Sveiki!

Īrētā birojā, pienākot aukstajiem mēnešiem, atklājās, ka esošie pakešu logi diemžēl
nav tiek labākie: pat kad logs pilnībā aiztaisīts, tad pa malām jūtami velk aukstums.

Jautājums ir, vai ir nozīme "siltināt" (saprotu, diezgan stulbi izklausās, bet tomēr) pakešu logus: piemēram līmēt papildus blīvgumijas, tādējādi kaut nedaudz samazinot siltuma zudumus.

Paldies,
Edgars

Ja pūs gar veramo daļu tad ir vērts, ja gar loga malām uzstādīšanas vaina. Bet ja gribi palielināt loga siltumatdevi, tad logi japilda ar argona gazi. Vai pagaidi sola kad 14 gadu iznāks vakuma logi, kur 200 reizes labāk tur siltumu.

Pirmām kātrtām japievelk ekscentri, kas nosaka piespiešanas spēku. Tikai pa stipru piespiežot apgrūtināsies loga vēršana ciet, jo spēks kas saspiež būs lielāks. Uz ziemu var pievilkt, lai siltāks, vasarā palaiž brīvāk lai vieglāk virināt.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pirmām kātrtām japievelk ekscentri, kas nosaka
> piespiešanas spēku. Tikai pa stipru piespiežot
> apgrūtināsies loga vēršana ciet, jo spēks kas
> saspiež būs lielāks. Uz ziemu var pievilkt, lai
> siltāks, vasarā palaiž brīvāk lai vieglāk
> virināt.

Atvaino nejēgu, kā tie izskatās?

Kad atver logu, ramī ir puļķīši, kam iekšā ir seškanta caurums, un maza atzīmīte- punktiņš, lai saprot cik pagriests. šie puļķīši ir ekscentrīgi- griežot tos, tie ekscentrīgi te tuvojās, te atālinās no malas. Tie nosaka, cik sttipri tiek pievilgts logs. Tie ir loga roktura un enģu pusē. Vismaz maniem logiem tādi ir (VEKO logi).

Paldies.

Pirmkārt, saprast, no kurienes velk to aukstumu. Esmu gandrīz gatavs saderēt, ka blīvgumijās un piespiešanā ir vismazākā problēma. Toties no makrofleksa šķirbā starp rāmi un ailu varētu būt palikušas vien ķepīgas atmiņas.

Derēt jau var tad ja esat pārliecināts...Bet manā gadījumā piespiešana bija ne līdz maksimumam un plūsma manāmi samazinājās pēc pieregulēšanas. Par to , vai piespiests līdz maksimumam viegli pārliecināties: ar roku spiežiet klāt rāmja malu un vērojiet, cik tā pabīdās, tā turpinot pa perimetru. Var arī ar tagad lēti nopērkamajiem cciparu termometriem āra-iekša ar atmiņu uz maksimumu. Ar āra termodevēju vadā , to iepriekš piesienot kādā stienītī. Lēni velk gar loga "šķirb" un vēro rādījumus. Ta izdara ekscentu pievilkšanu tā, lai logu vēl var aizvērt nelaužot mehāniku. Un atkal pēc laika (lai logs ieņem savu termo stāvokli), pārbauda, pārmēra. Protams paša loga ielikšana jau aprunāta diezgan. tāpēc katram jāseko līdzi darba kvalitātei...vai pašam jādara .Tāpat secinu ka logu mērītāji neņem vērā sekojošo: vai liekot palodzi, zem palodzes varēs ielikt papildus siltuma izolātoru, kaut vai 30mm no putuplasta, vai tikai kvalitatīvi iepūstām putām. Ja zem palodzes ir uzreiz betons, vai sienas nesošais materiāls, aukstums nāk no loga apakšas , sienai caursalstot tikai 60mm (loga rāmja biezums), un jau tas nonāk līdz palodzei un cauri tai (16mm ja skaidu plate...) nonāk istabā, zem visa loga... Tāpat caursalstot sienai sānu un augšmalā tāds pat efekts. Par to nedomā neviens licējs! Ka tik lielāks logs un pietiekoša šķirba putām lai nostiprinātu. (lūdzu nekomentēt putu lietošanu, jo tas jau citur aprunāts, bet pašu domu par loga izmēra samazināšanu uz aukstumtilta novēršanas darbiem.

I video kur minēts arī par logu iestradi
sk LNT [www.rbb.lv]