Sveiki.

Vēlos dzirdēt komentārus par sekojošu projektu.

Vīzija:

Koka karkasa māja pēc Amerikāņu tradicionālas būvnieciības (Timber Frame, principu skatīt šeit: www.idframes.com) pricipa no masīvām (270x270mm) brusām.

Mājas izmērs: 12,6. x 6,5m

Plānotais ārsienas "pīrāgs" sākot no ārpuses uz iekšu:

1. 200mmx25mm dēļu apšuvums "skandināvu tradicionālajā trīnītī" uz OSB.

2. 20mm OSB (uz koka sveķu līmes bāzes) visam karkasam no ārpuses apšūts (stiprinot pie augšējā, apakšējā vainaga un koka statņiem.

3. 219mm karkasa pildījums ar sausu galdniecības ēveļskaidu, zāģskaidu un kaļķa maisījumu.

4. 50mm fibrolīts no iekšpuses.

5. 10mm kaļķa apmetums.

Gribētu dzirdēt komentārus par šādu siltināšanas ieceri...

Mērķis ir māju uzbūvēt maksimāli elpojošu, neizmantojot nevienu plēves izstrādājumu + doma, ka tu dzīvo pilnībā koka mājā - tikai daļēji smalcinātā (pateicoties siltinājumam), man liekas diezgan aizraujoša - un arī fakts, ka siltinājums ir principā koka atkritumi - man arī liekas diezgan "zaļi".

1) To, vai vajag masīvas brusas 270x270 (classical timber frame), vērts apdomāt.
Ja tās savienos sienas ārpusi un iekšpusi, šodienas termoauditori tās uzskatīs par termotiltu.
Var uz vietas gatavot I-beam (piemēram, no diviem pusbaļķiem). Ģipkas pus-pasīv-mājai arī esot taisījuši paši būvnieki.
2) Ārējais OSB, lai ar kādu līmi, nebūs diezko mitrumcaurlaidošs, tāpēc māju par elpojošu diez vai varēs uzskatīt. 50 mm fibrolīts + kaļķis iekšpusē noteikti būs mitrumcaurlaidīgāks. Juridiski saskaņā ar LBN 002-01 25.punktu tā nedrīkstētu, un kaut pie higroskopiskas siltumizolācijas tas varētu problēmas neradīt, es tomēr nomainītu OSB pret Isoplaat, fibrolītu vai ko citu.

Paldies par atbildi.

1) Man nav iisti skaidrs, ko juus domaajat ar "termotiltu"? To, ka 270 mm biezs koks siltumu paarvadiis no iekshas uz aaru?

2) Par osb arii mani tomeer maac shaubas - variants no aarpuses tad osb vietaa likt 25mm fibroliitu?

3) Jautaajums par skaidu siltinaajumu - vai 21cm biezs eeveljskaidu un kalkja maisiijuma slaanis ir pietiekams muusu nu jau aukstajaam ziemaam?

Kopeejais sienas biezums beigaas sanaaktu 320mm, ja osb tiek nomainiits pret fibroliitu.

Sit pa ārpusi vagondēli, tad nekādu OSB nevajdzēs un skaidas varēs štopēt pa taisno pie ārejā dēļu apšuvuma. Vagondēlim jau nekādu plēvi apakšā nevajag.Man kaut kur bija viena veca siltumtehnikas grāmata un tur tabulā ēveļskaidām(tieši ēveļskaidām) siltumpretestība bij aļoti līdzīga stikla vatei. Krievu grāmatās jau akmensvati nepieminēja. Man ar ēveļskaidām visi palīgmājas griesti nosiltināta un siltumu tur ideāli.

Tādi baļķi tiešam nav diez ko racionāli, jā un kā jau te minēja tas ir termotilts, jo vada siltumu labak neka paredzeta izolacija - skaidas, to daļēji novēršs ārējais un iekšējais fibrolīta slānis. Vajadzetu tik lai kads sarekina cik tiesi skaidas un cik fibrolits. Labakai izolācijai vel fibrolitu var apvilkt ar tvaiku caurlaidigu veja plevi var ekonomijas nolukos ar kartonu no kastem arejo apsuvumu velams likt uz latam, lai butu ventilejama gaisa skirkarta, nezinu kas ir skandinavu trinitis, ja tas pats par sevi ir kaut kads skirbains variants, tad ta var nedarit.

