Vēlos uzzināt kā sadzīvo betons ar koku? Ja koksnes brusu pārklāt ar PINOTEXU un mastiku un iebetonēt... Vai tādai brusai būs stiprība, vai arī tā izkustēsies no betona?

Runa nav par karkasa māju, kurai ekspluatācija ir 30-50 gadi, bet gan par laicīgu būvi uz 5-10 gadiem!

Ir parametrs (vai pat līkne), kas raksturo, cik ūdens konkrēts materiāls piesaista, ilgstoši atrodoties tādā vai citā relatīvā gaisa mitrumā. Betonam šis parametrs esot viens no augstākajiem, no kurienes arī seko rekomendācija nelikt tuvu iekštelpām masīvāku betonu par dobo pārseguma paneli. Respektīvi, betons ar lielu varbūtību var padzirdīt koku virs trupei nepieciešamā mitruma minimuma.

Koka brusas parasti nebetonē. Ja ir runa par zemi, tad nē. Parasti dara tā - izrok dziļu bedri, jo dziļāku, jo labāk, bedrē ieliek lielu plakanu akmeni vai vēl labāk - ielej betonu, lai tas veido smuku horizontālu plāceni. Kad plācenis sacietējis (vismaz 3 dienas) liek virsū apstrādātu brusu un apber ar rupju granti, šķembām utt., vienlaicīgi ievērojot līmeni. Pieberamo materiālu bedrē ap brusu obligāti jāblietē. Praktiski to dara tā - ar šķērskokiem nolīmeņo brusu, ieber max. 10cm grants un ar citu brusu k\art\igi sadauza ap nostiprināmo brusu. Tā iet uz augšu, kamēr bedre pilna un labi noblietēta. Telefona un elektrības stabus neviens nebetonē vispār, tie taisni un smuki turas tikai pateicoties tam, ka ir dziļi ierakti. Ja stabam 1/3 ir zemē, tas stāvēs taisni. Apakšējais betona plācenis vai akmens vajadzīgs, lai stabs negrimtu dziļāk zemē. Koks piebriestot var saplēst betonu, tāpēc to betonēt nav nekādas jēgas un parasti koks betonā ir ni un ni. Stabu zemē tikai spiedienimpregnētu un nenāktu par sliktu vēl nopervēt ar kādu bitumena mastiku.

Varbuut var meginaaat noklaat ar plastmasas hidroizolaaciju.

Jā, pat akmeņus taču šķeļ, slapinot iedzītus koka tapas!
Kāds būvnieks stāstīja, ka iebetonēta koka atdura pēc pāris gadiem pārplēsusi betonu.
Pats šo no trim pusēm iebetonējušos brusu:
[www.failiem.lv]
knapi izlauzu, velkot ar auto...

Vietās, kur koka konstrukcijas saskaras ar mūra vai betona virsmām, tās izolētas ar ruļļu materiālu 2 kārtās (c)

Šitais ir pilnīgs mīts - austāk par 30cm no zemes un zem jumta koku var likt uz plika betona - pilnīgi un galīgi nekas un nekad viņam nenotiks. Hidroizolācija vajadzīga tur, kur betons ir slapjš un slapjš viņš īstenībā nav. Tā kapilārā mitruma vadīšana ir krietni uzpūsta un mistificēta.

izlasot aaaa atcerējos Gavin Harper rakstu "Green building physics, moisture and humidity, part 2" žurnālā Green Building, spring 2010:
"damp will commonly rise only around 600mm, if you have moisture problems above 1 m, other physical mechanisms are at play. Mike Parrett investigated over 5000 buildings and never found a case of rising damp"
un atradu lapu
[www.dampbuster.com]

aaaa..nosacījums par koka brusas likšanu uz betona ir pieņemams tikai tad, kad betona vai pamata virspuses temperatūra, kas saskaras ar koku ir augstāka nekā rasas punkts. Ja temperatūra ir zemāka, tad caur sienu difundējošais tvaiks apkurināmai ēkai agrāk nekā neapkurināmai, piemēram kūtij, izkritīs koka brusas vidū un sāksies trupe.

Runa ir par hokeja laukumu, gribam uzbuvet vienkāršu bortu, lētāk izmantot koku, iebetonējot to betonā, taču šo kārtu hidroizolējot....

Kā ir ar betonā hidrofobās piedevas pievienošanu? Piemēram proof, vai šķidro stiklu?

Mitrums tak betonā tik stipri neuzsūksies, kā arī to aizturēs hidroizolācija...Pie tā visa, lietus pie šīm brusām praktiski netiks....Ko pateiksiet...