Latvijā apbūves laukumu mēra kā projekciju, kur ietilpst zemes virsas laukums, ko pārsedz pažobeles, balkoni, erkeri, konsoles, ārējās kāpnes, terases.
===Apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros (m2) kā tāda laukuma projekciju cokola stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas, izņemot arhitektoniskos rotājumus. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)===

Pa ārsienu perimetru mēra stāva platību (katram stāvam atsevišķi).
===Stāvu platību mēra pa katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas un lodžijas, bet neskaitot balkonus, terases un dabiski ventilējamas neapkurināmas dubultās fasādes, ārējās atklātās kāpnes un arhitektoniskos rotājumus. Aprēķinot stāva platību mansarda stāvam, mērījumu veic 1,6 m augstumā no mansarda stāva grīdas pa ārsienu (augšējā stāva pārseguma) ārējo kontūru. Stāvu platībā neieskaita teritoriju zem būves daļas, kas pacelta virs zemes vismaz 3,5 m augstumā un nepārsniedz 30 % no būves apbūves laukuma. Būvēm, kurām nav ārsienu, stāvu platību mēra pa ārējo norobežojošo konstrukciju kontūru.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)===

Tātad apbūves laukums 50 m2 var būt arī būdiņai ar stāva platību 20 m2 un iekštelpu platību 10 m2.

Kas ir publiskas būves, jtdesign taču nojauš?

Šie jēdzieni nemainās no būves "publicitātes".

Ja esmu kaut ko palaidis garām, gaidu adreses.

jtdesign,
garām, pirmais ir zaudējis spēku, otrs - stāva platības aprēķināšana publiskām ēkām, kurā pašā ietverts termins apbūves laukums.

"281. Ēkas apbūves laukumu aprēķina kā tāda laukuma projekciju cokola līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas vai tās daļas, kas izvietota uz stabiem, caurbrauktuves laukumu zem ēkas un laukumu zem lieveņa, terases un ārējām kāpnēm. Ēkas apbūves laukumu aprēķina kvadrātmetros ar noteiktību līdz 0,1 kvadrātmetram."

Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu.

Būvnormatīvi un nekustamā īpašuma veidošanās normatīvi un noteikumi ir divas dažādas lietas. Vēlams zināt abas, taču projektēšanā aktuāli/saistoši tikai pirmie. Jo ar otrajām būvprojektētāji/arhitekti nemaz nenodarbojas (nav attiecīgi sertificēti).

Pagaidām man neizdodas atrast citus būvnormatīvus, kuros minētas apbūves laukuma u.c. vienību definīcijas, kā jau manis augstāk minēto LBN 208-08, kurš joprojām ir pilnā spēkā, kā arī LBN 211-08 rakstīts tas pats.

jtdesign,
tātad Tu mazēkai un vispār jebkurai mazstāvu privātmājai apbūves laukumu rēķinātu kā jumta ārējās kontūras projekcijas laukumu? Un, ja balkons būtu izvirzīts ārpus jumta kontūras, pieskaitītu arī tā projekciju?

Diemžēl, bet tieši tā.

Ja Tev ir citējams spēkā esošs dokuments, ka var citādāk un tieši kā citādāk, labprāt iepazītos, jo paša rīcībā nekā tāda nav.

Katra pagasta vietējos apbūves noteikumos parasti šī lieta ir aprakstīta detalizētāk un tas, ka tie bieži izstrādāti pamatojoties uz šobrīd spēkā neesošiem likumiem/noteikumiem, it kā nepadara tos nelikumīgus un spēkā neesošus. Kaut gan pieļauju, ka te plašs peļņas lauks visu krāsu juristiem.

Šis(daudzstāvu dzīv.namu normatīvs, kas attiecas arī uz mazstāvu ēkām):
"Dzīvojamā nama apbūves laukumu (m2) nosaka kā tāda laukuma projekciju cokola stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumus zem ēkām (vai to daļām), kuras izvietotas uz stabiem, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm."

Neviens izvirzījums, kas nav cokola līmenī vai to nebalsta kolonnas cokola līmenī nav rēķināms apbūves laukumā. Pat izvirzījumi, kas balstīti uz kolonnām, apbūves laukumam pieskaitāmi tikai kā laukums, ko ierobežo pa kolonnu ārpusi vilkti taisni nogriežņi, nevis kā izvirzījuma visas platības projekcija.

Un MK normatīvajiem aktiem ir augstāks juridiskais spēks nekā pašvaldību apbūves noteikumiem.

jtdesign, vai esi arhitekts?

Sapiņķēšanās gramatikā - izvēlēts cokola līmenis un viss, kas virs tā, attiecīgi PROJICĒJAS šajā līmenī. Tikpat labi varēja izvēlēt zemes līmeni, tomēr tas ir neskaidrāks apzīmējums par cokolu, īpaši jau ņemot vērā reljefu.

Vai ir jāskaita apbūves laukumā arī pažobeļu projekcija, laikam nekur skaidri un nepārprotami nav uzrakstīts, taču man savulaik kādās būvvaldēs uz to ir norādīts. Par 30 m izvirzītas 15.stāva konsoles projekcija noteikti tiks ieskaitīta apbūves laukumā.

Kamēr neprojektē objektu, kur projektēšana izmaksā summas ar 6 nullēm, iespringt uz ķīviņu vai tiesāšanos ar būvvaldēm galīgi neatmaksājas, kuriem noteikumiem augstāka prioritāte, tāpēc man primāri ir vietējie noteikumi, īpaši tāpēc, ka citu normatīvu nemaz nav (klasisks piemērs - LBN 100 jau gadiem kā atcelts un vietā nekas jēdzīgs tā arī nav nācis).

Beidzot tomēr piekrīti, ka apbūves platību nemēra pēc jumta plāna kontūrām?
Nevajag ticēt visam, ko būvvaldē stāsta.