Redzēju, raidījumu, par alternatīvo enerģiju, kur Gatis bija izgatavojis, ūdeņŗaža ieguves aparātu, izmantoju, nerūsējošā metāla plāksnes, pieslēdzu pie 12V pārveidotāja un nekas nenotiek. Liels speciālists neesmu šajās lietās, bet varbūt, kāds var nokomentēt, ko daru nepareizi.
janist7 inbox.lv

Ko tu tur lēji iekšā? Pliks ūdens slikti vada, jābūt elektrolītam, klasiski ūdeņraža iegūšanai elektrolizē nātrija sārma jeb nātrija hidroksīda šķīdumu. Turklāt kaut cik vērā ņemama ūdeņraža/skābekļa maisījuma daudzuma iegūšanai vajag baigos ampērus.

Visdrīzāk, ka Gatis ir domāts Jetijs no smucspainava.lv tur ir apraksts un ja savajagās arī jautājumu var uzdot.

Pirms vairāk kā 35 gadiemiem (!!!!) biju viens no ūdeņraža ģeneratora pirmizgatavotājiem LPSR....Studēju dažādas pieredzes šajā jautājumā, sarakstījos ar vienu igauni, kas konsultēja...Viņam bija publikācija žurnālā Modelist Konstruktor. Uztaisīju divas iekārtas. Vienu lielo, otru- mini. Rezultāts sekojošs: Jā, vajag lielu strāvu, lai sāktos ražīga ūdeņraža izdalīšanās. Ko elektrolizē? Jā, NaOh ūdens šķīdums. Neatceros koncentrāciju, bet tas nav svarīgi. Rodās sprākstošā gāze: Ūdeņradis sajaukts ar skābekli! Tāpēc , lai būtu degšana, nevis sprāgšana, gāze tika burbuļināta caur acetona- ūdens aizvaru- burbuļotāju. Tas piesaistīja gāzei acetonu, un rezultātā bija deggāze ar ļoti augstu temperatūru; Tēraudu kausēja....caurumus grieza. Bet....metāls vārījās....un tāpēc metināšanai bija nederīgs. Derēja cietlodēsanai ( Daiļrades darbnīcās bija jau tad rūpnieciski izgatavotie metināmie...). Lieliski nodereja balonu uzpildīšanai, lai laistu gaisā. Tā arī eksperimenti beidzās. Tikko iegāju šķūnītī un nofotogrāfēju, kas palicis pāri...atmiņām. Vadi, kas redzami, ļauj mainīt pieslēgšanas vietu spriegumam, jo liku līdzspriegumu no paštaisītā līdzsprieguma metināmā aparāta 60V. Bundulītis sānos- barboters. Tam virsū bija slēdzis- regulators, spiediena automātiskia kontrolei- regulācijai. Ieskatam foto: