Esmu dzirdējis tādu lietu, kad jāsiltina vienā gabalā, lai dabūtu ekonomiju, ko plāno. Bet ja ārsienu siltina 10 cm pēc tam gāzbetons ar šuvēm no betona pēc tam no iekšpuses sitina. Vai tas ir pareizi? Vai lai būtu rēķinātais koificents, jāsiltina tikai no vienas puses?

Cik es saprotu nekad sienas siltinaat no abaam puseem nebuus pareizi. Ja vien ieksheejaa puse nebuus ljoti elpojosha. Citaadi tev tur bezgaisa telpa sanaaks. Saaks puut sienas.

Aptuvens Jura Birža teiktā(no raidījuma pa LR2) atstāsts:"Var izveidot siltinājumu metra biezumā un piesildīt telpu ar vienu sveci, bet tikko tā svece nodziest- telpā paliek auksti. Tapēc ka šai telpai nav gandrīz nekādas termomasas."
Ari piekrītu tādam secinājumam un domāju, ka viss ir atkarīgs no apkures veida. Ja ir moderns apkures veids, kas nepārtraukti nodrošina iepriekš iestatītu, pareizu temp, tad termomasa ir traucējoša. Ja ir apkure piem ar malku(gan bez nepārtrauktas temp kontroles devējiem telpās), pie kuras ir siltāk, kad kurini un vēsāk starplaikos, tad labāka ir lielāka termomasa, ko pazaudē siltinot sienas no iekšpuses.Tā termomasa izlīdzina temp starpību starp kurināšanām. Vēl ļoti svarīgi ir kā jutīsies vasaras karstumā, bez kondicioniera. Bez termomasas, ko kautcik var atdzesēt naktīs būs ļoti silti:)

Bet man interesē vai dos vēlamo efektu, ja nebūs siltinājums vienā slānī?
Tobiš ārpuses un iekspuses siltinot un pa vidu gazbetons ar betona šuvēm.
Par tilpmasu man ir viss padomāts.

Tev vispār priekškam ir siltināt no abām pusēm? Ja tev nepietiek ar 10cm, tak liec 20cm. Vai arī tev jau no vienas ir 10cm uzlikts un apšūts un tagad nezini ko ieskākt?

to khe
Pilnīgas muļķības.
Ja telpa ir siltināta, sienām uzsilstot, siltums saglabājas ļoti ilgi. Itsevišķi ja nevirina durvis un ventilācija ir normas robežās.

Lai nu būtu muļķības, bet izlasi kārtīgi un pastāsti kā var uzsildīt siltinājumu. Vēl ir LR2 arhīvs .13.12.2010. plkst 18.

Pareiza siltināšana ir no āras. Kam tā nav, lai arī priekš tiem nebūtu muļķības. ;)

Kludities ir cilvecigi, tapec Juris Birza dara to aci nemirkskinot. Visus siltumzudumus nosaka koeficients "U" pie mazaka U telpa atdziest lenak un otradi un nekads sakars ar termomasu seit nav. Lai Juris Birza paskaidro tada gadijuma parasta termosa darbibu. Termomasas nekadas, bet siltumu notur ideali.

Termosā cilvēks nosmaktu, jo nebūtu gaisa apmaiņas. Pie vienādas gaisa apmaiņas telpa, kas siltināta no iekšpuses, atdziest ātrāk kā telpa, kas siltināta no ārpuses un kurai siltums uzkrājies piem sienās. Ja ir nepārtraukta un ļoti elastīga apkures sistēma, kur temp tiek regulēta lielā diapazonā, atkarībā no tā vai ir diena vai nakts, vai rīts vai darba laiks un pat brīvdienas, vēl saules siltums dienvidu pusē utt., tad tā būs ekonomiskāka bez lielās siltuma inerces, jo ātrāk varēs izpildīt iestādītos temp lielumus. Tā ka biezs siltinājums iekšpusē ļaus telpai atdzist ļoti ātri pie pārtrauktas apkures un esošas ventilācijas, bet ļaus ietaupīt pie "krutas" apkures.

Termosā visa termomasa ir ielietais šķidrums:)