Viens no strīdīgākajiem jautājumiem celtniecībā ir jautājums par strādnieku atalgojumu un viņu darba kvalitāti.

Lai izprastu atalgojumu un darbu apmaksu ir jāsaprot sistēma būvniecībā, cik esmu novērojis strādniekus būvniecībā dala parasti šādi.

Palīgstrādnieks – cilvēks, kurš dara visādus papilddarbus, bieži bez izglītības, vai arī pilnīgs iesācējs būvniecībā.

Būvstrādnieks – veic vienkāršākos palīgdarbus un darbus, kuriem ir minimālas kvalitātes prasības.

Meistara palīgs – cilvēks, kurš palīdz meistaram un veic lielāko daļu meistara darbus zem viņa uzraudzības, parasti strādā ar meistara instrumentiem.

Meistars (zemas kvalifikācijas) tādi ir 60% no Latvijas meistariem – Veic savas specialitātes darbus, bet lielākoties veic vienkāršās sarežģītības darbus un zemā vai labākajā gadījumā standarta kvalitātē, bieži ir savi instrumenti, bet šie instrumenti lielākoties ir zemas kvalitātes. Tiek izmantoti tur, kur ir nepieciešama minimāla kvalitāte, reti kad ir savs transports.

Meistars (vidējas kvalifikācijas) tādi ir 35% no Latvijas meistariem – Veic savas specialitātes darbus vidējā vai augstā kvalitātē, parasti vienmēr ir savi instrumenti, darbu sarežģītība, kurus veic ir dažāda no vienkāršiem līdz sarežģītiem, bieži vien ir savs transports.

Meistars (augstas kvalifikācijas) tādi ir 5% no Latvijas meistariem - Veic savas specialitātes darbus augstā un ekskluzīvā kvalitātē, spēj veikt sarežģītus un ļoti sarežģītus darbus, vienmēr ir savi instrumenti un parasti tie ir ļoti labas kvalitātes. Tiek izmantoti tur, kur ir jāveic darbus augstā kvalitātē vai arī ekskluzīvus un sarežģītus darbus, lielākoties ir savs transports.

Brigadieris – izbijis meistars, kuram ir dotības vadīt cilvēku grupu un organizēt darbus, pārzina savas specialitātes darbus un nianses, ir samērā lielā pieredze savā specialitātē.


Teorētiskajam minimālajam strādnieku atalgojumam šobrīd Rīgā pēc teorijas būtu jābūt aptuveni šādām:

Palīgstrādnieks - 1. 75Ls/st. * 8 stundas = 14Ls dienā *21 diena = 294Ls mēnesī uz rokas.
Būvstrādnieks – 1.9 Ls/st. * 8 stundas =15.2Ls dienā *21 diena = 319.2Ls mēnesī uz rokas.
Meistara palīgs – 2.1 Ls/st. * 8 stundas = 16.8Ls dienā *21 diena = 352Ls mēnesī uz rokas.
Meistars (zemas kvalifikācijas) – 2.5 Ls/st. * 8 stundas = 20Ls diena *21 diena = 420Ls mēnesī uz rokas.
Meistars (vidējas kvalifikācijas) – 3 Ls/st. * 8 stundas = 24Ls diena *21 diena = 504Ls mēnesī uz rokas
Meistars (augstas kvalifikācijas) – 3.75 Ls/st. * 8 stundas = 30Ls diena *21 diena = 630Ls mēnesī uz rokas
Brigadieris – attiecīgās kvalifikācijas meistars + 10-20% klāt.

Ja strādnieks strādā vairāk, kā 8 stundas dienā, kā arī strādā sestdien vai svētdien tad mēneša alga proporcionāli pieaug, bet tomēr cilvēks nedzīvo, lai tikai strādātu un gulētu un ne visi ir ar mieru strādāt pa 12 st. dienā un 6 dienas nedēļā, jo strādnieki ir normāli cilvēki, kuriem ir savas intereses, hobiji, ģimenes utt., nevis vergi, kuriem ir jāstrādā no rīta līdz vakaram.

Ja strādnieki strādā zem šīm izmaksām tad viņi nenovērtē savas spējas.

Ja parēķina darbinieku algu standarta izdevumus, tad var redzēt, ka šis algas ir adekvātas.

Palīgstrādnieka izdevumi – 75Ls/mēn. lētākā 1 istabu dzīvokļa īre + līdz 50Ls ikmēneša maksājumi (elektrība, apsaimniekošana, telefons, TV, apkure, ūdens utt.) + 2.3Ls*21 diena~50Ls pusdienas darbā (palīgstrādniekam ir labi jāēd, lai būtu spēks cilāt smagumus) + 30Ls pārējās ēdienreizes mājās, + mēnešbiļete 2 transporta veidiem 29.1Ls no tā visa paliek pāri 294-75-50-50-30-29 = 60Ls/mēn. ko var izmantot higiēnas precēm, drēbēm, friziera, zobārsta, ārsta apmeklējumam, sadzīves tehnikai, aprīkojumam, atpūtai, zālēm utt. Protams cilvēks var izdzīvot arī ar mazāku summu visu laiku ēdot tikai rupjmaizi un makaronus, kā arī dzīvot vienā istabā kaut kur pagrabā un vilk mugurā to ko citi izmet miskastē, bet tā nav civilizētas valsts cilvēka dzīve.

