Sveiki! Gribēju uzzināt, kas sanāks lētāk: Uzcelt 1-stāva māju 120 m2 platībā, jeb 2-stāvu māju ar tādu pašu platību? No vienas puses 1-stāvenei atkriit likt pārsegumu, bet iekriit uz pamatu platību. No otras puses 2-stāvenei jāliek pārsegums, bet mazāki pamati!!! Tā sapinos, ka neko vairs nesaprotu! Gribētos ejot pie arhitekta, jau zināt skaidri, ko celt.

Parsegums letaks, ka pamati..

Priekš sevis es sarēķināju, ka 2 stāvi tomēr nedaudz lētāk sanāk. Bet otrreiz ja celtu, tad 1 stāvu.

Toties 1stāvīgai pamati varētu būt šaurāki, lētāki, sienu bloki plānāki, ja fibo par piemēru. Un vēl viena lieta ar ko sastapos pie projektu izvēles un projektēšanas. 2stāvu ēkai lielu telpu nelietderīgi aizņem trepes. Tātad 2stāvu mājā ar tādu pašu kvadratūru praktiski būs mazāka. Sūdīgāka skaņas izolācija starp telpām, kuras viena virs otras. Un, galu galā pa tām trepēm ir jākāpj! Tas ir daudz neērtāk, kā pāršļūkt no vienas istabas uz otru pa horizontāli. Un kur nu vēl tāda varbūtiba, ka pa trepēm var gadīties nokrist un satraumeties tfu, tfu, tfu. To visu apzinoties, tomēr nācās palikt pie 2stāvu varianta, jo maz vietas. Bet, ja celtu tīrā vietā bez platības ierobežojumiem, celtu 1stāvu.

Dārgākā pozīcija tai pasākumā ir jumts; 1 stāvenei tas būs ~2x, 1 stāvu ēkai arī būs pārsegums jo plakano savietoto jumtu nebūtu labi izbūvēt koka konstrukcijās, savukārt pielietojot dz-betonu vairāk maksās gan pamati,sienas, gan pats pārsegums... Tradicionāli visā pasaulē ekonomiskākas ir 1 1/2 un 2 stāvu mājas nekā vienstāvenes, būtisks aspekts ir arī zemes vērtība, ko māja aizņem.Provincē varbūt, kur zemes m2 maksā santīmus, tam nav nozīmes, bet tuvu galvaspilsētai par to der aizdomāties- īpašuma nodoklis strauji kāpj- "lētā" māja uz liela zemes gabala neiznāks....

Ja jau analizēt, tad kā analīzes aspektu var pieņemt arī apsildei paredzētos ekspluatācijas līdzekļus. Vienkāršojot teikto, ka siltumzudumi vismazākie būs lodei, tālāk seko visas tās ēkas formas, kas tuvinās šai formai un tātad pie vienādiem apsildāmo telpu laukumiem ēkai divstāvu vai pat 2,5 stāvu ēka patērēs mazāk siltuma nekā tādas pašas platības vienstāva ēka.
Ja runājam par kāpnēm kā nelietderīgo platību. Tad mums pārrunās jāvienojās, ka telpās visi tie laukumi, kuros nevaram patstāvīgi ielikt smagās mēbeles ir gaiteņi un tad seko postulāts, ka tā CAURSTAIGĀJAMĀ dzīvojamās istabas daļa, kas ved uz otru istabu pielīdzināma gaitenim vai analoga kāpņu funkcijām. Tātad, ja vienstāvu ēkā sākam rēķināt gaiteņos aizņemtās platības...arī tās kas atrodas caurstaigājamās istabās, tad diezin vai tur sanāks ietaupīt, salīdzinot ar kāpņu telpu.
Ja ēkai kāpņu telpu izvietojam dienvidu pusē, tad iegūstam telpu, kurai temperatūras režīmu var neregulēt, bet kura ļauj papildus apgaismot ēkas dziļumā esošās telpas, tādejādi samazinot šo telpu logu laukumus un netieši ietaupīt apkures izdevumus.

