Pērn no firmas A ņēmu B25 plāksnes pamatam. Par tā kvalitāti ne šķidrā, ne cietā stāvoklī pretenziju vai aizdomu nebija. Varētu jaunus piedzīvojumus nemeklēt, diemžēl firmas A īpašnieki jau paspējuši notērēt Eiropas naudu un slēgt ražošanu.
Šogad septembrī no citas firmas B ņēmu 2 ar kapeikām kubikmetrus B20 vienlaikus pēdai un grīdai zem vienām no trim pagraba telpām.
Betona konsistence nebija šķidrāka kā pērn firmai A. Tomēr, vēl kamēr firmas B betons nebija izlīdzināts, ievēroju dīvainu lietu - zemākajās vietās no betona bija satecējis ... ūdens. Nevis, teiksim, balts cementa piens, bet dzidrs ūdens.
Pēc vairāk kā 2 mēnešiem šis betons ir samērā viegli atskaldāms ar lauzni, kamēr turpat blakus manis paša lietais (attiecībā apmēram 1:4 ar lētu, mālainu granti, kas pirkta ceļa remontam) ir ļoti grūti šķeļams.
Man patiesībā neinteresē teorētiskā marka, es pat nezinu kā tās visas (kam cipars desmitos un kam simtos) definē un nevaru nomērīt cietību citādi, kā ar lauzni. Daļa pamatu pēdas salikta no blokiem, kam aprakstā figurē C15, un tie ir neganti cieti.

Tagad esmu pārdomās, kādu un no kuras firmas ņemt betonu pagraba sienu pirmajai, nedaudz par metru augstākajai kārtai.
Firmu izvēle nav pārāk liela - firma B bija vienīgā no četrām tuvējām, kurai cena nebija augstākā un uz kuru man nebija jābrauc iepriekš un jāveic priekšapmaksa.

Kas varēja būt par iemeslu firmas B drupanajam betonam:
a) sen sajaukts, jau pussacietējis krietni atšķaidīts ar ūdeni;
b) vecs cements (trekno gadu krājumi);
c) plastifikatora neesamība vai krietna ekonomija;
... ?
Šķembas firmas A B25 bija vismaz līdz 15 mm diametrā, kamēr firmas B B20 bija sīkas, līdz 6-7 mm.

Betona kvalitāte sastāv no vairākiem faktoriem vai vaļiem.
1) materiāli no kura betons tiek gatavots - šķembu granulometriskais sastāvs un tā materiāla stingrība, grants un cementa un ūdens kvalitāte.
2) iestrādes faktora kvalitātes
3) kopšanas faktora kvalitātes.
Cik saprotu, tad tevi interesē tikai 1. pozīcija.

Cik pats esmu taisījis betonu un lējis, gandrīz vienmēr man pa virsu nostājas ūdens, un jā - dzidrs ūdens. Es gan parasti cementu nežēloju un galarezultāts ir baigi labs. Vienīgā reize, kad pamanīju švaku rezultātu bija tad, kad šķembas (dolomīta) bija ļoti švakas kvalitātes - drupenas un tādas kā mālainas. Vispār jau skaitās, ka betona gala cietību nosaka rupjās pildvielas (akmeņu) cietība, jo cements jau ir tikai līme, kas salīmē akmeņus kopā, un ja akmeņi ir kā sviests, arī rezultāts būs nekāds. Skaitās, ka ūdens noslāņošanos kavē plastifikatora klātbūtne.
Bet par tēmu runājot, man vismaz, kad pamatus lēja, veči teica, ka labs garants kvalitatīvai zupai ir pieprasīt uzjaukšanas kompjūtera izdruku - resp., cikos jaukts un cik ir katra konkrētā sastāvdaļa. Tas palīdzot izvairīties no pārsteigumiem un jau pie pasūtīšanas jāsaka, ka gribi tādu redzēt.

