Sveiki!
Interesēja tāda lieta - ik pa laikam sagribās izveidot kādu "dari pats" tipa projektiņu kam nepieciešami kārtīgi instrumenti un vieta, ko Rīgā, dzīvoklī dzīvojot īsti nav kur likt, un arī tik reti izmantojot īsti neatmaksātos pirkt. Tad nu jautājums vai eksistē Rīgā tādas vietas un ja jā, kādās cenās, kur cilvēks varētu aiziet samaksāt kādas samērīgas naudiņas un izmantot vietējos instrumentus tādus kā statīva urbi, koka virpu, frēzi, slīpašīnu u.c. lielās iekārtas? Arī metināmo aparātu ir savajadzējies lai saķertu kopā kādu metāla rāmi.
Vienvārdsakot vieta kur brīvajos brīžos varētu amatiera līmenī padarboties ar saviem projektiņiem (rotaļlietas bērniem, kāda maza mēbelīte u.tml)
Pirmā ideja - varbūt var vienoties ar kādu amatniecības skolu laikos kad tur kāds ir uz vietas, bet ne visa klase aizņemta - vienīgi nav neviens tādās aprindās pazīstams un īsti nav idejas kam jautāt.

Iepriekš pateicos par ierosinājumiem!

Amatniecibas skolas diez vai bus tads aprikojums, ka te prasits. Paris amatmacibas kabinetos esmu bijis, trucigi ar strumiem. Jebkura gadijuma, metalapstrades un kokapstrades instrumenti pat arodskolas viena telpa neatrodas. Tad japiekukulo skolas direktors.:)
Kadam ta ir viela pardomam, vai jauns laucins biznesam...

Padomājot gan par instrumentu sabojāšanas risku, uzrauga algošanu, reālo un birokrātisko darba drošību, nemaz nešķiet šis bizness tik vilinošs

Šai pasaulē viss ir elementāri. Ja esi kārtīgs amatnieks, tad Tev pašamir visi nepieciešamie instrumenti, bet ja neesi amatnieks, tad labus instrumentus rokā dot nevar. Man pašam vairākas reizes ir sanācis iedot kādam kaimiņam roka sinstrumentu un viēnmer bijušas problēmas. Es nekādīgi nevarēju saprast, nu kā var nodedzināt rokas ripzāģi. Vai tad tiešām nedzird, ka motors "neiet dziesmā". Tad man pieleca, ka "nedzird" kā strādā motors un nesaprot, ka namdaru cirvim nedrīkst sist pa pietu līdz tas pārplīst. Tapēc jau cilvēkiem nav šo instrumentu,ka neprot ar tiem rīkoties. Tagad esmu "slikts kaimiņš" un nevienam vairs nevienu instrumentu neaizdodu. Tāda pati situācija būs ar kādu brīvu darbnīcu, kurā varēs darboties kurš vien vēlās. Kas tad kaltus, zāģus un urbjus asinās, kurš pieskatīs, lai frēzei nenodedzina motoru un kurš atbildēs, lai pirkstus nenozāģē? Vardu sakot, pasākums ir nereāls. Krisa, ja "nagi niez" tad jāpērk vien savi nstrumenti un jāmeklē kāda garāža kur darboties. Ar instrumentiem priekš amatieriem jau mūsdienās nav problēmu. Lai uztaisītu virtuves skapīti sen pietiks ar urbmašīnu par padsmit latiem un frēzi par 25Ls. Nav tak maize ar to štrumentu jāpelna :). Butibā parēķinot, cik izdodas ietaupīt pašam izgatavojot kādu lietu, var atļauties nopirkt amatieru instrumentu.
Vispār jau situācija man pazīstama, jo pats gadus desmit dzīvoju dzīvoklī kā ar sasietām rokām. Biju pat pagrabā darbnīcu iekārtojis, jo nevaru iekļauties "patērētāju sabiedrībā" un nagi niez pašam ko sameistarot. Tagad savā privātmājā dzīvoju kā cilveks ar metināmo aparātu, formatzaģi, stacionāru eveli, motorzāģi, u.t.t. Vārdu sakot ar instrumentiem, kuri nav iedomājami dzīvoklī.

