Problēma sekojoša - ziemā tika sazāģeti koki un pirms mēneša sazāģeti materiālos. Sakrauti ar starplikām kaudzēs un tagad pārbaudot kaudzi, secināts, ka lielākā daļa materiāla ir sazilējis, kādi 20% ir melni un uz dažiem ir manāmas arī visādu krāsu laikam jau sēnes. Vietām dzeltens, brūns, šur tur balts tā kā pelējums ar garām stīgām.
Jautājums - ko darīt, lai visa kaudze nebūtu jāsazāģē malkā?

Labi neizklausās, droši vien kokos bija daudz mitruma, zilējums attīstījās jau baļķī un varbūt pat īsti labi materiāli tur vairs nesanāks.
Vari mēģināt pindzelēt ar stipro hlorūdeni Relika BaltaMax.

Zilējuma sēne maina materiāla estētisko vērtību, tātad smalkiem galdniecības izstrādājumiem - mebelēm, durvīm.. visam tam ko negrib krāsot tā neder. Taču zilējuma sēne nemaina koka stiprību, jo šī sēne nenoārda celulozi un lignīnu, kas nodrošina stiprību, tātad koka nesošajām konstrukcijām tā derīga. Vienīgi problēma pārdot tad, kad ir citi piedāvātāji ar šādi nezilējušu koksni.
Tur, kur melnums un citu krāsu pleķi, tās sēnes bīstamākas. To no krautnes jānošķir un krautne jāpārliek tā, lai notiktu pareiza tās caurvēdinšāna. Cik atceros, tad no zemes kraune jāpaceļ vismaz 45..50cm attālumā.

Visās lielās kokzāģētavās visus materiālus apstrādā ar pretzilēšanas līdzekļiem. Un neba nu viņi par vēdināšanu nav dzirdējuši. Tā ir parasta lieta, ka koks sazilē pat smuki sakrauts un vēdināts esam. Pats šovasar nopirku malku - itkā skaldītu, bet nu tādu - vakar zāģētu jūnija vidū un šodien skaldītu. Atveda, uzreiz sakrāmējām nojumē. Lietu nedabūja ne reizi, pilnīga D puse, visu laiku saulē, starp rindām pamatīga atstarpe un no zemes krietnu gabalu. Bija ļoti silts un liels bija mans izbrīns, kad pamanīju, ka visa aizmugurējā rinda, kur saule virsū nespīd ir ļoti skaisti sapelējusi visā savā krāšņumā. Ja koks ir slapjš (svaigs), tad tas ļoti ātri sapelē. Pietiek tam apžūt no virspuses kaut nedaudz, kad pelējums tam vairs klāt neķeras, jo pelējumsēnes dzīvo tikai uz virsmas un dziļumā nelien (filma "Pļeseņ" ir pilnīgākā dezinformācija, tās veidotāji acīmredzot vispār nekad par mikrobioloģiju pat dzirdējuši nav - zaptsburka no virspuses var būt apaugusi ar sūnu, ka cauri neredz - zapte sūnu noņemot būs tieši tāda, kā vakar vārīta, bet nu tas tā).
Kā jau Vienstāvs raksta, zilējumu pilnībā noņem ar balinātāju - būtībā var lietot jebkuru hipohlorītu - vai nu speciāli kokam paredzētu, vai Maximā nopērkamu veļas balinātāju - tikai jāpagūglē apmēram koncentrācija. Ja negrib ar to smirdoni ņemties, ir nopērkami bezkrāsaini antiseptiķi kokam, tikai nezinu vai tie balina, veļas balinātājs zilējuma traipus likvidē un tādu koku var droši pat galdniecībā izmantot. Ja negrib pindzelēt, ērtākais ir lieott smidzinātāju kā dārza miglošanai.

Diez vai veļas balinātāji būs līdzvērtīgi, jo BaltaMax, kamēr svaigs, pilnīgi kūp, es to pat šķaidu uz pusi. Nopirkt gan to laikam var tikai Turgēņeva ielā un Teikā. Lielveikalos ir līdzīgi, 2 x dārgāki produkti, piem., čechu Bochemit Savo.
Nemizotu baļķu apstrādei Relikā pasūtāms "Smidzis", bet tam jau par vēlu.
To, ka zilējums pat cietina koksni, tiku ievērojis jau padomjlaikā apzāģējot dēļus no stāvus mirušiem kokiem. To varēja lasīt arī KĶI darbinieces Ilzes Irbes rakstā "Koksnes sēnes", kas šobrīd jau no tīkla pazudis. Šobrīd atrodu frāzi "kopumā neietekmē"
[llufb.llu.lv]
un vēl vienu rakstu par lielākām briesmām:
[www.videsvestis.lv]

Pirmajā publikācijā pabriesmīgi cipari - apmēram 45% no visām atrastajām sēnēm ir s. lacrymans, jeb brants! Biju iedomājies, ka brants ir baigais retums, izrādās ne.

KĶI laboratorija visticamāk uzzin tikai par dažiem, ne tiem vieglākajiem gadījumiem, kad vietējie meistari vien noplāta rokas.
Divas bildes ar 2008. gada novembra vētrā lauztu bērza un priedes pagalēm, ko sākotnēji biju iecerējis Cordwood-am, bet nu derēs labi ja malkai. Sēnes iemetās pavasarī, tikko palika silts:
[www.failiem.lv]
Tai pat laikā vairāki kubikmetri ar (spriežot pēc plaisām kokā, tai pat vētrā lauzītu) egli izžuva normāli.

Man domāt baļķus tomēr vajag apšpricēt ar indi. Nevajag jau viņu daudz, tikai uz pašas virsmas, kas koku nemaz nepadara ķīmiskāku, bet uz šādas virsmas nonākušai sēnes sporai tomēr neļauj sākt attīstīties. Savukārt, kad virsma apžuvusi, briesmas ir garām.

Ja izdotos kautkad sarunāt kokmateriālu ciršanu uz pasūtījumu īstajā gadalaikā un varbūt pat mēness fāzē, noteikti censtos apstrādāt ar "Smidzi", protams, arī tas būtu ekskluzīvi - praktiski pašam jāstāv klāt un jāsmidzina pie kraušanas kaudzē. Tā kā apkārtnē cērt cauru gadu, taču lielākā daļa izstrādes firmu neko ir dzirdēt negrib par pārdošanu privātpersonai, varbūtība tikt pie kā labāka kā nenosakāmas izcelsmes zāģējumiem djadjas Vasjas gaterī ir maza. Bet arī tas parasti der, grūtāk ir ar garumiem virs 6 m.

Paldies!
Veikalā ieteica Bochemit, to arī iepirku. Tagad ķīmiķojam, kraujam retinātākās kaudzēs. Nu no pieredzes tagad varu teikt, ka koku ciršana/zāģēšana īstajā laikā ne sūda nedod :) Šoziem speciāli sākām februārī, kad pēc visām mēness fāzēm un zodiaku zīmēm bija pareizais laiks. Rezultāts ir kāds ir...