Augstas kvalifikācijas meistara izdevumi pieņemot, ka viņam ir ģimene – 150Ls/mēn. normāla 2 istabu dzīvokļa īre + 70Ls ikmēneša maksājumi (elektrība, apsaimniekošana, telefons, Internets, TV, apkure, ūdens utt.) + 2.5Ls*21 diena~50Ls pusdienas darbā + 50Ls pārējās ēdienreizes mājās sev., 175Ls ikmēneša izdevumi par mašīnu (degviela, remonti, apdrošināšanas, autostāvietās utt.) + 50Ls mēnesī izdevumi uz instrumentiem no tā visa paliek pāri 630-150-70-50-50-150-50 =110Ls kas tiek izmantota apģērbam, atpūtai, ceļojumiem, līzingiem, higiēnas precēm, friziera, zobārsta, ārsta apmeklējumam utt. Pieņemsim, ka sieva savu nopelnīto izmanto savu un bērna ikdienas izdevumu segšanai un ja paliek pāri tad tā summa tiek izmantota sadzīves vajadzībām.

Apskatot šos rupjos izdevumus var redzēt, ka šis teorētiskās algas ir pats minimums, lai cilvēks kaut cik normāli varētu iztikt.

Dažiem varbūt radīsies jautājums kāpēc meistaram ir nepieciešama mašīna vai kādēļ tik liela summa ir nepieciešama instrumentiem, bet atbilde ir samērā vienkāršā –

Mašīna meistaram ir vajadzīga, lai transportētu instrumentus uz darba vietu jo labam meistaram ir daudz instrumentu un daļa ir samērā liela kaut vai piemēram trepes. No vienas puses instrumentus var atvest vienreiz objekta sākumā un objekta beigās aizvest. Bet ir tādi meistari, kuriem samērā bieži nākas mainīt objektus vai arī daudzos objektos ir bīstami atstāt instrumentus, jo tiem var pieaugt kājas, bet labi instrumenti maksā pat vairākus tūkstošus latu komplektā. Ka arī ja pēkšņi ir jāatved materiāli piemēram cementa maiss ar sabiedrisko transportu, lai to izdarītu aizies ļoti ilgi laiks, un reizēm objekti atrodas samērā tālu no sabiedriskā transporta. Ar velosipēdu arī būs samērā grūti vest instrumentus vai cementa maisus.

Labam meistaram izdevumi uz instrumentiem ir samērā lieli. Kā paraugu ņemsim meistaru, kuram ir 2 palīgi bez instrumentiem, pieņemsim, ka meistars ir namdaris (liek grīdas, izbūvē reģipša konstrukcijas, būvē koka karkasus utt.)
Šādam meistaram ir jābūt samērā daudz instrumentiem, lai viņš normāli spētu paveikt darbus. Pieņemsim, ka viņam ir vidējas klases profesionālie instrumenti. Lai normāli varētu veikt namdara darbus instrumentu saraksts būtu jābūt šādam:

Universālais mazais perforators - MAKITA Mod. HR2470FT – 170Ls
Akumulatora skrūvjmašīna/urbis 2 gab. Makita komplekts DK1853X – 361Ls
Leņķa slīpmašīna D125mm, MAKITA 9565CV01- 132Ls
Figūrzāģis - MAKITA 4351FCT – 138Ls
Kombinētais ripzāģis - MAKITA LS0714 – 245Ls
Lentas slīpmašīna vai orbitālā vai ekscentriskā - Lentes slīpmašīna MAKITA Mod. 9903 – 211Ls
Elektriskā ēvele - MAKITA Mod. KP0810CK – 195Ls
Ripzāģis - MAKITA 5705RK – 175Ls
Nivelieris lāzera projekcijas – Geostar FL-40-3Liner HP – 209Ls
Instrumentu koferi 3 gab. – Stanley – 20*3=60Ls
Trepes labas 2 gab. – 75Ls*2=150Ls
Kvalitatīvs līmeņrādis Stabila – 30*2gab.=60Ls
Sīkie rokas instrumenti un griezējinstrumenti (āmuri, kalti, skrūvgrieži, prožektori pagarinātāji, urbji, uzgriežņatslēgas, muciņas, knaibles, spīles, darba apģērbs, austiņas, brilles, šķēres, leņķi, ruletes......... utt.) – 300Ls

Ja šo visu saskaita kopā, tad sanāk samērā liela summa 170+361+132+138+245+211+195+175+209+60+150+60+300=2406Ls. Ja rēķina, ka vidēji instrumenti ir pilnībā jānomaina 5 gados tad sanāk 2406/5/12=40ls mēnesi. Tā kā

Latvijā ir ļoti izplatītā parādībā, kad nez no kurienes instrumentiem izaug kājas un viņi aizbēg, tas ļoti samazina to kalpošanas ilgumu, ka arī daudzi instrumenti, kurus ļoti bieži izmanto fiziski nolietojas pa 2 gadiem, reizēm instrumenti bojājās neuzmanības dēļ nokrītot (cilvēks nav ideāls, reizēm viņš kļūdās un tas ir cilvēcīgi)

