punkts konstrukcijā pie jebkuriem apstākļiem atrodas + plus zonā). Bet ja atceramies, tad šo foruma ziņu iesāka GIRCO un minēja, ka:
"Protams, saprotu, ka pareizāk būtu izvākt visus izdedžus un siltināt ar vati, bet nu iedzīvotāji uz tādām izmaksām neparakstās..."

Tāpēc šajā gadījumā, Girco atliek uzlikt tvaika izolāciju virsū uz izdedžiem, kurus, cik sapratu, neizvāks.
Arī tas nav labi, jo izdedži var sabojāt tvaika izolāciju un TĀPĒC ir tik svarīgi panākt putupolistirola pēc iespējas mazāku tvaika caurlaidību pa spraugām starp putupolistirola savienojumiem, lai pati siltumizolācija zināmā mērā kalpotu par tvaika barjeru. Ja 0,20 mm polietilēna plēvei ūdens tvaika pretestības difūzijas ekvivalents ir 75, tad 20 cm ekstrudētajam putupolistirolam tas ir pat 30 un, tātad, ~1/2 puse no plēves rādītāiem.
Pieņemu, ka, ja Girco minētie mājas bēniņi nav ekspluatējami, tad ekonomijas nolūkā uz putupolistirola pa virsu mājas iedzīvotāji neliks vēl dēļu klāju plus ar 5cm aizsargkārtu, bet labākā gadījumā tikai dēļu laipas pa kurām staigāt.
Priekš sevis es vismaz rīkotos tā.