Brīva enerģijas plūsma nodrošina cilvēka fizisko un garīgo enerģiju labai dzīves kvalitātei. Līdzīgi kā dabā plūst ūdens loku lokiem, tā iegūstot katrā līkumā papildus vitalitāti (iztaisnotās upes kļuvušas par notekgrāvjiem bez dzīvības enerģijas).
Arī cilvēks savu enerģiju uzlabo kustoties (virpuļojot).
Māja gluži kustēties nevar, bet var kustēties gaiss, kas piepilda mājas telpu kuru bauda cilvēks. Ieejot ieejot ēkā kurā neviens nav bijis ilgāku laiku pirmā lieta ko parasti dara - ir atvērt visus logus (izvēdināt) jeb precīzāk - atjaunot brīvi plūstošo enerģiju, jo šis sastāvējušais gaiss it kā nospiež mūs un nomāc mūsu vitalitāti.
Pilnvērtīgai gaisa apmaiņai veidot plašus atvērumus ļaujot gaisam līdzīgi kā ūdenim savā vaļā brīvi virpuļot, nevis pievadīt to pa šauri atvērtām spraugām kā tas notiek lidmašīnās, jo mājās cilvēks pārsvarā pārvietojas zemes līmenī, normāla gaisa spiediena apstākļos.
Ieteikums - jebkura dabiska enerģijas (gaisa) plūsmas nodrošina arī pietiekamu līmeni, ja mēs ko absolūti nohermetizējam un iekapsulējam tas sākumā paliek statisks, pēc tam var iegrimt letarģiskā miegā utml. Māka radīt sev apkārt enerģētisku virpuli kas veicina attīstību un labsajūtu ir lietas, kuras vajag apgūt neatkarīgi no to izcelšanās vietas (joga, meditācija, brīva enerģētika mājoklī).
Aicinājums uz diskusiju kā ļaut enerģijai brīvi plūst ziemas apstākļos, vēlos saņemt ieteikumus ne tikai par rekuperatoriem, bet arī no katra personīgās dzīves pieredzes, jo ziema nav aiz kalniem, bet lāča miegā doties mums nav pieņemts...

Lai es par viņiem sāktu interesēties, rekūperatoriem būtu jāpiedāvā arī mitrumapmaiņa. Atslēgvārdus, ka par to domā, tīklā esmu lasījis.
Šķiet, pirms gadiem 7 Pēteris Rimša "Praktiskajā Būvniecībā" minēja par senās ēkās atrastiem caurumiem ķieģeļu mūros, kas varēja veikt siltummaiņas funkciju.
Rekūperators no (virknē slēgtiem vairākiem) Keraterm varētu būt viens no veidiem, ja izdomā kā to reizi gadā tīrīt. Vai no neglazētām flīzēm.

Es tā saprotu, ka aicinājumam ir divi gali - fiziskais rekuperators un filozofiskais - vai es atrodos uz pareizās āderes? Ja filozofiskais, tad, kas var būt labāks, kā aukstā ziemas dienā ar siltu kažoku klīst pa mežu vai sēdēt uz ūdens un makšķerēt zivis.
Ja no fiziskās puses - tad te ir ko domāt un domāt! Varbūt zemnīca ir vispareizākais ēkas veids?

Citēju no Valda Liepas: "Brīva enerģijas plūsma nodrošina cilvēka fizisko un garīgo enerģiju labai dzīves kvalitātei" Ja ieskatās dziļāk, tad šajā teikumā ir paslēpts ļoti daudz: Kā piemēram, ierosmei: Pareiza domāšana (nosacīti- "veselīga"). Pareiza ēšana. Pareiza elpošana. Pareiza gulēšana. Pareiza strādāšana. Pareiza atpūšanās. Pareiza māja. Pareiza attieksme pret sevi un citiem. Pareiza pasaules uztvere un iekļaušanās tajā....Un lai šīs pareizības kaut mazākā mērā izpildītu, jālasa, jāinteresējas, jāpieņem, jāanalizē, jāgrib, ...Jādara!!!!! Viss šajā pasaulē ir tik ļoti saistīts, ka to tā īsti saprast nevar....kas ir tāpēc, ka ir tā kā ir, vai ir, jo tā ir bijis un citādi šajā mirklī nevar būt, jo....

Es bedrē/pusbedrē justos ierobežots.
Vienā no darbavietām logi sākās virs 2 m augstuma (augšē debesis, lejā horizontāls piķa jumts). Kad pa radio skanēja tālaika hits "... ar samaļotiem", gribējās kā putniņam caur to logu aizlaisties, mēdzām izmest (un nesavākt) papīra ļotenes (tipa "palīdziet mums šai bedrē"). Citā darbavietā pie normāla augstuma loga, neskatoties uz tādu pat piķa jumta ainavu, sajūta bija labāka ("es kontrolēju situāciju").

"Neviens nevar darīt Tavā labā tik daudz, kā Tu Pats!" Mēs paši nosakām savu vietu pasaulē un esam pilnā mērā atbildīgi par notiekošo...apstākļiem....situācijām...savu un citu dzīvi." Lai tas notiktu, ka nāk pasaules apziņa, ir jātiecas uz to!

Ilgtspējīgai jābūt ne tikai mājai, bet tai ir jānodrosina veselīgs mūžs kā piemēram Japānā ierasto darba vietu uz lauka mēdz pamest 99 gadu vecumā aizbildinoties ar vēlēsanos pievērsties iemīļotajiem hobijiem vairāk neka lidz šim.
Lai dzīvo veselīgi hobiji, kas ļauj lielai daļai noturēties ierindā!

Tur, kur mūsu nav - zāle zaļāka, debess zilāka, un mūžs ilgāks. Tā pastorālā ainava jau kā sapnis - noteikti laba, jo sarežģīti definēt, kas ir cilvēces attīstība - ceļš uz debesīm vai elli.
Mēs esam spiesti saskarties ar senču mantojumu, kāds nu ir, tāds ir. Tā sakārtošanai, ja sencis dzīvojis, pēc manis kaut vai ūdensplūdi... varbūt ne mans, ne manu bērnu mūžs nepietiks. Centīsimies vismaz paši to nenodarīt nākamājām paaudzēm.

Tas , kas vakar bij pareizs - šodien mēdz būt nepareizs.. Liekas jau, ka absolūta pareizība nebūs īsta.
Varbūt pietiktu rekuperācijai ar zemes siltumu?(caur trubām)

Es nesen ieraku 12 m garu 16 cm diametra cauruli pagraba ventilācijas ieplūdei. Caurule, protams, kanalizācijas PVC, ne kāda speciālā ar apsudraboto iekšu.
Didzisp gan reiz nikni iebļāva par pelējumu vasarā.
Paskatīsimies, kā performēs. Ir doma par ko tādu arī dzīvojamām telpām.