Vēlos uzzināt Jūsu domas, pieredzi, par jumta sniega barjerām. Ir divu veidu , pēc kostrukcijas : dēlis, pacelts kādu gabalu virs jumta klājuma, lai sniedziņš izslīd cauri (cik pacelts? Cik vajag?) un divas caurules, abas paceltas virs jumta klājuma. Kā noteikt, kura labāka un kaurai ir kāda nianse- stāvam jumtam lēzenākam... Man mājai kādus 45 grādus veca bleķa jumts. Sniegs tā negribīgi slīd lejā kad snieg. Tas ir, varētu teikt, ka uzkrājās. Priekšā dēļa barjera, piepacelta virs jumta kādus 5cm. Tad manā gadījumā sniegs lielā kupenā sakrājās pie dēļa, viss jumts ar sniegu, un kūstot rada šļudoņa briesmas, jo nākot no aukšgala jumtam, elementāri pārsitās pāri dēlim.

Nez vai kūstošs sniegs tik brīvi pāršļūks sniega barjerai pāri. Sniegs kūstot sablīvējas un tā smagākā un blīvākā daļa ir piespiesta jumtam un veido diezgan stingru un noturīgu masīvu. Nez vai mums jumtiem ir tik gari slīpumi, kur varētu rasties sniega masīva lauzumi un slāņi slīdētu pār slāņiem, nepaspējot sablīvējoties. Irdens sniegs varētu to darīt, bet sniega barjeras funkcija ir noturēt kūstošu sniegu un ledus slāni, kas veidojās mainoties temperatūrai no pozitīvās uz negatīvo. Ir gan dzirdēts par daudzpakāpju sniega barjērām pie gariem jumtu slīpumiem un papildus jumta izbūvēm. Sprauga starp jumtu un barjeru domāta tik kūstošā ūdens, lietus ūdens un sīku gružu novadīšanai.
Lielāka problēma pie šīsziemas sniega daudzuma ir pašu šo sniega barjeru stiprinājumu noturība. Esmu manījis vairākus pagājušajā vasarā uzliktus jumtus, kuriem, sniegam kūstot, smagums ir saniedzis kritisko masu un ar visām sniega barjerām nonācis zemē. No drošības viedokļa labāk uz galvas uzkrīt irdenāks sniegs, nekā smags klucis ar bleķi iekšā :)

Man ari ir Ruukki piedavata vinju klasiska sniega barjera - 2 caurules, kadus 5-10cm no jumta virsmas, starp caurulem kadi 5-10cm. Taa kaa bildee:
[www.ruukkimaja.lv]
Saules puse shitais mega-biezais sniegs pec pirma Janvara atkushnja nonaca lavinveidigi leja, pari visam sniega barjeram, ka nograbeja vien, jumts tirs.
Eenas puse sniegs shljuca, shljuca, ka shljudonis lenam un taja vieta, kur sniega barjera atduras un izveidoja kadus 70cm augstu valni - kalnu, kas pec konsistences vairak lidzinas ledum nevis sniegam. Man tur apaksha tieshi tacinja, ja godigi, man ir reali bail tur iet apaksha, jo ka jau EjTakTu saka, pavisam iespejams, ka vinjsh nonaks leja ar visu barjeru, ceru, ka ne ar visu jumtu. Nezinu, kaut kas tur absoluti nav izdomats lidz galam. Ne velti Alpos, kur sniegs ir 1-2m katru ziemu, uz jumtiem ir sniega aakji, kas neljauj veidoties lavinai- sniegu notur, jo aakji ir izkaisiiti pa visu jumta plakni. Reali tas sniega barjeras ir jaliek vairaakas - vienu apaksha, otru kaut kur pa vidu. Tagad nezinu isti ko darit - vai tiesham nav labak tas barjeras vasara nafig demontet un miers, tolka nekada no vinjam nav.

Šodien ir nokritusi sniega barjera un sašķīdusi gabalos vārtrūmes priekšā, kur eju katru dienu un vēl tādi kulaka lieluma ledusgabali kāda tonna. Pāri ielai nupat nogāzies 10 kg ledus gabals, bet nav sašķīdis. 6 stāvu augstums. Tās tonnas tie dēlīši netur. Ja būtu trāpījis kādam iedzīvotājam, varētu tiesāties un izspiest miljonu kompensāciju. Esam Eiropā.
Kur var redzēt tos āķus? Tos vajadzētu parādīt visiem īpašniekiem. Bet otra problēma ir tie ledus kluči, kas tur pie malas kaut kur stāv.

Vakar kā reiz gāju pa Ģertrūdes ielu un skatījos uz vienu māju, kur sniegs vairs daudz nebija, bet sapuvušai dēlis aka sniega barjera tur augšā kaut kā kūļājās. Tad jau labāk nelikt neko, nevis norauties ar dēli pa ķobi

Man te vienai darba kolēģei pagājušo ziemu nonāca sniegs lejā kopā ar visām sniega barjerām. Bonusā sačakarējot jumta daļu zem barjerām.
Ja liek tad jau laikam vajag vismaz 2 -3 barjeras uz vienas plaknes. Jo ar vienu pie apakšas ir čau - sakrājas, izveidojas ledus klucis uz lēzeniem jumtiem un tad kad brauc lejā, tad kopā ar visu barejeru....
Pie 45 grādu slīpuma sniegs uz skārda jumta neturas ilgi.
Uznāk saule ar kādiem -2 vai 0 un viss brauc lejā.

Skumīgi.....bet es domāju ka visiem OK, tikai manam jumtam ne sevišķi. Interesani, kas tie`āķi, vai vairākkārtīgās atdures.

Juristiem tur nākotnē būs baigais bizness. Viņi vēl nav apjēguši. 50% no kompensācijas jau viņiem pienāktos.

Es jau sen teicu, ka tās štrunta rores, piekrūvētas ar pāris riģipša skūvēm, nopietnu sniegu noturēt nevar. Tos štruntus saucu par skursteņslauķu ķērājiem, nevis sniega barjerām:) Kad darbojies uz jumta pie TV antenas vai skursteni tīrot, patīkamāk, ka tā barjera ir. Tomēr kāda cerība nejauši nenošļūkt no jumta:)

Aakji maniti jevropaa, kur kalni:
[copperroofmaster.com]
Skatos, ka Zviedrija ari lielakai daljai maju tomer ir sniega berjeras - parastas trubas ta ka pie mums tirgo. Nu neodmaju, ka vinjiem te katru dienu vinjas sit pa galvu. Droshi vien ka vienmer pie mums - 95% gadijumu tiek taisits NE pec tehnologjijas un tad ari saakaas.
Man vel shoziem sniegs ir apskadejis smukos ventilacijas izvadus. Tie, kas augsha, tuvu korei, nekas, bet viens ir apmeram pa vidu un ka tas slapjais sniegs lavinveidigi naca leja, tas sashkjobija vienu trubu, neesu vel sanjemies uzkapt apskatities (slidens, maita), kas tur notiek.
Vispar steidzami jagroza satversme un shitadi sniegi turpmak ir jakonsolide, vismaz uz pusi :) Tikai skaadi nodara.