Vo, ekharts izteica pratigu domu!

Sentēvu metode, vecmammas istabā tādu novēroju - starp krāsni un sienu ir sprauga, kādi 5cm biezumā. šajā spraugā vecmamma salika skalus, ko regulāri gatavoja iekuram, skaliem tur labu labā vieta, gan žūst siltumā, gan omulīgi izskatās :)
droši vien zirneklis arī priecīgs, ka šim ir kur ielīst.

Nekādus hermētiķus vecos laikos nesmērēja, jo tādu vienkārši nebija. Arī mūsdienās diez vai vajag sarežģīt vienkāršas lietas. Krāsni mūrē diezgan cieši pie skursteņa un sprauga aizpilsas ar mālie, bet šuves vietā iztaisa nelielu padziļinājumu.Paziļinājumu izveido vienkārši gar lineālu novelkot ar apaļu kociņu, vai piešautu pirkstu. Skaidrs, ka "grāvīša" vidū radīsies neliela plaisiņa, bet to jau neredz. Ne tur māli birst arā, ne zirneklim kur piemesties. Pareizi samaisīts mālasmilts maisījums ir kā betons un to var tikai ar ūdeni atmiekšķēt. Pareizs ir arī Anša ieteiktais varianats. Ja sanāk, ka vesala krāsns siena saskarās ar skursteni, tad nebūs pareizi to visā plaknē piemūrēt pie skursteņa. Tā tiek zaudēta ceturta daļa krāsns sildvirsma. Parasti atstāj starp skursteni pusķieģeļa spraugu un vienā vietā to aizmūre pa vertikāli ar pusķieģeļu mūri. Kur to vertikālo krāvumu mūre atkarīgs no tā, kuraii telpai vajag vairāk siltuma. Likt vai nelikt šai spraugā skaliņus žāvēties, to paskaidros ugunsdzeseju inspektors :)