kādās proporcijas jātaisa betonēšanas masa cukmūrim???

PAMATS pirmie 30cm būs no ķieģeļiem kas mūrēsies no cemanta, pēc tam aukstāk cukmūra daļa murēsies ar mālā sastāva masu. interesē gan viena gan otra masas sastāvdaļas un proporcijas!!!

[www.failiem.lv]
Mūsdienās var pirkt gatavu, piem. Vetonit Clay Mortar.

Betonam kā jau betonam 1/3! Un malu massa, ja pirktie mālli tad jau sākam proporcijas 4/1 smiltis/pret maliem un tad sākam skatīties vai vel nevajag smilktis!
Ka lai nosak kad ir normāls mālls prēkš mūŗēšanas!?
Nutad varu bišku paskaidrot -ja tik sapratīsi:)!
Ka jau minēj mālu sakam parbaudīt jau no 4/1 un tālak jau sākam parbaudīt vai māls būs daudzmas pareizā proporcījā....
Uztaisām aptuveno vaidzīgo daudzumu ar apmēram 4smilktis un 1māls!
Nosakam apmēram pareizo proporciju!Paņemam murnieku ķelli (tīru) un jau aptuven uztaisīto masu sākam baudīt-uzgrābjam mālu masu un sagāžam ķelli slīpi tā lai māla uzgraptais pikucis pēc fizikas likuma noslīdētu nost no ķeles!Ja minētais variants (noslīdēt)nenotiek !Tad vainu masa ir pa sausu vai vēl ir pa daudz mālu!Malu masai samaisot nedrīkst palikt pa virsu uzdens pēc pastāvēšanas brīža!
Isi sakot mala masa nedrīkst būt par škidru ,bet arī ne par sausu!Un ka tā esat notrāpijušī....!tad ar ķēli iegrabjot mālu masu sagažam slīpi ,masai ir lēnijanoslīd no ķēles!Tad irļoti tuvu parizai proporcijai!Māls pēc nožušanas nedrūp un arī nesprēgā !Ar tādu pat var apmēst ķieģela sldmūri!
Ceram kad sapratāt...manu paskaidrojumu:)!

Citā literatūrā par māla - grants masu teikts. Māla javu maisa ar koka airi. Ja airi izvelkot uz tā paliek daudz māla, tad papildus jāpieliek grants. Ja koka airis ir gandrīz tīrs pēc izvilkšanas, tad jāpievieno māls. Tātad uz koka māla javai jābūt plānā nosedzosā slānītī.

Kad sekmīgi būšu noskanējis un atpazinis "Krāsnis un pareiza kurināšana", varētu padomāt par citām grāmatām. Tu esi rakstījis, ka izmanto Bērzupes grāmatas.
Apkopoto 90-to gadu pārizdevumu vai atsevišķas Ulmaņlaiku grāmatas?
Ja pārizdevumu, kāda tam drukas kvalitāte? (dažkārt reprinti mēdz būt ne visai)Kādu labu literatūru par tradicionālām būvniecības metodēm vēl vari ieteikt?
Pie dažiem Bīlenšteina "Latviešu koka celtnes" ir lielā godā, pats neesmu lasījis un no grāmatnīcu plauktiem tā jau sen nozudusi. Nupat gadatirgū gan Jumavas pārstāve apsvēra iespēju izdot atkārtoti.
Vēl būtu interesanti apskatīt šo:
[zagarins.net]

sanāk, ja es gribu uzmūrēt kaut vai ķieģeļu starpsienu tad mūrjava jājauc proporcijās 1/3 = cements/grants plus vēl ūdens?
un sildmūra mūrēšanai 1/4 = māls/smilts plus ūdens? KO LABĀK IZMANTOT SILDMŪRIM SMILTI VAI GRANTI???

1/3 velk vairāk uz betonu!Ja parasts mūrējums tad javu ar tais 1/4!
Es neesmu specs ,bet specs man šo lietu izskaidroja un parādija kļudas kur ir pielietots gransts -piemēram sildmūrim redzamā vietā,pareizāks vizuālā virsma...Nav ieteicams mūrēt vispār ar granti -kautvai ir izsiāta uz pašu smalkāko sietu...
Ir tā kad mūŗis ir silts un tomēr ir sīki akmēntiņi kas pie siltuma mēdz paplašīnāties/izplesties un līdz ar to tiek sardīta šuves un pat ķieģeļi sapalisā ietekmē ar siko akmentiņu izplešanos!

marekito Wrote:
-------------------------------------------------------
> sanāk, ja es gribu uzmūrēt kaut vai ķieģeļu
> starpsienu tad mūrjava jājauc proporcijās 1/3 =
> cements/grants plus vēl ūdens?
> un sildmūra mūrēšanai 1/4 = māls/smilts plus
> ūdens? KO LABĀK IZMANTOT SILDMŪRIM SMILTI VAI
> GRANTI???

reiz laukos man vecs meistars parmureja vecu podinkrasni.piedalijos visos procesos.isteniba baigi vienkarshi.upmala sarakts sarkanais mals un pec tam nedelu nomercets.vienkarshi metala vanna ta lai paris centimetru udens butu virs mala,ja nozhusta tad pielej klat.ik pa laikam vinsh jasabaksta ta lai udens tiek pie apakshejiem mala slaniem.pec tam jauc 1/1 ar granti 2-3 mm frakcija.muret ertak ir ar rokam.ieprieksh kiegelus ari var izmercet ja ir baigi saus laiks.skatoties pec laika ,nakamaja vie pec divam dienam velreiz uzmitrinat uzmureto tadejati neatlaujot atri nozhut.tada veida ari aiztaisisies visa plaisinas kura bus paradijushas.es to dariju ar platu otu.aptuveni pec divam nedelam var iz leni sakt iekurt,ar mazam tempereturam.staves 100 gadus tavs cuku muris.