Pēc idejas var teikt, kā firmai, kurā meistars strādā ir jānodrošina viņu ar labiem profesionālajiem instrumentiem. Bet reāli dabā firmā izsniedz tikai pašus nepieciešamos instrumentus, kā arī bieži vien tie instrumenti ir amatieru klases vai labākajā gadījumā pusprofesionālie, kuri nav paredzēti lielai noslodzei. Tā kā meistaram parasti maksā par izdarīto viņam ir izdevīgi savi instrumenti jo viņš var uz viņiem paļauties. Kā arī tagad bieži vien firmas nespēj pastāvīgi nodarbināt meistarus un viņiem bieži nākas mainīt darba vietas. Jo labāki instrumenti jo vairāk var izdarīt un līdz ar to vairāk nopelnīt.

Ir arī universālie meistari, kuri veic praktiski visus celtniecības darbus - šādiem meistariem instrumentu klāsts ir ļoti plašs. Man sanāca redzēt viena augstas klases universālā meistara instrumentu komplektu – nu viņam šie instrumenti aizņēma pusgarāžu. Es domāju ja šo instrumentu cenu parēķinās latos, tad tur ļoti liels cipars sanāks (lielais 11kg perforators vien maksā 1000ls)
Protams zemas klases meistariem savu instrumentu praktiski nav, ir tikai minimālais nepieciešamais komplekts ar pašiem lētākajiem instrumentiem.

Reti, kurai profesijai ir nepieciešami tik daudz darba instrumentu, kā celtniecībā. Lielākai daļai profesiju personīgie instrumenti vispār nav nepieciešami vai arī tos vienmēr nodrošina darba devējs – šaubos vai piemēram sekretāre strādās ar savu datoru, savu printeri un faksu, kā arī ar savu kopētāju :).

Par darba atalgojumu un tā kvalitāti:
Apskatīsim pašu izplatītāko darbu būvniecība – sienu sagatavošanu krāsošanai un krāsošanu. Praktiski visi cilvēki ir saskārušies ar šo darbu.

Tā kā apdarei ir dažādas kvalitātes prasības tad arī vienības izmaksas ir dažādas.

Tehniskais krāsojums kopā ar sagatavošanu – parasti izmanto rūpniecības ēkām, garāžām, lētajiem veikaliem utt. kur prasības ir minimālas sienai no attāluma ir jābūt nokrāsotai bez redzamiem lieliem defektiem. Darba patēriņš šāda tipa apdarei ir 0.6 cilvēkstundas (kopā ar sagatavošanos, papilddarbiem un ikstundas pārtraukumiem). Šādus darbus parasti veic zemas kvalifikācijas meistari, tas sanāk 0.6cilv.st. * 2.5Ls/h=1.5Ls par 1m2, tīrās izmaksas jeb alga uz rokas.

Standarta krāsojums kopā ar sagatavošanu – parasti izmanto biroju remontiem, dzīvokļu remontiem iestāžu remontiem utt. Virsmu apskatot no tuva attāluma ~1m nav pamanāmi defekti, bet ir pieļaujami sīki smalki defektiņi krāsas tekstūras maiņa, sīkas švīkas, poriņas, kuras ir pamanāmas no tuvuma, nav pieļaujams pieņemot izmantot krītošo gaismu utt. Darba patēriņš šāda tipa apdarei ir 0.9 cilvēkstundas (kopā ar sagatavošanos, papilddarbiem un ikstundas pārtraukumiem). Šādus darbus parasti veic vidējas kvalifikācijas meistari, tas sanāk 0.9 cilv.st. * 3Ls/h=2.7Ls par 1m2, tīrās izmaksas jeb alga uz rokas.

Augstas vai ekskluzīvas kvalitātes krāsojums – parasti šādu kvalitāti vēlas tie cilvēki, kuriem ir augstas prasības un viņiem patīk izrādīties. Šādi darbi tiek pieņemti virsmu apskatot no tuvuma, kā arī izmantojot krītošo gaismu, virsmai ir jābūt bez vizuālajiem defektiem. Darba patēriņš šāda tipa apdarei ir 1.4 cilvēkstundas (kopā ar sagatavošanos, papilddarbiem un ikstundas pārtraukumiem). Šādus darbus parasti veic augstas kvalifikācijas meistari tas sanāk 1.4 cilv.st. * 3.75Ls/h=5.25Ls par 1m2, tīrās izmaksas jeb alga uz rokas.

Praktiski viens un tas pats darbs var maksāt no 1.5Ls līdz 5.25Ls. Izmantojamā tehnoloģija un materiāli pilnīgi atšķiras šiem darbiem.

No tā var parēķināt, ka lai nopelnītu savu algu

zemas kvalifikācijas meistaram ir jāuztaisa 280 m2 (21diena*8stundas/0.6cilv.st.) gatavas virsmas zemākajā kvalitātē.
vidējas kvalifikācijas meistaram ir jāuztaisa 186 m2 (21diena*8stundas/0.9cilv.st.) gatavas virsmas standarta kvalitātē.
Augstas kvalifikācijas meistaram ir jāuztaisa 120 m2 (21diena*8stundas/1.5cilv.st.) gatavas virsmas ekskluzīvā kvalitātē.

