Sveiki,

Kāpēc tās spuldzes (un arī tās, kas maksā 2~3 latus) mēdz izbeigties?

-vai tajā trubiņā kaut kas izbeidzās/pārdeg?

-vai arī elektronikā kaut ka tiek izsists vai kāds kondiķis aiziet pa gaisu?
(kaut gan parasti tas notiek itin klusi).

Lūdzu neskaidrot, ka nedrīkst bieži slēgt iegšā ārā.
Tendence saglabājas tā pat.

Jānis

"trubiņās" izdeg kvēldiegi. Katrā galā ir pa vienam kvēldiegam, kas sākumā iesilst, lai lampa varētu iedegties. Elektronika ar mēdz nosprāgt. Apmēram 50/50. Kādreiz, kad ir bijusi luste, esmu kombinējis no 2 beigtām vienu strādājošu.

Kapēc nedrīks bieži slēgt iekšā-ārā? Lai to saprastu, jāzin lampas uzbūve. Un galvenie uzbūves elementi kas atbild uz uzdoto jautājumu ir: Kvēlspuldzē ir vakums, vai varbūt gāze, kas neveicina kvēldiega izgarošanu- oksidēšanos... tapēc tā deg ilgi. Un jo labāks kvēldiega sastāvs un vide- vakums, jo lēnāk kvēldiegs samazināsies diametrā, tas ir, izgaros. Ekonomiskajās lampās spīdēšanu nodrošina gāzizlāde, kur gāze , pamatā, ir dzīvsudraba tvaiki, kas gāzizlādes procesā rada ultravioletos starus, kas no iekšpuses bombardē luminoforu, kas šīs bombardēšanas rezultātā luminiscē- spīd. Krāsu toni nosaka luminofora sastāvs. Lai "aizdezinātu" jeb radītu jonizēto gāzes stabu, vajag elektronu plūsmu. Šo plūsmu sākuma mirklī rada no katoda- kvēldiega, kas speciāli tiek pirms aizdegšanās uzkarsēts. Pēc tam šis kvēldiegs- katods turpina būt karsts, bet jau mazāk, lai uzturētu pietiekoši lielu elektronu plūsmu. Un tieši pirmā , iedegšanās uzsildīšana ir tā kaitīgā: tā kā vide, kur šī uzkarsēšanās notiek, nav vakums, notiek katoda daļēja izgarošana, un ar katru reizi tā diametrs paliek mazāks, kamēr vairs no tā nenāk pietiekoši daudz elektronu, lai lampa degtu. Tāpat arī luminofors no bombardēšanas zaudē savas lumonofora īpašības. Jo labāks luminofora materiāls un neizgarojošāks katods- kvēldiegs, jo ilgāk kalpos lampa. Lietojot elektroniskās strāvas kontroles shēmas, arī paildzina katoda darbību. Bet tas jau maksā... arī šajā sakarā jāpiebilst: aukstā lampā dzīvsudrabs ir gāzes un šķidrā stāvoklī- mazos pilieniņos. Kamēr lampa nav uzsilusi, pilieniņi nav izgarojuši un arī jonizētās gāzes spīdēšana ir maza. Uzsilstot, pilieniņi izgaro un gāze sāk spīdēt kā rūpnīcā paredzēts. Tāpēc mainās spilgtums lampai uzsilstot!

Un kas tad īsti notiek lielā salā? Sanāk, ka pārāk mazs Hg tvaika spiediens un kvēldiegs pārdeg? Man šoziem pārdega 2 gabalas, jaunas, un no pavisam dārgā gala, bija rakstīts- speciāli lietošanai ārā...kā tad. Un pārdeg viņas momentā, resp., jauna lampa un liels sals un pēkšņi vairs neslēdzas iekšā un viss. Izskrūvēju, ienesu iekšā siltumā pamēģināt - mēmais variants.

Salā ekonomiskā lampam nevar- grūti- aidezināt gāzes stabu un kvēldiegs tiek ilgi karsēts, kamēr temperatūra ap katodu palielinās, izgaro sudrabs, palielinās jonu plūsma un lampa aizdegās,. Kad tā aizdegās, katodam- kvēldiegam strāva tiek noņemta un process turpinās kā parasti- elektronu plūsma uztur temperatūru katodam.(vai esat ievērojuši, ka āra dienas gaismas lampas ilgi iedegās- mirgo, kamēr sāk spīdēt normāli...). Pie liela sala strāva arī caur kvēldiegu lielāka kā parasti, un vājākais posms- tievākā vieta pārdeg.

Vai tad staba spuldzēs var būt kvēldiegs, ja ir tikai 2 izvadi?

Par staba spuldzēm:
[en.wikipedia.org]

Padlaikā laikam bija šīs
[en.wikipedia.org]
(balastā ir tikai drosele).
Kad uz ielām ieskrūvē dzeltenās (LPS?), diez vai balastus maina?
Pašam arī gribētos kautko ārā uztaisīt, bet balastu par 36 Ls negribas pirkt. Varētu pamēģināt tipa caur kondiķi, sliktākajā gadījumā saspridzināšu lampu < 10 Ls...

Vai nu šitās:
[en.wikipedia.org]
Točno varu teikt, ka 70-o gadu beigās jau bija dzeltenās Na-lampas, mums radiem Jūrmalā ielas ar tādām bija apgaismotas, izskatījās kā parastās dienasgaismas lampas - garas un tievas ar tām raksturīgo pulsēšanau, kad gals bija klāt.
Starp citu - kur mazumā tirgo lietas Na lampām? Pašas lampas, patronas, balastus?
Cik saprotu, tur sava specifika materialiem augstās temperatūras dēļ.

Esmu redzējis Cenuklubā un agrāk Profā. Depo manuprāt nav.