Tatad gribu saviem spekiem uztaisit ar malku kurinamu gulbuves pirtinu - karsetuve +2 m priekstelpa, bez udens un kanalizacijas. Un gribas noskaidrot dazus stridigus jautajumus:
1. Gribu lielus logus no gridas lidz griestiem bet baidos ka svidis ciet. Varbut likt vel papildus stikla kartu? Galvenais lai nesvsist ciet.
2. Negribu betonet un pirts bus uz palveida pamatiem. kads butu labakais risinajums karsetuves telpas gridai? Ta lai udeni var aizvadit un briesmigi nesaltu ari.
3. Sienai pie kuras stav krasns un attiecigi otra puse ir krasns mute ir jabut ugunsdrosai. Ir doma muret bet tad pacelas jautajums par pamatu un ka salaist murejumu kopa ar gulbuves sienu? Citi risinajum?

Ja ieprieks pateicos par sakarigiem padomiem!

1. Ja saliksi bezgalīgi daudz stiklus, iekšējā stikla temperatūra būs praktiski vienāda ar telpu. Neatceros, kad Tallinas ielas pērtuves stikla durvis būtu bijušas nosvīdušas. Kam pirtī lieli logi, gan nesaprotu.
2. Man ir lentas pamati, grīdu plānoju koka ar hidroizolāciju un flīzēm virsū. Tev zem tā vēl vajadzēs siltumizolāciju. Vai kāds reiz forumā neieteica izolēt ar koku zariem?
3. Tikai neuztver pilnīgi visu, kas redzams bildēs, kā labu paraugu (piemēram minerālvati starp baļķiem):
[www.failiem.lv]

Labojums (vakar īpaši pievērsu uzmanību): minētais vienkārtas stikls starp pērtuvi un mazgāšanās telpu neraso acu augstumā, bet ap kliņķi un zemāk gan...

Tā stikla vate tiešām izskatās baisi :) . Grīdu jau var vispār netaisīt, noblietē un uzliec koka redeles. Es gan taisīju lentveida pamatus, tad iekšā grants, virsū plēve , 10cm putuplasts , 6cm armēts betons, flīzes...

Par šito nesen aizdomājos, visi kā traki par aukstumtiltiem runā, pat naglu vai skrūvi cauri puķikam baidās dzīt, bet durvju rokturis, piemēram, ir pilnīgi ledus auksts. Diez par šito durvju ražotāji nav domājuši?

[www.building.lv]
Nesen šleperatslēgu pagrabam paķēru tāpēc vien, ka jutos patīkami pārsteigts par caur durvīm ejošo daļu no plastmasas. Gan jau arī kliņķim ir kas izdomāts.

Pārdomas par eksprementālo pirts būvniecību.
A) Ja vēlies lielus logus, tad tev jāveido stiklapakete, kur paša radītajai stiklapaketei gaisa starpa starp stikliem tiek sildīta neatkarīgi no apkārtesošā gaisa. Tātad stiklam jāveido noslēgta kaste, kur vidū _apakšējā daļā ar elektrību sildoši elementi - teni. Galvenais lai iekšā nebūtu ūdens tvaiki. Tādā gadījumā stikls nesvīdīs, bet izdevumi elektrībai varētu būt ievērojami. Vienīgā nelaime, ja tie plānoti pērtuves telpā tad stiklam jābūt trieciendrošam un tev starp stiklu un cilvēku jāliek drošības siets no koka, lai cilvēks nespētu apdedzināties pie 100 vai vairāk grādu karstā stikla.
B) Grīda_ silta un laiž cauri ūdeni.Tātad tu grīdu veido no saliekamiem betona blokiem, kas sastāv no šķembām un cementa. Izlej blociņus kur šķembas tiek salīmētas ar cementu. Tāds materiāls ir caurs kā siets. Zem betona ierīko ar ūdeni sildāmu apsildes sistēmu zem kuras drenāža un siltumizolācija.
C) Mūrēto daļu nelaiž kopā ar guļbūvi, bet atvirza vismaz 25..38cm attālumā.

Ar "C) Mūrēto daļu" laikam bija domāta nevis mūrēta siena, bet atkāpe no krāsns dūmkanāla iekšējās virsmas (LBN 231-03 1. pielikuma 2. tabula)

Savukārt vai B) punktā minētais "siets" nepiesārņosies ar ziepju nogulsnēm, matiem un slotu lapām?

Papildinasu savu jautajumu balstoties uz augstak minetiem padomiem:
1. Logiem nebiju domajis pats taisit paketi bet likt jau stiklapaketi un vel papildus varbut no arpuses vienu stikla kartu ja tas palidzetu pie svisanas. Pa vidu vai nu noslegta telpa vai varbut kaut kadu vedinasanu jaizdoma bet laikam jau bez elektribas. Esmu kaut kur redzejis pirtis ar lieliem logiem bet neesmu patijis vai tie ir trieciendrosi... Varbut rudita stikla paketes?
2. Negribu betonet, negribu flizet. Noblietet un atstat smiltis ari ir parak skarbi, pie tam ka jau rakstiju tad maja ir uz palveida pamatiem.
3. pagaidam bez komentariem