Laba diena.

Mājai uzlikts divslīpju jumts, bet nav nošūti gali un vēja kastes.

Bija doma vēja kastes un galus nošūt ar spundētajiem dēlīšiem, bet šobrīd ir kā ir ar naudām, bet jādara ir...

Kāda ir alternatīva dēļiem, iespējas un kalpošanas laiks, ja skatās uz plākšņu materiāliem? Doma OSB, likt - ātri saskrūvēt uz koka karkasa, bet cik ilgi kalpos vai no mitruma nesāks "uzpūsties", vai kāds cits risinājums (pieredzējušiem speciālistiem).

Platība, kas jāapšuj it kā nav liela - ~60m2, bet ar algu ir kā ir.

Liels paldies par atsaucību.

Vēja kastei nafig nevajag spundētus vagondēļus. Pņem parastus kaut neēvelētus dēļus un sit tik klāt. Neviens tak nekāps un ar mikroskopu nepētīs tās vēja kastes.

Tiešām spundētos dēļus nevajaga likt. Pārāk liela greznība. Var ņemt ēvelētua vai neēvelētus dēļus ar biezumu 12mm un platumu aptuveni 100mm. Obligāti strap dēļiem ir jāatstāj gaisa sprauga līdz 10mm. Tādējuādi nodroāsinot gaisa plusmu jumta segumama.Vēja kastes kostrukciju var taisīt no tiem pāšiem dēļiem.

Paldies par info - vēja kastes var šādā veidā - bēda nebūtu nekāda un antiseptiņi ar labi sūktu iekšā, tāpat kā mitrumu, bet, piemēram mājai galus nošūt?

Kā vispār ir ar tiem OSB un lietus ietekmi?

Neesmu redzējis "koksnes izstrādājumu", kurš pret mainīgu mitrumu būtu izturīgāks par pašu koksni.

Pirms 3 gadiem uztaisīju vēja kastes no 15mm osb + nokrāsoju ar pinotex perfekti nekas nav uzpūtirs vai kā citādi bojājies.

Ko nozīmē "gali"? Vēja kasti, pat ja Tev būtu miljons, ar spundētiem dēļiem šūt kategoriski nedrīkst - vēja kastēm tikai un vienīgi parastie un tikai un vienīgi ar spraugām - pats nosaukums "vēja kaste" nav dzērumā izdomāts, bet gan nozīmē to, ka pa to tiek iekšā vējš un vēdina jumta segumu, konstrukciju utt. Man ir nošūti ar 20x95 vai 20x85 dēļiem. Spraugām jābūt normālām, vismaz 5mm, bet jo vairāk, jo labāk. Ir redzēts, ka liek finieri vai OSB un tad kaut kādas ventilācijas restītes - bet tas ir pilnīgākā haltūra, jo restīšu atvēruma laukums salīdzinājumā ar kārtīgu apšuvumu ar spraugām starp dēļiem ir niecīgs.
Ja ar "galiem" domā vēja dēļus, tad tos parasti liek platus, jo jānosedz viss spāru un latojuma augstums, to gan parasti nav iespējams izdarīt, tāpēc var likt divus dēļus, vienu otram virsū ar nobīdi apmēram līdz vidum, kā to dara Skandināvijā.
Vējdēļiem parasti izmanto pabiezākus - 25mm dēļus, jo tiem jāiztur lietus, sniegs utt. No mitrumizturības viedokļa tiešām par dabīgu koku nekas labāks nav. OSB ir pilnīgs mēsls mitrā vidē, laminētais finieris - kā kurš, pēc skata nevar pateikt. MDF un parastā skaidene no mitruma jātur pa gabalu.

1. spundēti vai pusspundēti dēļi, neēvelēti dēļi vai restītes- tas tik gaumes jautājums. jānodrošina ir caur vēja kasti caurplūstošā gaisa apjoms ( šajā gad. atvērumu laukums m2/jumta laukumu ). tas ir projektētājiem zināms lielums un par nelielu , bet godīgu atlīdzību viņi ar pasūtītāju parasti ( uzsveru parasti, bet, protams, ne vienmēr ) dalās informācijā.
2. dēļu biezumu reglamentē pasūtītāja vēlmes izstrādājuma kalpošanas ilgumam. atkal . protamsm, saprāta robežās.
3. osb- plebejiem un atgrieztajiem hipijiem.

Info tiem kas mīl atstāt spraugas kur nevajag - jumta kastes ir ideāla vieta lapseņu un iršu pūžņiem, tā ka nebrīnieties ka jūlija ,augusta mēnešos nevar ābolu vai arbūzu netraucēti apēst.
Vēdināšanai ir jābūt, bet spraugas jāaizsedz ar smalku sietu .
Sevišķi nepatīkami ja pūznis tiek izveidots siltinātajā jumtā, rezultātā tiek iznests ārā siltinājuma materiāls, radot lielu tukšumu , kuru savukārt ļoti iemīļo grauzēji pārpalikumu dēļ.

Nez kas vainas osb man daži atgriezumi laukā mētājas ~2 gadus un nekas īpaši tur anv sapūties kur nu vēl sācis sairt!

manas kastes paraugs:
[pic2.fotki.lv]