Ja augstas klases meistaru liks taisīt zemes kvalitātēs darbu tad viņš nebūs spējīgs nopelnīt savu pienākošos algu jo viņš nebūs spējīgs uztaisīt krietni lielāku apjomu nekā zemas kvalitātes meistars . Augstas kvalitātes meistars būs pieradis kvalitatīvi strādāt un taisīt slikti viņam tik labi nepadosies jo sirdsapziņa neatļaus, bet ja uzliks zemas kvalitātes meistaru taisīt ekskluzīvu remontu tad visdrīzāk viņš ar to netiks galā tikai sabojās materiālu un iztērēs laiku un pēc tam tas viss būs jālabo.

Līdz ar to ja pasūtītājs nedefinē, kādu kvalitāti viņš grib, bet pasaka kādu cenu viņš ir gatavs maksāt par 1 vienību - no tā meistars noprot kādu kvalitāti viņš vēlas. Ja teiksim pasūtītājs vēlas maksāt 2 Ls par 1m2 nokrāsotas sienas (sagatavošana +krāsošana), tad meistars to uztver, kā kvalitāte ir nepieciešama kaut kas starp zemu un vidēju kvalitāti. Savukārt ja augstas kvalifikācijas meistars parakstīties veikt darbus pa 2Ls/m2 ekskluzīvā kvalitātē, tad viņš mēnesī nopelnīs 2Ls/m2*120m2=240Ls mēnesī jeb 240/(21d*8h)=1.42Ls stundā jeb mazāk nekā palīgstrādnieks, tas nozīmē, ka viņš strādās visdrīzāk ar zaudējumiem, jo strādās par dempinga cenu.

Esmu strādājis pēdējos 10 gados ļoti daudzās celtniecības firmās un praktiski neviens nesaprot cenu veidošanās principu un to kopsakarību ar darbu kvalitāti. Bieži vien firmu īpašniekiem tāmē ieliek izmaksas par zemas kvalitātes darbu, bet reāli darbs ir jāveic augstā kvalitātē - un tad brīnās, kāpēc meistari steidzās un taisa nekvalitatīvi. Tas pats ir ar pasūtītājiem, bieži vien tāmju sastādītājiem vispār nav nekādas nojausmas par laika patēriņu un izmaksas viņi liek pilnīgi uz dullo. Kad tu prasi pamatojumu, tad atbildes i visdažādākās – man likās, ka ar to summu pietiks, vai ss.lv par tādām cenām strādā, kaut kādā vecajā tāmē bija tādas cenas utt. Bieži firmu vadītāju attieksme ir tāda, ka strādnieki celtniecībā ir zemāka cilvēku šķira un viņiem izņemot ēst un strādāt neko vairāk dzīvē nevajag, un gan jau viņi strādās pa grašiem, kur gan di..ā viņi liksies.

Pagaidām celtniecības tirgu ļoti bojā portālā ss.lv, izliktās cenas. Bieži vien celtniecības izmaksas tāmē tiek skatītas tur, bet reti, kurš aizdomājās, ka lielākā daļa meistaru, kuri tur izliek savas cenas, dod šīs cenas par zemāko kvalitāti, bet tanī pašā laikā tekstā tiek minēta pieredze 20gadi un augsta kvalitāte veiktajiem darbiem. Man zināmie labie meistari nekad neliek darba sludinājumus, jo viņiem darbus piedāvā uz priekšu un visi gaida, kad viņi atbrīvosies. Ir sanācis izsaukt uz pārrunām un pieņemt darbā vairākus desmitus, ja ne simtus cilvēkus no ss.lv, bet reāli lielākai daļa vispār nav saprašanas par pareizu celtniecības darbu tehnoloģiju. Lielākā daļa darbus veic uz dullo, lai izskatās kaut kās līdzīgs tam, kam vajadzētu sanākt, un citi tā strādā jau 20 gadus. Bail iedomāties cik daudz brāķis ir sataisīts pa šo laiku. Pat zemas kvalitātes darbiem ir noteikta tehnoloģija - zemas kvalitātes darbiem ir pieļaujamas lielas vizuālās atkāpes, kā arī nobīdēs no vertikāles un horizontāles, bet tehnoloģija ir jāievēro pareiza.

Pa visiem tiem gadiem, ko izmantoju ss.lv sludinājumu serveri darbinieku meklēšanai, tikai vienreiz esmu redzējis, ka cilvēks savu darbu piedāvā uzrādot dažādas kvalitātēs līmeņus, bet tos viņš bija uzrādījis ar humoru - lētākai cenai par 1m2 bija rakstīts, ka viņš strādā ar aizvērtām acīm, par 2 cenu bija rakstīts, ka viņš strādā ar puspiemiegtām acīm, trešais cenai bija rakstīts, ka viņš strādā ar atvērtām acīm, bet 4 cenai bija rakstīts, kas viņš cenšas uztaisīt tik kvalitatīvi, ka nav kur piesieties. Starpība starp lētāko cenu un dārgāko cenu tam darbam bija ja nemaldos 5 reizes. Visa cieņa šim meistaram, kaut visi tādi būtu, bet lielākā daļa meistaru paši nesaprot, kā viņi strādā un kas skaitās kvalitatīvi un kas nē.