Nu šķiet ka sistēmai principā būtu jādarbojas (par darba drošību paši vien parakstās ka atbild un zaudējumiem instrumentiem arī). Labs ārzemju piemērs šeit - [www.buildmoreworkshop.com]
Galvenā problēma jau nav kaut kādi mazie instrumenti pa pāris desmitiem vai pat simtiem latu - tos jau katrs kurš grib darboties kaut kā var sagrabināt un pat noglabāt dzīvoklī. Problēma ir lieli darba galdi, kuru cenas ir tūkstošos un kuri katrs aizņem pāris kvadrātmetrus vietas un sver tonnās. Katru atsevišķi no tiem varbūt ievajagas individuālam cilvēkam tikai pārdesmit reizes palietot, kas noteikti neatmaksājas pirkt.
Vienvārdsakot būtu forši ja eksistētu vieta kur darboties un arī profesionāliem kur izstrādāt prototipus pirms uzsākt kaut kā masveidā ražošanu (kādi cnc aparāti šeit varētu noderēt). Cita lieta vai Latvijas cilvēki varētu pavilkt tādas cenas, cik tāds prieks maksātu :)

Pa ausu galam biju dzirdējis, ka dižķibeles sākumā kautkāds autoserviss sāka piedāvāt tipa pacēlāju un instrumentus nomāt uz laiku, kautkādi pāris Ls stundā, ārpus normālā darba laika. Nez, kā viņiem tā štelle aizgāja. Man gan ir aizdomas, ka te nav Amerika, maksātspēja un maksātvēlme ļaudīm krietni zemāka (kaut šo pašu forumu palasi), bet darbagaldu cenas tādas pašas. Moš pēc gadiņiem kādiem 10 :)

Vācijā ārkārtīgi populāra bija automazgātuve, kur cilvēks pats var mašīnu nomazgāt. Reizēm tādas rindas bija... Ideja vienkārša - iebrauc boksā (zem jumta, bet atvērti sāni), iemet kapeiciņu un mazgā. Katra programma maksā savu naudiņu. Lētākā bija sākumā šampūns+ūdens, beigās skalošana (viss notiek caur sprauslu - augstspiediena, iekārtas kvalitatīvas, šļauka nāk no augšas, līdz ar to netraucē). Tad nu tur visādi vaski utt. Cena ne visai lēta, bet tomēr uz pusi lētāk kā īstā moikā. Cilvēki simtiem brauca, jo paralēli bija kādi 5-6 boksi, turpat blakus arī jaudīgs putekļusūcējs salona tīrīšanai (ne tāda pornuha, kā Statoilā).
Tur arī pacēlāji bija izīrējamie, pats nebiju, bet darba kolēģi vairāki bija bijuši, arī vienmēr viss pilns.
Bet tas ir pretrunā tam, ko mēs visi domājam, ka kapitālisti paši neko nedara - visur tikai maksā un skatās. Patiesībā ir otrādi - kapitālistos gan mašīnu pašremontētāju gan pašbūvētāju ir, es teiktu, reizes 10 procentuāli vairāk kā pie mums.

Man liekas ka grossauto bija tada ideja par pacelaaju un instrumentu iiri!!
Bet sodnedeel redzeeju pa TV ka kautkas sadarbiiba ar Nissan un Swedbanku atveera passapkalpojosso auto mazgatuvi!!!

Reizumis meklējot tīklā atbildes uz tehniskiem jautājumiem par auto, esmu secinājis, ka visbiežāk infa rodama:
1) krieviski (padomju cilvēks visu saprot, prot un dara);
2) vāciski (acīmredzot arī mīl paķimerēties).
Angliski nez kāpēc tikpat kā nav. Droši vien ar cilindru nevar zem auto palīst, savukārt amerikāņiem ir cits autoparks.