1) 270x270 brusām varētu iezāģēt ārsienai paralēlas rievas apmēram 1/3 dziļumā no katras puses (vidū pāri paliek apmēram trešdaļa), tas atrisinātu vismaz 2 problēmas: žūšanas laikā tās neplaisātu citur; mazinātos termotilts;
2) jā;
3) domāju, ka pat zāģskaidu gadījumā būtu gan subjektīvi pietiekami, gan atbilstu LBN. Kūdras fabrīķos varot dabūt nemineralizētu kūdru, kam tāpat kā sūnām piemīt antiseptiskas īpašības.

Par termotiltu runājot - tad jau sanāk, ka guļbūves ir viens milzīgs termotilts....

Ja tā - tad jau tas ir mīts par labi uzceltu guļbūvi no vismaz 300mm diametraa baljkjiem un kaartiigi aizpakotiem kakjeejumiem ar baltajaam suunaam, kaa maaju, kas ir viena no vissiltākajām mūsu klimatam...

Bet nu neesmu buuvinzhenieris - taapeec nevaru juus apstriideet :)

Tas masīvo brusu karkass - ir tikai kaa augšējais, apakšējais vainags, stutes stūros un sijas.

Pārējaas koka konstrukcijas jau ir plaanotas cilvēcīgākā izmērā...

Kaut kad pāris gadus vecā "Praktiskā būvniecībā" bija raksts, ka viena no lielākajām kļūdām Latvijas būvnormatīvu vēsturē esot bijusi ulmaņlaikos pieņemtā regula, ka koka mājas no ārpuses obligāti jāapšuj ar ruberoīdu. Tas reāli visas tās mājas sapūdēja. Apšujot savu sapņu pili no ārpuses ar tvaiku necaurlaidīgu materiālu (šajā gadījumā OSB) tu izdarīsi precīzi to pašu. Ne OSB, ne finieris īsti nav mitruma caurlaidīgi. Tad no iekšpuses jāliek tvaika plēve, tad vēl varbūt varētu, bet tomēr, uz ārpusi labāk tvaikam atvērtu materiālu.
Par karkasu runājot - tā tikai garažas ceļ, ne privātmājas. Attālumam starp statņiem jābūt ne vairāk kā 60cm, citādi tu tur neko tolkom nepieskrūvēsi, viss lieksies un taisīs vēderu. Par aukstumtiltiem runājot - nu muļķības tīrās, 270mm kokam tā siltumcaurlaidība ir vērā neņemama uz to statņa tiesu, māju ceļot ir simtiem daudz vārīgāku vietu, kas labi jānostrādā. Bet nu statni stūrī gan neliec - tas galīgi nav pareizi, tad gan stūrim sals cauri. Stūri parasti atstāj tukšu, statņus liek abpus stūrim un stūri nopako ar siltumizolāciju.
Par siltumizolāciju - man radiem ir veca koka karkasa māja, kas arī siltināta ar zāģu skaidām starp statņiem. Tagad viņiem ar termometru mērot ir skaidri redzams, ka skaidas apmēram gandrīz metru no augšas vispār nav - tur ir tukšums. Tev būs precīzi tas pats, jo jebkurš berams materiāls tā pa īstam ir lietojams tikai horizontālo plaķņu siltināšanai. Vertikālās sienās tas neizbēgami sēdīsies. Tad ir jāatstāj starp katru statni kaut kāda papildināšanas lūka, kur siltumizolāciju var piebērt klāt, bet nu tas nav nopietni.
Par terminu "elpojoša māja" te jau ir daudz runāts, un man tas liekas kaut kas ļoti tuvs āderu tēmai. Tipa ir, bet kas tas ir, to gan neviens nezin un nevar paskaidrot. Izskaidro lūdzu, ko tu saproti ar terminu elpojoša māja.

Es arī neesmu ne sertificēts termoaudita speciālists, ne būvinženieris un neatbalstu lieku formalitāšu pieprasīšanu individuālajam būvētājam. Tomēr, cik zinu, guļbūvei dēļ koka biezuma vien nevar dabūt dzīvojamās mājas prasības apmierinošu energosertifikātu. Vēl lielāks trūkums par termovadītspēju reālām guļbūvēm ir neblīvums. Šobrīd dzīvoju guļbaļķu ēkā ar M veida kaķējumu (kura blīvējumu papildināt ir grūti un vietām neiespējami), tāpēc plānot guļbūvi kā pastāvīgi apdzīvojamu māju tiešām neieteiktu.
To iezāģēšanu es domāju šādi

bet vēl siltāk un racionālāk koku izmantot būtu šādi