to Brinkmanis...Mēs runājam par vasaras periodu. Vasarā vien ar logu atvēršanu ventilācija tiks nodrošināta... Bet es mazliet tā nesaprotu ar to temperatūru... Piemēram labi nosiltinātai mājai sienas no iekšpuses ir aukstas it īpaši pārlieku nosiltinātai mājai vai arī vienkārši ziemeļu puses istabām... Un šīs sienas kļūst par to aukstuma akumulātoru..

Vienkārši karstajās dienās gadās, ka mājās salsti, bet kāds mikroklimats būs pārsiltinātajā mājā.

V.Bokalders ir apgalvojis, ka saskaņā ar jaunāko pieeju pat visblīvākajā plēvjmājā skābeklis praktiski nekad nekrītot zem 19%, savukārt ventilācija jāveic no citiem kritērijiem
[en.wikipedia.org]
kur 1 decipol latviski nozīmē, ka telpā var pakārt 1 cirvi.

jankam800.."Vienkārši karstajās dienās gadās, ka mājās salsti, bet kāds mikroklimats būs pārsiltinātajā mājā." Te jāizšķir vairāki faktori.. vai šajā majā salst visi cilvēki vai tikai viens no ģimenes locekļiem. Man sieva sirds mazspējas dēļ salst pie 25 grādiem telpā un ja cilvēkam ir asinsvadu sieniņas problēmas, tad šāda salšanas iespēja ir fizioloģiskas dabas radīta. Ja mēģina izvērtēt ēkas radīto radiācijas starojumu uz cilvēku, tad zināms, ka virsmas temperatūrai pārsniedzot 3 grādus, fizioloģiskie mērījumi, cilvēks to izjūt kā diskomfortu pret telpas gaisa temperatūru. Tad iznāk tā, lai šo diskomfortu mazinātu vai nu varasarā jāintificē gaisa nomaiņa telpā, tas uzsildītu virsmu.
Taču es domāju, ka energoefektīvai ēkai siltuma regulācijā liela nozīme ir loga aiļu laukumiem un to pareizai izkārtošanai. Jo zinot, ka uz horizontālu virsmu saule rada ~60J enerģiju, tad izmantojot trīskārtīgu stiklapaketi ar siltumpretestību 1W/m2K iegūstam, ka ja ārā ir 0 grādu un telpā 20 grādi logs uz āru zaudē 20J un saules apspīdētai loga virsmai telpā ir pozitīvs enerģijas pienesums 40J/m2 lielumā.
Ziemeļu sienu akumulācijas nepilnības manuprāt ir nepareiza projekta risinājuma kļūdas. Tā lielās pārkares uz D pusi mūsu klimatam nebūtu vajadzīgas, jo energoefektīvai ēkai nepieciešama katra saules enerģijas daļa, kur vasarā ārpus logiem nostiprinātas marķīzes atrisinātu uzkarsēšanas problēmas.

Vēsuma sajūtu ēkā var pastiprināt it īpaši ne apkures sezonā telpas atrašanās uz ūdens āderēm, lai to noteiktu man ir nepieciešams telpas plāns uz kura tās varētu noteikt un aizsūtīt atpakaļ.

Interesanti, kā āderu atrašanās vietu var noteikt pēc mājas plāna? Vai tad āderes nav fiksētas dabā, un mājas atrašanās vieta nekādi nemaina āderu atrašanās vietu? Jeb te iet runa par citām, ne tradicionālajām āderēm?

Manuprāt sen jau valda uzskats par to, ka nav būtiski kurā vietā grib iegūt konkrēto informāciju, tāpēc jau tā nemainās. Ja ir interese par kādu telpu, tad ir nepieciešams tās plāns un patreiz izvietoto mēbeļu situācija.

Vai gadījumā Laura jautājums nebija: ko varētu noteikt, saņemot, piemēram, dabā neeksistējošas ēkas plānu no tipveida projektu kataloga?

Kāds tirgotājs 90. gadu sākumā Norvēģijā daudziem māju īpašniekiem arī bija iztirgojis marķīzes izskatījās jau tīri koši, vai praktiski vajadzīgs nezinu, jo v
ispār vasara tur ir stipri paīsa.
Informācijas iegūšana atrodoties kaut vai zemeslodes pretējā pusē gan ir pietiekami interesanta nodarbošanās,piemēram nosakot āderes vienai dzīvojamai ēkai ASV un pārbaudot to šeit ja gultas novietojums ir tīrā vietā tad tās polaritāte ir 0/ pie iespējamās amplitūdas no -10 līdz +10/.

Ja ņem tikai siltumizolāciju vēra tad ta arī ir.
Ja ņem akumulāciju vēra tad ir pavisam citi rādītaji un nevajag taisīt biezas sienas, iesprinkt ar citām papildus ierīcēm.

Jāņem vērā to, kas reāli notiek, dzīvojam taču ne uz papīra.

Softs mitruma aprēķiniem
[www.wufi-pro.com]
ir kautkāda light version with reduced set of features