Vienstāv... cik saprotu tad Tu apgalvo kad abas funkcijas ir vienādas, tā nu gan nav taisnība, atvaino ja kko nesapratu.
Eliptiskās figūras virsotnei jābūt par 1.4x platākai kā galiem(ejas sānu malu platums - sienas platums) pie nosacījuma ja slīpums ir 45 grādi. Te prasās figūras izklājums izejot no projekcijām.
Sen nav sanācis draudzēties ar tēlotājģeometriju, kādreiz šitos kā "semuškas" lobīju :D

Abu malu līniju funkcijas ir vienādas un attālums starp malām ir vienāds, mērot paralēli slīpajai mucas asij (vertikāli uz grafika). Attālums starp malām (līkmalu finiera plāksnes nosacīts platums) būtu mainīgs, ja to mēģinātu mērīt perpendikulāri malām konkrētā vietā, pie tam absolūti perpendikulāri nemaz nevarētu nomērīt, jo malas nesanāk paralēlas.
Arī pārbaude, izdrukājot uz kantora papīra uz izgriežot, liecina, ka viss pareizi:

Konkrētais 30° lenķis, protams, ir par lielu, reāli varētu likt kādus 15°.

Par siltumu telpās. Es saprotu, ka tev gribas uztaisīt tikai savu māju, kā nevienam.
Taču ēkas būvniecībā arī ir citi aspekti, kaut vai siltuma taupīšana. Tā piemēram apsekojot vecās ēkas esmu nācis pie atziņas, ka seņči par to domājuši šādi. Ja es ceļu ēku ar vairākiem stāviem, tad siltums no apakšējā stāva centīsies ar gaisu, Tas pats Arhimeds, celties uz augšu. Kā labākais siltuma ceļš ir kāpņu telpas. Tapēc senči, nu ne visās ēkās, bet dažās centās nodalīt kāpnes no viena stāva uz otru ar durvīm.
Tātad, ja tu sākot dzīvot ēkā būsi spiests domāt, vai tavi bērni... par siltuma taupīšanu, tad visticamāk tie ailē mēģinās iestrādāt durvis. Un viss tavs skaistums - arka ar slīpu pieduru tā arī paliks apslēpts!

Ivar, tas ir tas pats jau labu laiku būvētais pagrabs:
[www.building.lv]
[www.building.lv]
Es, negaidot uz bērniem, jau pats mēģināšu ailē iestrādāt durvis. Nezinu tik vēl no kāda materiāla. Visādi tekstolīti/getinaksi ir baigi dārgie.
Arkā virs finiera jau uzreiz mēģināšu likt un piebetonēt putuplastu. Droši vien 2 x pa 2 cm, jo biezāku diez vai izdosies saliekt 45 cm rādiusā.

ko tu sarežģī dzīvi, ja jau tev zem betona plānota siltumizolācija, tad kāda jēga veidot arkas betonēšanai tik sarežģītu formu. Betonē taisnu un savu slīpu daļu salīmē no siltumizolācijas un to tu vienkārši vari noslīpēt kādu formu vien vēlies.

Nezinu, man gan shitadas lietas patik, nevar tachu visi visu taisit vienadu un kantainu. Smuki, man patiik. Ja par durvim runa, tad jau arka jataisa nevis visa ar slipumu, ka te tiki rekjinajis, bet dalja, nu kadi 5-10cm taisna, un talak ar slipumu. Taisnaja dalja butu kudish vieglak ielikt durvis (nu ja ne ielikt, tad uztaisiit noteikti). Noteikti jau esi domaajis, bet obligati tos liekumus kaut kaa vajag nobalstit no apakshas, var betona svaru neizturet. Varbut izzagjet finiera pusloku radiusa un atstutet to pret arku ar brusu no zemes?

Durvis būs taisnā daļā (kādi 7-8 cm biezas).
Mazliet par to betona svaru bažījos gan, tomēr betona augstums virs arkām būs ne vairāk par 15 cm. Tiesa, jāņem vērā arī dinamiska slodze, kad betona masa strauji nāk no renes. Puslokus iekšdurvīm zāģēt bija slinkums, ārdurvīm gan laikam vajadzēs (sienas biezums lielāks) un konstrukcija sarežģītāka. Iekšdurvīm varbūt kādas 3 atsevišķas stutītes iebāzīšu.

Vai gadienā vislielākais prieks no arkas nav tad, ja tā ir mūrēta no skaistiem māla ķieģeļiem? kurpretim, monolībetona arka jau ir varbūt tikai nedaudz krutāka par putuplasta vai riģipša arku. par cik neviens tās netausta/neklapē garām ejot, un cauri apmetumam/špaktelei neredz.
īsāk sakot, varbūt ja gribās skaistu pagrabu, ir vērts taisīt velvi, visā garumā, no ķieģeļiem?

Tā kā pagraba vidū bijusi aizbērtas akas šahta, kur grunts lēnām sēdīsies, domāju, ka visas konstrukcijas savstarpējai stiprībai ir nozīme un ass stūris virs durvīm manuprāt ir spriegumu koncentrācijas un potenciālas plaisas vieta. Ķieģeļos būtu grūtāk ietaisīt padziļinājumu durvju vērtnei. Līdzīgu, tikai vienkāršāku pagrabu bija uzbūvējis mans vecvectēvs, iespējams, neapzināti kopēju to.