2. Kas attiecas uz iestrādi, tad vienīgais, par ko esmu lasījis, ka lieka vibrināšana līdzinās lieka ūdens pieliešanai. Līdz šim netiku nomājis nekādus vibratorus, tikai mazliet pastampājis ar bomi, tātad neko neesmu sabojājis. Šoreiz metru augstās un 19-22 cm biezās sienas gan droši vien nekaitētu mazliet pavibrināt. Firmas (B) šoferis teica, ka citrreiz varot vienfāzes drebinātāju paņemt līdzi.
3. Attiecībā uz kopšanu - maximums, ja firmas B betonam virskārta paspēja apžūt uz pus dienu kādā 3 dienā pēc ieliešanas. Tai pat laikā viņš ir drupans arī stūros un malās, kuras kontaktā ar slapjo mālu nekad nebija sausas. Arī pērnā plāksnes pamata pirmajā nedēļā bija sausas dienas un plēve nebija piespiesta ideāli, savukārt manis lietie fragmenti vispār netika ne laistīti, ne segti, jau dienas 5 pēc iestrādes bija izkaltuši un pat, iespējams, mazliet apsaluši. Tomēr tas netraucē tiem būt cietiem kā betonam pienāktos (subjektīvajā cietības mērījumā ar lauzni).

Par dzidro nostājušos ūdeni - esmu gana daudz betona un javas jaucis gan ar plastifikatoriem (no kuriem kļūst gaišāks, sausi putains, ja pieliek vairāk - "skrien kā traks"), gan bez, bet ūdeni nekad necenšos liet tik daudz, lai nostātos, kas manuprāt būtu pārdozēšana pēc definīcijas. Atsevišķās reizēs esmu manījis virs šķidra betona gaišu cementa pienu.
Betona sertifikāts varētu likties lieka birokrātija, tomēr tiešām firmai A tāds bija, bet B - nē.

Piezīme par šķembām arī varētu būt interesanta. Kas notiek, ja cementu piejauc dolomīta atsijām (ir tāds lēts ražošanas atlikums, slapjumā kā pļura)? Pieņemu, ka sīkās daļiņas vienkārši "noēd" cementu (aplipina ap sevi, atstājot mazāk lielajiem akmeņiem).

Ir gadījies redzēt attēlu ar konkrēta karjera (šķiet, Gaitiņas) resursu dalījumu pa slāņiem un veidiem - īsti labs materiāls tur bija tikai neliela daļa, vairums tā-tā, bet bija arī pussadēdējuši slāņi.

16.04.2009: Lai mazinātu izdevumus ceļu remontam un sildītu Latvijas ekonomiku krīzes apstākļos, a/s Latvijas valsts ceļi plāno samazināt tehniskās prasības ceļu izejmateriāliem, kā rezultātā daļu no tiem iespējams iegādāties arī Latvijā. Līdz šim dolomīta šķembas visbiežāk iepirka no Lietuvas.

Manuprāt tieši škembu kvalitāte ir betonam noteicošais. Oriģināli nav svarīgi kādu betonu taisa, akmeņiem jābūt tīriem, mazgātiem. Tie mālainie pļurrainie mēsli, domāju nemaz tā īsti betonā neiesaistās. Tas dubļu slānis, kas ap akmeņiem, neveido saķeri ar betonu un rezultāts ir trausls drupens ne-betons. Kad pamatiem lēju stabveida pamatus, kaimiņam bija palikusi pāri čupa ar granīta šķembām, kuras viņš izmantoja celiņiem. Salēju betonu izmantojot tikai tās un skalotu granti, kas no bruģēšanas bija palikusi - nu tas ir pilnīgi citas dabas betons. Es viņu vietām ar fleksi un dimata ripu kā tādu stiklu slīpēju (vajadzēja augstumu pieregulēt) - skanošs, ciets pēc vella.
Domāju tev tam sliktajam betonam šķembas štruntīgas bij piejaukuši.