Ļoti daudzi nepareizi salīdzina izmaksas darbiem. Piemērs:
Vienā objektā bija nepieciešams apmest sporta zāli – brigāde izmantoja apmešanas mašīnas, ka arī silosus ar sūkņiem, lai paātrinātu darbus - un viņi apmeta 300m2 pa dienu. Savukārt tā pati brigāde tur pat apmetot labierīcības, un dušas pa dienu apmeta tikai 75m2, jo telpas bija maziņas. Tas nozīmē 1m2 pie dažādiem nosacījumiem maksā dažādi.

Savukārt nesen vienai sievietei tika apmesta vannas istaba vecajā mājā, kur sienas bija tik nelīdzenas, ka vidējais apmetuma biezums bija 40mm, vietām pat 60mm. Tā kā apjoms bija simbolisks, ņemt apmetuma mašīnu neatmaksājās, bet izmaksā vēl krietni dārgāk. Tā kā 40mm biezu apmetumu ar vienu reizi nevar uzmest nācās veikt 2 apmešanas piegājienus, vietām pat 3. Kopējā sienu apjoms bija 25m2 līdz reģipša griestiem. Lai šo darbu uztaisītu meistars patērēja 3 dienas pa 8 stundām.

Pirmajā dienā meistars sagatavoja telpu, visu lieko nosedza, nogruntēja virsmu, salika apmetuma vadulas un stūrīšus, sanesa materiālu uz 5 stāvu ( ja apmet 40mm tad 1 m2 ir nepieciešams 1 maiss, jeb uz 25 m2 25 maisi pa 40kg), kā arī apmeta tās vietas, kur kopējais biezums ir vairāk nekā 40m2. Otrajā dienā tika apmesta 1 kārta, trešajā tika apmests tas kas palika, kā arī darba vieta tika uzkopta. Pirms maksāt par izdarīto darbu, sieviete bija painteresējusies lielai būvniecības firmai cik viņi maksā pa apmešanu. Tā kā lielām būvniecības firmām ir lieli apjomi, tad cenas parasti ir samērā mazas par kādiem šie darbi tiek veikti. To uzzinot sieviete bija saniknota, ka viņa tiek apkrāpta, un nevēlējās maksāt jo piestādītā summa bija vairākas reizes lielāka nekā maksā būvfirmas par lieliem apjomiem. Tanī pašā laika viņai nebija nekādas sapratnes par cenu veidošanas principiem un arī dzirdēt viņa neko par to negribēja, jo viņa domāja, ka viņu cenšas apkrāpt.

Pieņemsim ja brigāde no 4 vidējas kvalifikācijas meistariem apmet sporta zāli veicot 300m2 pa dienu tad 1m2 izmaksas ir 0.32Ls/m2 (300/(4 gab.*3Ls*8h)
Tanī pašā laika, kad viņi apmet wc un dušās 75m2 pa dienu, tad 1m2 izmaksas ir 1.28Ls/m2 (75m2/(4 gab.*3Ls*8h),
Apmetot tās sievietes vannas istabu izmaksas par 1m2 sanāk 2.88Ls/m2 (25m2/(3Ls*8h*3dienas) jeb 8.3m2/dienā.

Līdz ar to, vienas vienības izmaksa atšķīras ne tikai no darba kvalitātes, bet arī no darba specifikas un apjoma.

Ļoti daudzi neņem vērā arī organizēšanas izmaksas par darbiem. Jo mazāks apjoms jo lielākas organizēšanas izmaksas ir uz vienu vienību. Paņemsim pirmo piemēru: ja cilvēki pa dienu apmet 300m2, padalot darbu vadītāja algu un izdevumus ar šo summu, pie vienības izmaksām nāk klāt simboliska summa. Bet ja pa dienu meistars izdara 8.3m2 un ar šo summu padala darbu vadītāja algu un izdevumus, tad vienības izmaksa ļoti milzīgi pieaug.

Vienības izmaksas vienam un tam pašam darbam pie vienādas kvalitātes var atšķirties vairākas reizes, un viss tas ir atkarīgs no darbu apjoma - vai tie ir tūkstošiem vienību varbūt pat desmitiem tūkstoš vienību, vai tās ir pāris vienības vai pāris desmiti vienību. Jo virsizdevumi tiek dalīti ar vienību skaitu un likti klāt vienību izmaksai.

Pēdējā laikā bieži ir tāda sajūta, ka celtnieki ir tādi cilvēki, kuriem patīk būvēt un pasūtītājs ir tas cilvēks, kas viņiem dod šo iespēju. Tādēļ celtniekam ir jāstrādā tikai par vēdera tiesu un jābūt vēl nenormāli pazemīgam, ka viņam šāda iespēja ir piedāvāta.

