Meklējam Rīgas tuvumā zemi.
Tātad ir uzmērīšanas plāns, kuram pierakstīti divi liegumi.
Pirmo es saprotu būvvaldes, bet otrs ir kaut kāds "Ķīmiskās aizsargjoslas platums ir 330m"
Vai varētu kāds paskaidrot sīkāk ko tas nozīmē? Tjipa septiķi nedrīkst rakt?

Un otra lieta. Apakšā ir tabula kurā pieminēta elektrība, gāze, lattelekom kabelis. Tātad tas nozīmē ka arī gāze līdz šim gabalam ir pievilkta, tikai atliek pieslēgties? Vai arī par gāzes pieslēgumu tā pat ir tie 5tk ls jāmaksā?

"Ķīmiskās" izklausās pēc tā, ka pa trubu plūst inde un Tu tikai 300 m attālumā vari no tās nebaidīties ;)
Kādus "septiķus" drīkst rakt, var būt noteikts teritorijas plānojumā vai var likt ņemt noteikumus no Vides pārvaldes.
a) pieslēgums centralizētai kanalizācijai;
b) uzkrāšana noslēgtā traukā ar izvešanu;
c) lokāla attīrīšana sertificētā pariktē līdz tīrības standartu līmenim.
Gāzesvadi mēdz būt dažādi. Ja, piemēram, augstspiediena, tad nekas nespīd.
Arī Lattelekom kabeļi ir dažādi, tai skaitā pat metālzagļu izraustīti. Iespējas var noskaidrot tikai pie komunikāciju turētāja.

Zemes plānā par septiķi parasti neko neraksta - tas parasti parādās PAU (plānošanas un arhitektūras uzdevums)-iesaku to izņemt, jo tur parasti viss ko un kā jādara ir skaidri un gaiši rakstīts. Problēmu nekādu - aizej uz būvvaldi un pasaki, ka gribi PAU - pagaidi nedēļu vai divas, samaksā kaut ko ne visai daudz un dabūsi papīru.
Par gāzi - tu ko, sapņo? Atceries kurā valstī tu dzīvo. Pat ja tev gāzes vads ir ievilkts mājā iekšā, katls pieslēgts, tikai jāpagriež krāns, ko drīkst darīt tikai LG vecis - tas tev izmaksās vismaz 600Ls. Ja gāze iet pa ielu, tad tikai papīri un formalitātes rēķinies ar minimumu - 2000 Ls, plus rakšana, katli utt.

Noskaidroju, ka tur ir artēziskā aka. Un zeme ietilpst tās teritorijā. Tātad septiķi nemaz nedrīkst rakt. Tikai tvertni.

Nedaudz offt: Kā tad ar tiem septiķiem sanāk. Nopērkot starp dažām mājām zemi var gadīties, ka septiķi nemaz nedrīkst, jo kaut kam blakām ir spice iedzīta?
Bet tvertne jau neko daudz vairāk par mēnesi neizvelk kā jātīra, ne?

Nu ja tiešām ir tik strikti, tad uz septiķi jālaiž pelēkie ūdeņi - virtuve duša utt, bet uz hermētisku mucu tikai no podiem. Bet neticas, ka nedrīkst likt bioloģisko, jo skaitās, ka tur ārā nāk skaidrs ūdentiņš. Uz bioloģiskajām parasti neattiecas nekādi aizliegumi. Bet ja godīgi - kārtējais tūdaliņu idiotisms - visos pierīgas ciematos pilnīgi visiem ir kanalizācijas iesūcināšana zemē un ūdens ņemšana turpat netālu. Cilvēki tur nav vainīgi, vainīgs ir pagasts, kas nevar atvilkt 21. gadsimtam atbilstošu ūdensvadu. Bet ja godīgi, difūzija pazemes ūdeņos ir ar maksimālo ātrumu apmēram 1m/gadā. Tātad - ja spices dziļums ir 20m, tad virs spices izlejot kaut kādu indi, tā inde 20m dziļumā nonāks pēc 20 gadiem - ātrākais. Tas ir pie nosacījuma, ja grunts sastāvs ir brīvi drenējošs (smilts). Ja gruntī ir māls, tad cipars daudzkāršojas, ja pa vidu kaut kur ir kas ūdeni necaurlaidošs - a ļa dolomīts, tad vispār nenonāk nekad. Tāpēc tie itkā artēziskā urbuma aizsargnoteikumi ir kārtējais mūsu birokrātijas stulbuma kalngals - zinātniski pierādīts, ka līdz artēziskā urbuma dziļumam nekad nekas no virszemes nenonāk, bet nedrīkst, redz! Turklāt man domāt, nekur LV teritorijā nav tādas vietas, kur līdz 100m dziļumam nebūtu kaut viens vai nu dolomīta, vai kāda cita akmens slānis.

Labāk jau būtu operēt ar dokumenta oriģinālu, bet var arī mēģināt izsijāt šeitan sarakstīto. Ķīmiskā aizsargjosla tiešām vairāk izskatās kā prevencija artēziskajai akai (attiecīgi zemes gabala lietotājs nedrīst gruntī pludināt ūdeni no vešmašīnas), ne josla ap kādu indes glabātavu.

Par pārējiem tīkliem tās varētu būt minētas attiecīgo (garāmejošo/caurejošo) komunikāciju aizsargjoslas zemes gabalā. Ar iespējamiem pieslēgumiem tam parasti nav nekāda sakara, pat līdz tādam absurdam, ka pieslēguma tuvākā vieta ir kilometra attālumā.

Hermētisku izsmeļamo bedri (arī septiki mēdz būt hermētiski) var rakt gandrīz jebkur, tā nav piesārņojuma avots, vienīgi potenciāls, ja nu saplīst.