Āderu pētijums veikts Āraišu Ezerpils (9-11.gs) blīvajā apbūvē, ne tikai pierāda pārdomātas blīvi apdzīvotas vietas iespēju senajā latgaļu apdzīvotajā teritorijā. Jebkurš interesents brīvajā laikā var apmeklēt šo muzeju un pārbaudīt savas spējas āderu noteikšanā ar konkrēto āderu plānu.

Vietējais "teritorijas plānotājs" - rīkstnieks spēja maksimāli blīvas apbūves teritorijā radīt katrai mājas iekštelpai pietiekami plašas platības brīvas no āderu ietekmes, tātad katrā šajā nelielajā mājiņā varēja iekārtoties tā laika ģimene.

Mājas izmēriem un sadzīves komfortam pieaugot (apvalk dūmenis ēkas centrā) sākot ar 17.-18.gs arī šajās ēkās visas āderes, kas šķērsoja ēkas tika risinātas ar ēkas plānojumu tādā veidā, ka āderes veidoja komunikāciju zonas starp telpām, āderu vietās tika sienā izvietoti logi, līdz ar to jebkurš mājas lietotājs noliekot pie sienas gultu, bet ne zem loga, vienmēr bija pasargāts no āderu ietekmes. Lielas ēkas izprojektēt un atrast tik ideāli brīvu teritoriju no āderēm dabā nav iespējams, tādēļ ēka tiek projektēta saskaņā ar āderu plānu, lai uz āderēm cilvēkiem nebūtu ilgstoši jāuzturās. Savukārt apkures iekārtas uguns āderu krustpunktā darbojās ar labu vilkmi jebkuros laika apstākļos.

Vai dzīvojot tā laika ēkās cilvēkam dzīve nebija garlaicīga un pelāka (bez FM jokiem un ritmiem) tikai ar vēja auriem ēkas pakšos un vilku balsīm nakts stundās? Droši vien, savstarpējā kontaktu uzturēšana vakarēšanas laikā kopīgi sēžot pie viena galda deva dzīves attīstībai daudz lielākus impulsus nekā šodienas cilvēks gūst baudot reklāmas spiedienu un nonākot patēriņa un pārtēriņa drudzī.

Mūsdienu cilvēks bieži nenovērtē tradicionālās vērtības un to pārmantojamības lietderību, jo viņa prāts tiek nepārtraukti piepildīts ar sīkumainības drumslām no masu informācijas (dezinformācijas?) avotiem, zaudējot bieži izpratni par dzīves jēgu, uzdevumiem un mērķiem, līdz ar to arī līksmes mirdzumu acīs un dvēselē.

skat. attēlus []
(@#$%&.lv - privātmāju projekti)

Jau senāk topikos par āderēm minēju vienu āderistu Albertu (no Kemeriem), kurš ap 1980 gadu āderistu semināros- konferencēs demonstrēja pašzīmētās kartes ar saviem mērījumiem un atklājumiem. Mēs, āderisti, nosacīti tās nosaucām par Alberta āderi. Viņām bija sevišķas iezīmes: Visas nenosaukšu, bet galvenais, ka tās ir retas, atrodās lielā attālumā viena no otras, bet galvenais, to krustpunktos atrodās Latvijā atklātās upurvietas, svētvietas. Un tieši Āraisu apmetne, kas tad tikko parādījās atklātībā , izrādās ir uz šādu āderu krustpunka. (To atklāja Alberts). Un, interesantākais, ka šis krustpunkts atrodas ezerā. Tāpēc arī tikusi uzbērta sala, lai nonāktu tajā vietā, kur ir "Lielais Krustpunkts! Atrast āderi, Alberta vārdā nosaukto, var attiecīgi noskaņojoties. Interesanti, vai Alberta atklājumi kaut kur glabājas, vai ir viņam sekotāju...(jau tad Alberta k-gs bija labos gados). Tāpēc gribēju to pateikt, lai kāds saprastu, ka senie cilvēki zināja, sajuta zemes strāvojumus, kas bija savdabīgi, varbūt dziedinoši, informatīvi.