Daudzi pasūtītāji ir pieraduši uz reiz kaulēt celtniekam cenu, bet viņi bieži nesaprot, ka viņi nevis kaulē nost cenu, bet izpildes kvalitāti jo ja tu, kā vidējas klases meistars piemēram par kvalitatīvu sienas sagatavošanu un krāsošanu prasi, lai tev maksā 2.7Ls/m2, bet pasūtītājs saka, ka maksās tikai 2Ls pa 1m2 tad tev ir jāpatērē tai vienībai mazāks laiks, lai tu varētu uztaisīt vairāk un nopelnītu savu plānoto summu, pasūtītājs zaudē kvalitāti vai nu uz nepareizu tehnoloģiju vai arī uz izpildes kvalitāti, jo tikai kaut ko neizdarot tā kā nākas var ieekonomēt laiku, bet laiks ir nauda.

Es vēl nekad neesmu dzirdējis tādu joku, ka kāds darba devējs pieiet ofisā pie sava darbinieka un viņam saka, ka es maksāšu tev par 30% mazāk jo man tikko viens pieteicās darīt tavu darbu par 30% lētāk, takā vai nu no šībrīža strādā lētāk vai lasies prom, bet celtniecībā tas notiek visu laiku.

Es bieži celtniecībā dzirdu tādu teicienu, kā tu nestrādā ar 100% atdevi, vai cilvēks maz ir spējīgs visu dienu strādāt ar 100% atdevi un ar tādu pašu atdevi arī strādāt visu mēnesi un visu gadu es uzskatu, ka tas ir nereāli, par piemēru pieņemsim to, ka cilvēks skrienot 100 metrus no visa spēka viņš skrien ar 100% atdevi, bet tādā ātrumā viņš var skriet ne vairāk, kā pāris sekundes, lai saprastu ar kādu noslodzi ilglaicīgi var strādāt cilvēks salīdzināsim pasaules ātrākos cilvēkus, skrienot 100 metrus ātrākais cilvēks to dara 37.57km/h, skrienot 42km maratonu ātrākā cilvēka ātrums kritās līdz 19.53km/h, skrienot ultramaratonu 1000km cilvēka ātrums krītas līdz 5.95km/h, bet ja būtu jāskrien cauru gadu tad ātrums vēl samazinātos. Ja salīdzina rezultātu 37.57km/h ar 5.95km/h tad samazinājums ir 6.31 reizi jeb, lai izturētu ilglaicīgi slodzi cilvēks samazina atdevi no 100% līdz ~16%, kaut gan abos gadījumos slodze ir 100%.

Laika normas būvniecība ir tā izstrādātas, ka veicot šos darbus cilvēks nepārstrādājās un ir spējīgs tādā tempā strādāt visu laiku, bet īslaicīgi veicot kādu haltūru viņš var strādāt krietni ātrāk nekā to dara parasti jo haltūrā ir īslaicīgs darbs, bet bieži no pasūtītāja puses uzrodas kāds gudrinieks un pasaka, ka viņš to darbu var izdarīt ātrāk, protams, ka īslaicīgi strādājot jebkurš var izdarīt jebko ātrāk un praktiski jebkurā sfērā, bet ilglaicīgi tā strādāt nevar, jo tad cilvēks ātri vien izpumpēsies un nebūs vairs spējīga strādāt normāli.

Vienreiz pat par šo atdevi sastrīdējos ar palīgstrādniekiem, ka viņi lēni strādā un parādīju viņiem, kā ir pareizi jāstrādā bija nepieciešams sanest riģipša loksnes uz 5 stāvu tas ko viņi darīja pusdienu es izdarīju mazliet vairāk, kā pusstundā, reģipšā loksnes nesām skrienot gan augšā, gan skrējām lejā un bez pārtraukumiem, tikai pēc tam pusdienu es knapi kustējos un līdz vakaram nevarēju atiet jo sāpēja galva un bija slikta dūšā no pārslodzes – ko protams strādniekiem es neteicu, reāli pastrādājot pusstundu ar 100% noslodzi es visu dienu atpūtos, lai atietu no tās pusstundas, bet es viņiem pierādīju, ka visu var izdarīt vairākas reizes ātrāk nekā viņi to dara.

Ar kādu noslodzi ir jāstrādā strādniekam, lai viņš to varētu darīt nepārtraukti un pie tam viņam paliktu spēka, lai mājās palīdzētu ģimenes darbos?

Čoms aizbrauca strādāt celtniecībā uz Norvēģiju. Stiprs, sportisks, jauns. Pirmie mēneši esot bijuši kā bezsamaņā, jo, lai gan šeit labu laiku nostrādājis celtniecībā, ka TĀ tur esot jāstrādā - tas viņam pat sapņos neesot rādījies. Itkā tikai 8 stundas, bet bez pārtraukuma, tikai ar pusdienu pārtraukumu. Strādāja norvēģu brigādē, līdz ar to bija jātur līdzi. Jā, maksāja labi, bet šī sieva teica, ka tādu viņu nekad nebija redzējusi - no darba mājās un vienkārši bezfilmā gultā atplīst.
Man radiem kaimiņos cēla māju - tas bija buma laikā - ieradās ap 11.00, sāka ar šašliku cepšanu - nu kā tu brokastis nepaēdis vari pastrādāt. N-tās pauzes, kopsummā tīrais darba laiks viņiem bija ap 3 st dienā. Bet prasīja 50 Ls dienā uz rokas, un viņiem arī maksāja. To ir teikuši pilnīgi visi, ar ko ir runāts - ja jau tiešām strādātu un tik ļoti nehaltūrētu - ka tik ātrāk ar mazāku darba apjomu padarīt, nekvalitatīvi, tad neviens nebūtu pret samaksāt arī ļoti labu algu, diemžēl, vietējo bāleliņu vidū labi ja 1% bija tādi, kurus labprāt ņemtu vēlreiz un ieteiktu citiem.

