Kaut kā savādi liekas ziņa, ka uz stāvu 12cm var nosēsties- tad jau iznāk, ka otrā stāva grīda būs 12cm slīpumā, ja otra mājas puse ir ēnā!!!! Bitumena jumta šindeļi ir blokos un vienlaidus šuves nav. OSB skaitās mitrumizturīgs! Vai tad jumta nesošais materiāls visu laiku ir slapjš, ja pārklāts ar bitumena šindeļiem? Ja runa par šindeļu plaisāšanu, tad tas ir "sviests"! Es jau 5 sezonas laivu esmu pārklājis ar termo ruberoīdu, katru ziemu tā izžūst, saraujās, tad izmirkst-izplešās un nav plīsumu!
Bet varbūt ko būtisku nesaprotu? Paskaidrojiet. Par sūnām- arī aizdomīgs fakts- kā var augt sūna uz ūdeni neuzsūcoša materiāla, kā tas ir ar koka šindeļiem (šifers daļu ūdens uzsūc...) Bet var jau būt, ja aug mājai pāri liels koks, kas visu laiku pilina ūdeni, rasu!

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Paskaidrojiet.
> Par sūnām- arī aizdomīgs fakts- kā var augt
> sūna uz ūdeni neuzsūcoša materiāla, kā tas
> ir ar koka šindeļiem (šifers daļu ūdens
> uzsūc...)

Iespējams, ka jau sen nav aktuāli, bet kaut kā uzdūros mn interesējošam topikam ;-)


A kā ķērpji var augt uz klintīm?

Uz jebkura materiāla ar laiku savācas kaut kādi putekļi, smiltiņas, organikas daļiņas un pamazām veidojas vide, kurā spēj eksistēt mazāk prasīgi augi, kā piemēram sūnas un ķērpji. Tādā ziņā bitumena šindeļu raupjā virsa tikai veicina visādu drazu uzkrāšanos uz tās. Būtiski ir nelikt tādus jumtus priežu tuvumā, jo pavasaros sprāgstot priežu pumpuriem, gaisā izšpricējas priežu sveķi, kas ar vēju izplatās līdz pat 200 m attālumā. Priežu sveķi vēl vairāk pastiprina dažādu putekļu uzkrāšanos uz jumta un tādā gadījumā, lai novērstu juma apsūnošanu tas ik pa laikam jāmazgā ar kaut kādu ķīmiju nost.

Ta sūds tas šindelis, it sevišķi tas, kam ir raksts, nevis visi gabali vienādi! Man celtnieki uzlika kaut kādu Itāļu mēslu pirms 5 gadiem ~4Ls/m2. Šovakar biju uz jumta- tādas plaisas 6 gab. 0,5-3m garas un 2-5mm platas- laikam šoziem sniegs bijis piesalis un saplēsis ar savu svaru! Tur apakšā OSB palates stūros uzbriedušas un vēl vairāk visu bojā. Likšu tagad pa virsu latas un bleķi pofig ka skan, toties neplīst un sniegu var normāli notīrīt- a to ar lāpstu ziemā kā ej pāri, tā kāds gabaliņš noplīst.

Pareizāk- pa 4 ls sūdīgs šindels,par vismaz7ls vajadzēja pirkt(kanādas,somu),a te itāļu,kuri ziemu nav redzējuši.

Kādu laiku atpakaļ, kad vajadzēja vienai "vasaras celtnei" uzlikt šindeļa jumtu, mazliet palasīju, interesējos, kā tas pareizi jādara. Atceros, bija video, pdf materiāli kā tas PAREIZI jādara. Un tas ir, obligāti liek uz stingra slāņa ruberoīda pamatslāņa. Un, kā paši saprotat, tas jau viens pats nodrošina ūdens necaurlaidību. Un tam virsū šindelis. Piesit ar cinkotām, platgalvu nagliņām. Sevišķi noteikumi temperatūrai, mezglu risinājumiem. Cik redzēju, kā kaimiņos lika......OSB un virsū ar nagliņām šindelis! Jā, lēti gan. ...Un izskatās labi. Bet vai pareizi? Vai ilglaicīgi? Tāpēc, tie, kas saka ka šindelis ir Sū.... sakiet, vai visu darījāt kā ražotājs ieteicis. Lielāko tiesu liek jaunrades meistari, kas uzskata ka visi ir dumi, ka jādara tā...

ar šindeli ir tā, ka tas sūno praktiski tikai ziemeļu pusē, otrs faktors ir lapu koki, katrā ziņā, ja jums māja atradīsies lauka vidu kur tuvāko 200m rādiusa nav ne viena lapu koka, tad arī no sūnas nebūs ne miņas. Ja tomēr gribas to šindeli meža vidū, tad ir iespēja to atpstrādāt ar ķīmiju katru gadu tīrot utt, sūnas nebūs, bet nav arī informacijas vai tas ietekmē paša šindeļa mūzu.

Kā viens minēja, ka izveidojušas plaisas sindelī pēc pāris gadiem, visticamāk tas vainojams ar to, ka meistari ir sabīdījuši OSB plāksnes kopā, līdzarto mainoties mitrumam gaisā tās vienkārši ir uzsprāgušas un izsitušas šindeli caurumus optimālā atstarpe ir at 4-5mm, nakamais faktors ir ventilācija, ja tās ir pa maz, tad nekādas spraugas nelīdzēs.

Visā visumā, ja ir labi meistari tad vis bus ok, uz jumtu nevajag taupīt.

uzliec šindeli 7Ls, mitrumdrošo saplāksni - 4Ls, ruberoīda apkšklāju 3Ls, kvadrātmetrā, tie jau ir 14Ls, plus darbspēks likt katru to slāni. Skārdam un bezazbesta šīferim latojums ir visvienkāršākais, skārdam vienīgi vēl pretkondensāta izolāciju apakšā, bet tā tāpat vajdzīga arī šindelim. skārds kvadr metrā ap 4Ls. betona dakstiņi kvadrātmetrā arī ir zem 5-6Ls, jautājums - priekš kam tas bitumena šindelis vispār vajadzīgs? piekrāj vēl naudiņas un liek niedru jumtu? :)

Lūdzu paskaidrojiet, kas ir "mājas stīpošana".
100 gadus vecas 3-stāvu mājas saimnieks mums atsūtījis paziņojumu, ka grib veikt stīpošanu, bet mēs nesaprotam, kā tas notiek un ar kādām neērtībām mums jārēķinās.
Paldies

Vēlos koka ēkai, kas apšūta ar pusspundes dēļiem, izveidot papidus pretvēja aizsardzību, izmantojot ISOPLAAT 12mm pretvēja KŠP. Esošie apšuvuma dēļi dekorācijas nolūkā apfrēzēti tā, ka savienojuma vietā veido apm. 30mm platu un 3 līdz 7mm dziļu rievojumu horizontālā virzienā (dēļi uzklāti horizontāli). Jautājums: 1) vai varu bez papildus gaisa spraugas izveidošanas, stiprināt KŠP pie esošā dēļu apšuvuma; 2) kādi ir iespējamie KŠP pārklājumi, biju domājis tos apšūt atkal ar vagondēli.