No paša pieredzes - nekāda nauda neatsver to bezgalīgo kāpelēšanu pa trepēm mājās. Man ir 1.5 stāvu ēka un visa dzīve norit 1. stāvā, celtu vēlreiz - tikai organizētu dzīvošanu vienā stāvā.
Par izmaksām runājot - mansardstāvu saturoša ēka izmaksās tikpat cik 2-stāvīga, ja ne dārgāk, te nu nekāda ietaupījuma nebūs, jo: pārsegums tāpat ir vajadzīgs, un jāsiltina jumta slīpā daļa, kas ir liels laukums un grūti izdarāms.
1.stāvīgai nevajag veidot grīdu uz sijām, kas no skaņas izolācijas viedokļa un tehniski ir sarežģītāk un dārgāk kā vienkārši uzlikt siltinātu betona plāceni uz grunts. Īsti vienstāvīgai var izveidot aukstos bēniņus, kas daudzkārt atvieglo siltināšanu - var siltināt nevis jumta slīpo daļu, bet gan pārsegumu uz bēniņiem, turklāt bēniņos ērti var izvietot dažādus elektro utt komunikāciju mezglus.
Cenas ziņā domāju nav nekādas starpības, godīgi runājot, bet pamatlieta visā šajā ir kāpelēšana vai nekāpelēšana pa trepēm. Kas to nav izbaudījis, grūti pat iedomāties cik apgrūtinoši ilgstošā laika periodā ir tā kāpelēšana. Turklāt uz vecumu tas tikai paliek grūtāk, nevis vieglāk, par to arī jādomā.

es arī tagad būvētu vienstāvīgu māju.

Cilvēks ir dzīvs tapēc, ka kustas. Tā kāpelēšana pa kāpnēm ir nosacīta lieta, arī staigājot pa gaiteni tiek tērēta enerģija. Manai mātei bija ļoti liels pārmetums manam vectēvam par to, ka virtuve ir pārāk liela, tikai 15m2 un no plīts līdz virtuves galdam ir jāiet 2m nevis 1 solis, kā tas ir 7..8m2 virtuvēs. Tātad diskusija par to staigāšanu?
Kāpņu ērtība un neērtība saistīta ar to nepareizu izbūvi, kāpņu telpa bieži vien ir kompromisa variants tam, ka ēkai vajag papildus dzīvojamos laukumus un vienkāršāk izbūvēt otro vai trešo stāvu nekā piebūvēt pie ēkas jaunu telpu, jo tad jāatsakās no kādas dzīvojamās telpas, kas paliek par gaiteni. Tapēc kāpnēm jābūt visdmaz 1..1,2m platām un kāpņu solim jāiekļaujas formulā 2H+B~61..63cm.
Par to pārsegumu - koka pārseguma aizpildījumu tu vari nomainīt pats. Sākotnēji ēkai apgūsti 1.stāvu un tai laikā pārsegumā vari iestrādāt skaidas 20..30cm biezumā, kā siltumizolācija. Tad apgūstot 2.stāvu skaidas vari sadedzināt, sapūdēt pie ēkas kā mēslojumu zālienam vai nosiltināt pārsegumu virs otrā stāva. Izbūvējot otro stāvu pārsegumā ieber smiltis, kas atrodas pie ēkas un izveido peldošo grīdu. Tad skaņas problēmas atrisinātas.
Kam tas betons, ka tikai pamatiem vajadzīgs. Neticu, ka Latvijā betons būs lētāks nekā koks. Tas būs tikai tad, kad mēs paši iegūsim naftu Baltijas jūrā un būsim energoneatkarīgi no Krievijas vai Eiropas.

Ēkai ar plakanu jumtu ļoti rūpīgi jāatrisina mūsu klimatiskos detaļas, kas nodrošinās drošu ekspluatāciju/ kopskatā var atgādināt gruzīna aeroplānu/. Klasisks divslīpu jumts iekļaujas ainavā, novada nokrišņusarī ziemā pie noteikta slīpuma/ skat.www.@#$%&.lv/.
Bet ir pasūtītāji ar striktām vēlmēm, kuras reizēm nākas izpildīt.