O,tā kā patreiz ceļu māju(iet jau uz beigām)par šo tēmu es varētu runāt un runāt:) Tikai 70% no vārdiem būtu necenzēti:)
Tas,kas notiek LV celtniecības biznesā,vienkārši nav vārdiem aprakstāms-par savlaicīgi veiktu darbu vari pat nedomāt!Kavēšanās-tā ir absolūti pašsaprotama norma. Kaut ko nospert-jā,tā ir štelle! Kaut ko nohaltūrēt(noekonomēt materiālos)-norma! Nedēļu pastrādāt un aiziet zapojā-svēta lieta! Aptuveni pusstundu iedziļinoties procesos,ko šie "meistari" dara pusi dzīves,es varu saskaitīt čupu ar kļūdām un pat pamācīt,jo viņi pat nevīžo painteresēties par jauuniem meteriāliem,analogām iespējām,utt! Un ticiet man-es neesmu piekasīgs-līmeņrāžus pie sienām nelieku un ar lupu apkārt nestaigāju!Kopsavilkums ir tāds-no aptuveni 20 dažādu nozaru darboņiem,ar kuriem nācās sadarboties mājas celtniecībā(santehniķi,elektriķi,mēbeļnieki,fasādnieki,iekšdarbnieki,utt)es savam draugam varētu ieteikt tikai VIENU CILVĒKU!!! Pārējos es varētu ieteikt tikai savam ienaidniekam...1 pret 20...
Un galvenais,ko es nesaprotu,ir tieši aaaa teiktais-veči vienkārši NESTRĀDĀ! Atvelkas,pusdienu klaiņo,kaut ko paslīpē un iet peldēties...Es,loģiski, nemaksāju par dienas darbu,bet par m2, bet tas jau neko nemaina... Patreiz veči liek fasādi-jaui trešā brigāde-nedēļu pastrādāja,trīs dienas nerādījās-koda...Tagad atvilkās-es pateicu,ka kamēr nebūs gatavs,nemaksāšu vairs neko. Ja kādu dienu nebūs darbā,atrēķināšu 20Ls par dienu. Ja esat ar mieru uz tādiem noteikumiem,strādājiet,ja nē-tinieties nafig...It kā piekrita,bet vai tas līdzēs? Vārdu sakot-idiotisms..

Bet tā kā tēma bija par naudas lietās,vismaz es vispār nekaulējos par cenām-cik prasīja,tik maksāju. Principā patreiz ir tā-normāls meistars(iekšdarbos,piemēram) dienā nopelna 30-40Ls. Bet tas ir tad,kad tas ir meistars,un tad,kad normāli strādā.Jumta licēji pa nedēļu katrs nopelnīja ap 400Ls. Bet tiešām veči rukāja.Un man absolūti nebija žēl,jo zinu,ka citi to pašu darbu būtu darījuši mēnesi... Idioti (sorry) knibinās pa 10-15Ls dienā,jo nav spējīgi ne uz ko citu. Tā ka problēma nav izcenojumos un krīzē(šosezot celtniecībā tās noteikti nav),bet gan pašos darītājos...Pie tam pamatīga problēma!

Saskāros arī pats tikko ar šo jautājumu un varu 100% piekrist augstāk komentētajam. Brīžiem jau likās sirmus matus dabūšu ar šitiem Latvijas "profesionāļiem". Manuprāt lielākā problēma ir tā, ka vienkārši nav tādu meistaru, kuri tiešām kvalitatīvi varētu uzdoto darbu izdarīt un runa nav par samaksu, es pat būtu ar mieru maksāt - vienkārši nav strādnieku, kuri strādātu kvalitatīvi. Rezultātā jādara pašam, bet laika diemžēl dažās brīvajās dienās ir tik cik ir...deizgan pamatīgs strupceļš!

Cik patīkami dzirdēt,ka ne man vienīgajam tā gājis(kā nekā esmu latvietis:)),citādi jau sāku domāt,ka es pievelku idiotus:) Es arī varu pateikt tieši to pašu-NAV RUNA PAR SAMAKSU,ES ESMU AR MIERU LABI SAMAKSĀT. Bet nav,kam! Pašam jāiedziļinās absolūti visos celtniecības procesos,baidoties,ka "speci" savārīs kaut kādu sviestu-un cik reizes tomēr neesmu paspējis to izdarīt.Rezultātā-pārtaisīšana par paša naudu... Vai jūs,kad aiznesiet kurpi un kurpnieku darbnīcu,sekojiet līdzi,kā to kurpi remontēs? Nē,jūs vienkārši saņemat salabotu kurpi. Bet celtniecībā jums ir obligāti jāapgūst celtnieka profesiju,citādi 100% būs auzas...Lai apstāstītu visus sviestainos gadījumus,kas notikuši ar manu objektu celtniecības laikā,man būtu vesela brošūra jāsaraksta!
Un PALDIES šī saita dalībniekiem,kuri ne reizi vien man palīdzējuši tikt skaidrībā ar dažādām problēmās būvēšanas laikā! Drīz jau vairs nesekošu šim saitam-beidzot būs pabeigts:)