iesaku jums uzmanīties ar betonu kas jāsūknē vairāk par ~24m garumu,
nesenā pieredze ar garas šļaukas betonu bija samērā nervoza, šlaukas kopgarums bija ap 50m, tātad tie ~23m sūkņa krāns + plus šļauku posmi, 7gab vēl klāt. likās, ka firma ir laipna un cilvēki pretimnākoši un saprotoši, tomēr tie neattapās man piedāvāt niknāku betonu, jo tālākajā darba procesā kopā ar sūkņa operatoru noskaidrojās, ka jo vairāk cementa pie betona (vai varbūt tur būtu lieti noderējis kāds plastifikators?) jo labāka plūstamība pa trubām.

tovakar sanāca krietni padarboties ar vairākkārtēju trubu pievienošanu un atvienošanu, jo spiediena rezultātā sablīvējies betons kļūst sauss un ciets, ūdens aizmūk prom, tad šļauka jāatvieno, jāizkasa laukā kādi 40cm no tās gala blīvais betons, jāvieno atkal klāt, jāskatās vai plūst, ja neplūst - meklēt nākoši vietu kas nostrēgusi, vieno tur šļauku vaļā, tīra, vieno ciet, utt. tās savienošans un atvienošanas bij vismaz vairākdesmitkārtīgas, iekams visā trubu garumā bij saplūdis betons vajadzīgajā konsistencē - mīksts glums, slapjš un lipīgs. tad jau tālākie darbi iet svilpojot, betons līst skaisti, ja protams neņem vērā tādu apgrūtinājumu kā trubu smagums, tukša truba sver ap 80kg, 10cm dieametrā, pilna protams vairāk, divatā to protams var paveikt, rēķinoties ar sportiska azarta nepieciešamību, pretējā gadienā vienkārši var piemesties dzīves apnikums :D
rezultāti - 7,5 kubikmetri izžļurgāti pa veidni ~2stundās, ieskaitot protams ķimerēšanos ar trubām.

tātad, lai atvieglotu darbu ar garu betona šļauku, iesaku ņemt virs B15 markas - jo treknāks jo labāk, un painteresēties vai betonfirma piedāvā kādu plastifikatoru kas to žļurgu uzlabo.

Sūkņus un šļaukas esmu redzējis tikai pa gabalu. Taujājot, vai man tādus nevajadzētu, šoferis, kas atveda pirmos pāris kubikmetrus, teica, ka noteikti nē, tikai vajagot sagaidīt laiku, kad vismaz pāris iepriekšējās dienas nebūtu lijis (piebraukšana nelielā slīpumā un ar nelielu risku ielūzt būvbedrē).
Tagad jāskatās. Sliktākajā gadījumā, jāgaida sals un tad - ar piedevām.
Paldies , Ansi, nebiju iedomājies, ka ar sūknēšanu varētu būt tāds čakars. Kāpēc Tev nevarēja liet vienkārši no bumbiera (vienam, kas pie manis bija, bija oriģināla teleskopiska rene līdz 5 m garumam, otram - pašpietaisīta 4 m gara plastmasas kanalizācijas caurule Ø 20 cm.

Jāpiemin pasaules augstākās celtnes Burj Dubai rekords - betons pumpēts 601m vertikāli uz augšu. Pa TV rādīja, ka speciāli šim pasākumam vācu firma konstruējusi speciālu betona sūkni, kas to var paveikt. Vispār paskatoties un palasot par to monstru var tikai pabrīnīties, ko cilvēki ir spējīgi uztaisīt.

Nu nez, pēc manas pieredzes baigi daudz kas atkarīgs cik pieredzējis ir "bumbierists". Ir redzēts, ka sākumā šie padod šķidrāku, piejaucot ūdeni. Un vispār padod tādu kā paprasa :). Jāatzīst gan, ka redzējis to dabā esmu tikai līdz ~25m (un tieši B15). Attiecībā uz sūkņa pielietošanu vai nē - viss tak atkarīgs no objekta - vai var tikt klāt, kāds apjoms, kā paredzēts iestrādāt. Man, piemēram, pa visu būvbedres perimetru nemaz nevarēja tikt klāt. Un no viena stūra izstaipīt būtu baigais laiks un darbs, tā ka jautājums vēl kas būtu lētāk - sūknēšana vai čakars.