Pamatus veidošu no betona un veidņiem arī dūmu vada eija būs no betona lai atiecīgī tāļāk uz augšu varētu mūrēt no ķieģeļiem. Kurtuvei apakšas daļa man būs no betona tālāk uz augšu no karstumizturīgajiem ķieģeļiem, tātad daļa no kurtuves būs no betona,jautājums- Vai ir vajadzīgs kaut kāds karstumizturīgs betons jo kurtuves pamats būs no betona? Pašu kūpinātavu mūrēšu no ķieģeļiem vai pašai kupinatavai ir vajadzīgi karstumizturīgie ķieģeļi? No kurtuves un pašas kūpinātavas apmēram atalums būs kadi 1.5m !? Kūpinātavas jumtu taisos pagatavot no koka un durvis arī no koka!? Varbūt kādam ir ko ieteikt!? Nēesmu celtnieks, bet gribu pats kaut ko izdarīt un reizē arī iemācīties...

seta jau pacmit gadus atrodas lidziga konstrukcija ... "namins" no parasta balta silikata kiegela,koka durtinas un koka konstrukcijas jumtins ar skurtsteni,kanals nav murets,bet ir keramiska rore ari uz kadiem 1.5m ... principa starpiba nekada ... kurtuve izbetoneta ... itka viss kalpo ok ... buve tik augsa un bus ok

Kadel risket un meginat, ja pietiek betonam uzmuret pa virsu karstumizturigo kiegeli 1-2 kartas ar maliem. Betoni ari ir dazadi, nevar zinat, ka uzvedisies. Ja pamats ir zeme un no betona, jaklaj zem muretas kartas ruberoids , lai mitrums no pamata nesucas (pie nosacijuma ka murets ar malu min. 4-5 kartas kiegelis uz sis pamatnes), jo udens liela karstuma plesas un saples materiali.

Kā ir ja dumvadam pa vidu ielikšu kādu trubu un apmūrēšu ar laukakmeņiem!? Būs glītāk...Kā ir ar akmēņu mūrēšanu tas nav sarežģītāk ka ar ķieģeļiem?

Nesaprotu, kāpēc jāākstās un horizontālā dūmeja jātasia no betona - materiāla, kas absolūti nav karstumizturīgs. Tāpat to dūmeju parasti aprok ar zemi un vispār nav redzams, no kā tā ir. Pavisam vienkārši ir izrakt grāvīti un pārlikt pāri bleķi, apbērt ar zemi, virsū mucu ar cauru dibenu un plauktiem, galā kurina, mucai augšā kaut kādu skārdu uzmet un gatavs. Ja grib smalkāk, tad kurtuvīti var no ugunsizturīgiem ķieģeļiem smuki samūrēt (aizmirsti to betonu, tas pie pārsimt grādiem sadrūp), tālāk zemē ielikt ņerža trubu, paresnu, tālāk uz augšu, ja negrib mucu, var uzmūrēt atkal kaut ko smalkāku, bet te jau karstums vairs nebūs tāds, lai vajadzētu kaut ko speciālu, mūrē no kā ērtāk un lai smuki izskatās. Par koka durvīm ļoti šaubos, ka tas viss nenodeg, bet nu mēģināt jau var. Un atceries, ka jākūpina ar alkšņa malku, protams, zaļu. Parasti iekurina ar kaut ko pasausu, tad met virsū alksni, bieži pat ar visām lapām un labs. Svarīgs faktors - dūmejas garums, ja par īsu, viss sadeg (no pieredzes :)), ja par garu, ļoti ilgi jākūpina. Kādreiz laukos skurstenī bija kūpinātava, pašā skursteņa galā, un tur gaļu, piemēram, kūpināja vismaz 3 nedēļas, bet nu tā bija riktīga aukstā kūpināšana.
Bet ja godīgi - no kūpinājumiem labāk pa gabalu - indīgs viss tas pasākums, nekā laba tur nav, kūpinājumi ir vispārākajā pakāpē kancerogēni.

aaaa, ja majas kūpinājumi būtu indīgi, tad mūsu vienkarši nebūtu:). Tak senči tikai tā gaļu glabāja, jo ledusskapju tak nebija. Ja jau esam dzīvi, tad kūpinātai gaļai nav ne vainas. Izpīpējot pāris cigaretes uzņem vairāk tās konserogēnās vielas un izdzerot polšu veselība tiek bojāta vairāk. Cita lieta modernie kūpinajumi veikalā, kuri pāris dienās sapelē ledusskapī:). Tur tik uzsmērē virsū kūpinājuma garšvielu un pārdod kā baigo delikatesi. Tāda gaļa gan ir neveselīga. Es kūpinātavas kasti taisīju no koka, jo uzskatu, ka tai ir "jāelpo". Slēgrā mucā mitrums netiek pa kastes sienām laukā, bet nu tā jua gaumes lieta. Ja pareizi kurina, tad kalte principā nevar nodegt. Vajag kontrolēt temperatūru. Es to daru ar visparastāko digitālo termometru, kura āram domāto dačiku ieliek kūpinatavā starp gaļu. Jātur tāda temperatūra, lai gaļas gabala galā stāvētu tauku pilieni, bet tauki tomēr netek zemē.

Didzi, un kā Tev liekas, kāpēc kūpināta gaļa nebojājas, un aukstā kūpinājuma gadījumā nebojājas pat gadiem??? Pat plastmasai mikrobi uzbrūk, bet kūpinātai gaļai ne. Padomā par to. Un ja kas, senči gaļu pārsvarā sālīja un glabāja pagrabā.
Vienkārši informācijai varu pateikt, ka agrāk laboratoriskos pētījumos pelēm ādas vēzi ierosināja ar darvas ieberzēšanu aiz auss. Un tieši darva ir kūpināšanas galaprodukts. Un kāpēc kūpinājumus kā pirmo izslēdz no to cilvēku ēdienkartes, kuriem kaut kas nav kārtībā ar kuņģi, aknām?
Es godīgi saku - labāk ir apēst 100 E burtus, nekā vienu riktīgi nokūpinātu desu. Es arī viņu ēdu, jo garšīgi, bet principā inde kas inde.

Dzīvot vispār ir kaitīgi:)! Mans viedoklis ir, ka visādi E noteikti ir kaitīgaki par labi un pareizi izkūpinatu gaļu. E jau arī neļauj mikrobiem vairoties un vai kārīgs dūms ir indīgāks par citu ķīmiju, tas vēl ir jautājums. Visādas pumpas un alerģijas gan cilvēkiem sāka piemesties tieši pāc E konservantu parādīšanās. Kas cilvēkam kaitīgak, vai izpīpēt vienu cigareti, vai apēst šķēli žāvēta speķa, tas vēl ir jautājums?

esmu pārliecināts, ka pareizi nokūpināta gaļa ir nekaitīgāka par mendeļejeva tabulu, ko var atrast visos tajos ē. cita starpā, netā ir pieejami saraksti ar ē izraisītajām problēmām. uz to fona dioksīns ir bērnu spēlītes.
tātad, lai iegūtu labu, pareizu kūpinājumu, temperatūra nedrīkst būt par augstu un to panāk ar dūmejas garumu.
gan jau kāds pārtikas tehnologs varētu padalīties ar zināšanām.

Katrs jau var palikt pie savas pārliecības, jo pārliecība arī spēlē milzu lomu. Vienkārši es šo jautājumu esmu padziļināti pētījis un esmu 100% pārliecināts, ka kārtīgi nokūpināts desas gabals LV teritorijā pārtikā lietojamo produktu kaitīguma sarakstā par kārtu ir liekams pirmajā vietā.