Rokot pamatus viena ēkas daļā 70~80 cm dziļumā uzdūrāmies ~20 cm biezam akmeņu un dolomītu šķembu slānim, virs tā smilts un zem tā smilts? Izsisties līdz projekta 1.1m~1.2m protams var bet pasākums pabriesmīgs, jo akmeņi un šķembas sablīvējušās pamatīgi un laika patēriņš tur faktiski x10. Jautājums vai nepieciešams obligāti sisties šim slānim cauri jeb pamatu pēdu var arī betonēt uz akmeņiem? Noturība šim akmeņu slānim protams krietni lielāka nekā apakšā esošajām slapjajām smiltīm. Gruntsūdens līmenis ir augsts.

Manuprāt tur Tev ir jau gatava pēda...
Drošības pēc nomeliorē līdz tam slānim.

Diemžēl ar meliorāciju štruntīgi - nav īsti kur aizvadīt :( Bet , ja atstāj 70 cm dziļumā nav risks, ka ziemā izcilās?

Ir arī tāds risinājums
[www.google.lv]

Parasti vietās, kur augsts gruntsūdens, zemes sasaluma dziļums ir minimāls, Rīgas rajonā labi ja 20-30cm sasalst pat bargajās ziemās. Reizi 100 gados, laikam bija ap 50cm. 70-80 ir absolūti drošs dziļums. Sirdsmieram tajā paseklākajā vietā uz zemes uzklāj horizontālo 5cm ekstrudēto puķiku kādus 50-100cm platumā no pamatiem ārpusē un čuči mierīgi.

Vispārīgi jau no pamatnes izpētes teorijas smilts pamatnēm nav raksturīgs izcilājuma risks.
Bet vai šīs šķembas ir tikai zem vienas ēkas daļas, vai zem visas ēkas. Ja zem vienas ēkas daļas, tad pastāv risks, ka tā ēkas daļa zem kuras šķembu nav, var sēsties vairāk un tādejādi fasādē parādīties plaisas. Te ieteicama pamatu stiegrošana ar vertikāliem sietiem, kas ļauj uzņemt šķērsspēkus.
Par to sasalšanu. 1940. gadā Rīgas Kuģu remonta rūpnīcas teritorijā pie Daugavasā, kur raksturīgi augsti gruntsūdeņi, grunts izsala līdz 1,6..1,8m dziļumam, tādejādi sasaldējot rūpnīcas ūdensvadu. Bet kā saka aaaa - tas notiek labi ja 100.gados vienu reizi.

Tas akmeņu slānis izskatās, ka ir zem visas ēkas, tikai variē viņa dziļums un biezums. Par smilts neizcilāšanos - vai risks nepastāv arī tad ja tā smilts ir slapja un tur tiek sals iekšā? Par vertikālajiem sietiem - vai tos var aizvietot sešas augšējās armatūras stiegras (pa 3 divās rindās)?

Tev tas mitrums smiltīm veidojas tapēc, ka zem ēkas 80 cm dziļumā ir šis sablīvētais šķembu slānis, kas samazina mitruma ieplūdi dziļāk gruntī. Kāda tev apbūves teritorija kopumā - līdzenums vai nelieli pakalni, vai vispārējs teritorijas slīpums. Šogad kopumā mitra vasara, bet cik dziļi tas virsmas ūdens novietots.
Sala izcilāšana varētu notikt putekļainām ar ūdeni piesātinātām smiltīm. Taču ja pēc lietiem peļķes samērā ātri pazūd, tad par sala izcilāšanu diezin vai vērts uztraukties. Tad pietiek, ka tos pamatus tu guldi uz šīm šķembām.
Konstruktīvi pastāv tāds pamatu risinājums, kur betons tiek iestrādāts tikai 40..50cm zemē un dziļāk tie ieblietētas šķembas. Rīgas apkārtnē smilts gruntīs tādejādi pietika ar 90cm kopējo dziļumu.
Problēma varētu būt aukstais ūdensvads, bet cik saprotu tas kau ierīkots.

man tāds jautājumiņš , gribu būvēt vienstāvu koka karkasa māju. Vai man arī vjadzētu
likt pamatus 1,1-1,20 dziļumā ? Esmu redzējis fibo blokus pamatu, bet man kāds teica
ka tie sūcot mitrumu.Zeme laba smiltis, grunsūdeņi zemu. Doma tāda , ieliet pēdu
un tad no fibo blokiem mūrēt, bet cik augstu -- nezinu ... var kāds ko ieteikt ?

Frost protected shallow:
a) lenta;
b) plāksne.
Nesapratu, kas tur ko sūks - hidroizolācijas dažādās vietās jāliek šā vai tā.
Vai daudzos gadījumos Fibo iznāk ērtāks par transportbetonu, ja ir dārgāks?