Nosacīti saistīts jautājums ar celtniecību. Ik pa laikam vajadzīgs perfekti uzasinats nazis. Ir visādi mainamie asmeņi, jau gatavi, bet nē, kā maksimāli labi var nazi uzasināt. Pats galvenais- pašu beidzamo asinājumu. Atceros, kādreiz frizētavā pie sienas bija ādas siksna, ar kuru pieasināja bārdas bārdasnazi. Bet vai kāds var pateikt, izskaidrot, kapēc āda var asināt tēraudu?

Arī papīrs var asināt tēraudu, jautājums tikai apgriezienos. Tā kā siksna ir ļoti gara, tad laukums, pa kuru velk, ir ļoti liels. Runa jau iet par dažiem mikrometriem, ja ne par molekulām, kas beidzamajā asinājumā tiek noņemtas. Atceros, bija filma par vienu ķīnieti, viņš asināja rokas ēveles asmeni, manuprāt, uz kādām 5ām galodiņām, un beidzamā bija supersmalka. Un noņemtā koka skaida bija gandrīz caurspīdīga.
Es parasti asinu uz divām galodām, pirmā ir parupja, otrā ir ļoti smalka un papildus tiek "mitrināta", uzspļaujot (: Tā darīja mans vectēvs, viņš šuva apaušus no ādas, un nazis bija vajadzīgs ļoti ass), un arī es par savu nažu asumu nesūdzos. Asinu parasti katru pusi divos virzienos, 45 grādu leņķi jeb 90 grādi viens virziens pret otru, un "pa spalvai" un ļoti plakaniski, lai asā daļa būtu ļoti plāna, tas ļauj asināt retāk, un griezt ir vieglāk.

Zhileshu skuveekljus var asinaat pret dzinsiem, jo ipashi dargos Gilette. Lietojoties loti ilgaaak. ;)

Iespējams, ka āda nolauž to maliņu, kas atlokās, vismaz mīkstiem materiāliem.
Ļauži likuši žiletes un nažus zem mikroskopiem
[www3.telus.net]
[www.catra.org]
Reiz kāds koka skulptors (mūsdienās gan viņa pamatinstruments ir ķēdes zāģis) stāstīja, kā dzirdījis savu meistaru, lai šis pa pjankai atklātu, kā un no kā taisīt galodas. Kautkur bija jābrauc uz pēc speciāliem iežiem un viņi jācementē kopā.

Laurim. Filma bija par japāni, ne ķīnieti. Tas bija kaut kāds rituāls pasākums bez praktiskas nozīmes. Uzdevums bija vienu reizi novilkt pa noteikta izmēra koka brusu. Skaidai bija jābūt taisnām malām un uzvarēja tas kam sanāca visplānākā. Katrā ziņā ēveles asmeņa trīšana tur bija vājprātīga :)

Jautājums paliek atklāts: Kāpēc āda? Tā taču ir daudz mīkstāka par tēraudu, organiska sastāva. To griež ar nažiem kautuvē ....arī kurpju meistars....kapēc tā asina (vai tomēr asina...?)

Atceries akmens, šķēres, papīrīts - neviens nav virspusē ;-)

Manuprāt asināšanu vispār veic atkarībā no tā, kāda veida asmeņi un griešana paredzēta. Asināšanas virziens (pa spalvai, pret, gareniski), asināšanas leņķis un asinājuma raupjuma pakāpe. Asmens jau zem mikroskopa tāds zāģis vien izskatītos. Zāģim jau atkarībā no pielietojuma un vajadzīgā gala rezultāta ir dažāda lieluma un konfigurācijas zobi, dažāds ceļa platums.
Bārdas nazim salīdzinoši ar citiem ir savdabīgāks griešanas veids un virziens. Lai nesavainotos asmens "zāģis" nedrīkst būt rupjš un ar kaut kādiem asināšanas rezultātā iegūtiem atzobiem ( nolocīta āsmens virsotnes plānākā daļa. Ar ādas siksnas palīdzību būtībā asmens tiek pulēts - novāktas raupjās daļas un asinātas pašas smalkākās. variet to uzskatīt par vissmalkāko galodiņu. Vēl ir dzirdēts, ka līdzīgi daži mednieki asina nažus, kurus izmanto ādas ģērēšanai, kur lieki griezumi ar nav pieļaujami. Mūsdienās šo gala pulēšanu mēdz arī veikt ar goja pastas un filca palīdzību. Āda vienkārši ir senāks materiāls.

Rūpnieciski asākie griežamie - skalpeļi, žiletes netiek asināti ar ādu, ne papīru, ne akmeni. Visa sāls ir kontrolētā asmeņa noslīpēšanā pareizajā leņķī. Ar roku tas ir ļoti grūti, jo nevar nazi pareizi noturēt. Pa škandalkasti rādīja, kā rūpnieciski ražo adatas medicīnai, skalpeļus, tur ir stanoks ar smirģeļripu, kas asināmo priekšmetu piegādā pareizajā leņķī un viss, nav tur nekādas mistikas. Asināšana notiek vairākās stadijās - vispirms rupjā noslīpēšana vienā leņķī, tad gala slīpēšana citā leņķī, tad vēl kaut kāda gala apstrāde - pa vidu mazgāšanas, kontroles utt. Mājas apstākļos vienkāršākais ir nopirkt rūpnieciski izgatavotu nažu šķēru, cirvju asināmo. Tur ir smirģeļripa ar motoriņu un galva ar gropēm, kurās ievieto nazi un velk. Tomēr tā atbalsta grope nodrošina to, ka nazis tiek turēts pareizajā leņķī pret ripu un netiek notrulināts, kā tas nereti gadās asinot ar roku.
Tie verķi nav dārgi, es savuilaik Vācijā par pārdesmit eiro nopirku un pat cirvi ar viņu minūtes laikā dabū tādu, ka var zīmuļus asināt plānām skaidiņām.
Domāju āda noņem gala nelīdzenumus, bet nazi reāli neasina. Bārddziņiem jau ap naža asmeni salīp tauki no sejas ādas, kas ļoti pasliktina naža veiktspēju, varbūt tā āda reāli neko citu nedara kā asmeni vienkārši notīra?

pirmkārt, jau, bārdas nažu asmeņus taisa no diezgan mīksta tērauda.
otrkārt, izžuvusi āda ir riktīgi cieta. ledusskapī aizmirsta speķādiņa kļūst tik cieta, ka bezmaz var stiklu griezt. acīmredzot svarīgs ir ūdens daudzums šajā materiālā.
ja runājam par organiskiem materiāliem, tad par piemēru, strausa nags cietības ziņā daudz neatpaliekot no dimanta - tā zināja stāstīt viens strausu audzētājs.