Negribu ne celtniekus smādēt ne celt debesīs. Pats arī darbojos šajā sfērā. Teikšu atklāti, man ārzemes nafig nevajag. Te var nopelnīt pietiekami labi, pat dažs labs ārvalstīs to nenopelna. Ir viena lietas būtība tāme un valoda. Kā jau augstāk minēts ir gatavi maksāt labi par darbu. Var jau vienu objektu uztāmēt 1000ls vai 1500ls, starpība it kā 500ls (arī ir nauda), bet ir jau tā kā ir ar to darba izpildi. paņem meistarus pa 1000ls un sākās problēmas ar tempiem un celtniecības specifiku.
Pats darbojos ar klientiem kuriem tiek likta priekšā tāme ar darbietilpības aili un darba izpildes kalendāro grafiku. Tādēl arī mierīgi elpoju LV un nav jāsatraucās kā izdzīvot.
P.S. Neesmu uzņēmums, bet esam brigāde.

Augstāka samaksa var tikt pieņemta tikai uz ieteikumu pamata no augstākās uzticības personas-tipa šitie vīri nebūs tie lētākie,bet toties izdarīs ideāli! Pretējā gadījumā-kur ir garantija,ka par augstu cenu es nesaņemšu to pašu haltūru,kā no lētajiem? kur ir garantija,ka cenas starpība neveidojas tikai apstāklī,ka tiem pašiem deģenerātiem uzradies priekšnieķelis,kurš vienkārši uzliek savu uzcenojumu???? Viens no maniem gadījumiem-sētas stabi-izslavēja sevi kā baigos specus,strādājot ar visiem Jūrmalas biezajiem...Cenas pabriesmīgas. Bet darot baigi labi...Rezultāts-strādā divi deģenerāti,kuru darba kvalitāti neviens nepārbauda. Rezultāts-pat uz aci varēja redzēt,kā stabi "peld"... Dabūju lamāties ar priekšnieku-nāca un laboja...Jautājums-tak začem platitj boļše?

Dažas lietas, ka vienlīdz nepatīk kā pasūtītājam, tā celtniekam - praktiski visa privātā celtniecība šeit ir nelegāla, nodokļu nemaksāšana ir tikai aisberga redzamākā daļa, tālāk seko darba organizācija. Attiecīgi nav nekādu sviru kā panākt kvalitāti un termiņu ievērošanu. Pie tam, pat maksājot nodokļus, uz darba ražīguma paaugstināšanās rēķina kopējās izmaksas pasūtītājam nebūtu dramatiski lielākas (salīdzināt ar celtnieku darba/būvobjekta izmaksām Vācijā, Zviedrijā utt.).

Arī topikstarteris raksta par reālo situāciju nepiedāvājot kardinālus risinājumus to uzlabot. To gan var saprast, cīņa ar vējdzirnavām vien sanāks. Meistars ar pilnu furgonu instrumentu nav vairs nekāds meistars, bet sīkais būvuzņēmējs, būvfirmas īpašnieks (praktiski jau viņi visi tādi arī ir, tikai nelegāli). Tikai algotam darbiniekam nav jātērē savus personīgos līdzekļus darba vides un instrumentu nodrošinājumam.

Hmmm, interesanti ar tiem meistariem. Man gan bija nepieciešams ierobežots meistaru loks, bet līdzšinējā pieredze tfu tfu nav bijus pārāk slikta:
1) flīzētājus paņēmām no SSa, prasīja relatīvi lēti, kaut kas ap augstākminēto vidējas kvalifikācijas taksi, pāris feilerus atradām (1 iegremdēta flīze, ko ieraudzījām uzreiz un viena iesprāgusi, ko diemžēl pamanījām tikai vēlāk). Tā kā abas vietas bija relatīvi neredzamas, tad tikai mazliet pamoralizējām augstākos toņos un ar to viss beidzās :)
2) apkures meistarus atradu tipa firmu, kas taisa boilerus un pie reizes šie arī gan uzlika, gan uztaisīja apsaisti, bija viena lieta, kas nebija izdarīta kā runājām ar ūdeni, nākošā dienā atbrauca sataisīja, vienu releju bija pieslēguši otrādi (sāka darboties nevis tempretūrai paugstinoties, bet pazeminoties) to pārslēdzu pats, pat nezvanīju un nemoralizēju.
3) grīdas licējus arī atradu inetā iestādi, kas liek un it kā izlikuši savus darbus. Vēl gan grīda jānoslīpē pēc tam kad kādu 1/2 gadu būs nostāvējusi, bet nu pēc ielikšanas nevaru sūdzēties.

Tiesa gan ar pēdējiem 2 nebija nekādas īpašas kaulēšanās un samaksa abiem pēdējiem reāli sanāca divreiz vairāk kā augstāk minētā takse augstas kvalifikācijas meistariem. Visos gadījumos darbus padarīja solītajā laikā. Abi pēdējie BTW arīdzan nosacīti "sūdzējās", ka darbs pāri galvai un nevar visu paspēt.