Lielmēroga krustpunktu meklēšana ir nozīmīga vairāk to cienītājiem.Uz pirmā ledus skolas gados slidojot redzot zem ledus 2-3 vainagu būvju konstrukcijas to informatīvo nozīmi saistībā ar āderēm uzzināju tikai šogad. Vai Latvijā ir vēl vecāku dzīvojamo ēku konstrukcijas, diez vai. Iespējams Ķīnā par vecām lietām dēvē tikai pāris tūkstošu gadus vecas.
Tātad vai šodienas Apu definējot līniju no kuras var sākties apbūve un neko neminot par GPZ un TPZ ir solīds pret ikvienu būvētāju.
Toties prasības par siltum/spiedien noturību jau palielina stipri izmaksas ne tik lētajā būvniecības procesā.

[uploadingit.com]
Arheologs Jānis Apals grāmatā ,,Senie mājokļi Latvija,, aprakstot Āraišu ezerpili ir neizpratnē, kāpēc uz apm 700m2 lielās pussalas 4-5 reizes mājokļi pēc ugunsgrēkiem atjaunoti tajās pašās vietās visā 9.-11. gs apmetnes eksistences laikposmā.
Tam pamatojums ir tikai viens ar saviem nelielajiem namiņiem izvēlēties mītnes vietas dzīvei labvēlīgākajās vietās. Šodien atgriežoties vai pērkot zemi ēkas būvēt to vēsturiskajās vietās /ja svārsts Jūsu rokās nespēj neko pastāstit/ ir mans silts ieteikums.
Lai īstenojas Jūsu sapņu mājas 2011. gadā!

@#$%&.lv kolektīvs

Tātad, senos laikos rīkstnieki peldēja pa ezeriem ar rīksti zobos un meklēja āderu krustpunktus, kur uzbērt saliņas. Bet mēs tik sēžam siltumā un pārcilājam vecos laikus.

Kolumbsam: Lai noteiktu āderu krustpunktu, nav ezerā jābrauc. Otrkārt, šī tipa āderes ir tik retas un savdabīgi energētiskas, ka to krustpunkti senāk tika sevišķi akcentēti ar dažādām darbībām. Kādam tieši iemeslam, par to vēsture klusē. Bet pilnīgi iespējams, ka atrašanās šādos punktos, deva klāt cilvēkam sevišķas enerģijas, redzējumus, varbūt pat atveseļoja.

Pirmie āderošanās gadījumi datējami ar 15gs. Vāciju. Vācieši to "mākslu" ierādīja arī mūsu bauriem. Āraišu ezerpils ir celta vēlākais 9.-10.gs., kad vācu kungs aitu baram vēl savas "gudrības" nebija ierādījis un cilvēki dzīvoja harmoniski un laimīgi, bez "(dez)informācijas drumstalām piesārņotām domām", kā te dažs izsakās.
Ezerpili cēla uz salas un to pamatīgi nocietināja, lai naidnieks pa nakti guļot bietē neiedod un visu nenolaupa. Āderes, tpu.

Būs tur jāaizbrauc pakaifot. Man jau patīk tās sajūtiņas. Zinu daudzas vietas un kad ir pa ceļam, ieeju parasti brītiņu izlādēties, ja tā var teikt. Izskalot iekšas.

Āderu ietekmi uz veselību atzina ķīniesi pāris tūkstošu gadu pirms Kristus, laikam tāpēc pasaulē tagad tik daudz ķīniešu un tik maz latviešu, jo kautrējas macīties no senajiem latgaļiem.

aaaa - oficiālās vētures (dezinformācijas) upuris.
to ko vācieši varēja parādīt 15. gs., bauri jau zināja tūkstošiem gadu iepriekš.
tikai bauri, vadoties no godīgu cilvēku pozīcijas, nestādīdājās priekšā, ka ir iespējama tāda nodevība, viltus, meli, zvērestu laušana, kas noveda pie senu zināšanu iznīcināšanas - pirmos nogalināja zintniekus, izcita svētbirzes un nolēma iznīcībai pašus baltus.

[www.aisbergs.lv]