UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Vēlos uzzzināt :
Building.Lv Forums
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
Vienstāvs
(---.lmt.lv)
Datums: 28/09/2011 10:31
P.S. Manis teiktais bija par Rx 9:32
Principā piekrītu aae.
Principā piekrītu aae.
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
reinis123
(194.197.79.---)
Datums: 28/09/2011 10:46
Rīkstnieki ir šarlatāni, zinātniskos eksperimentos ir pierādīts, ka viņi atrod ūdeni ar tādu pašu varbūtību kā būtu rakts uz dullo.
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
Rx
(91.188.39.---)
Datums: 28/09/2011 13:55
Nepretendēju uz patiesību, bet izsaku savu versiju: Naktī, aukstā laikā, nekurinot, āderu vibrāciju lauka ietekmē ķieģelī mitrums iesūcas daudz dziļāk ķieģelī nekā ne uz āderes. Tādēļ šis ķieģelis būs aukstāks jo no tā ilgu laiku izgaros ūdens, kas savukārt dzesē kanālu. Un ja skursteņa kanālā ir auksts gaiss tad cēlējspēks siltajam gaisam ir lielāks. Un tāpēc runā par vilkmi, bet ne skursteņa "raudāšanu". Bet domāt kāpēc vispār tas tā ir, un pārliecināties , ka vispār ir, ir zinātniski jāpārbauda. Cita versija: Āderu krustpunkti ir paši iedarbīgākie uz cilvēku. Un kāpēc šīs vietas nenobloķēt ar mājas elementu, lai cilvēks šajās vietās neatrastos, kā tas ir ar logu, durvju izvietojuma izvēli. Perfekts piemērs ir Rundāles pils. Entuziasti varētu veikt mērījumus un sastādīt kartes, tā iemūžinot papildus arhitektūrai arī senās gudrības .
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
Marciz
(195.13.240.---)
Datums: 28/09/2011 14:01
vispaar taa tiiri teoreetiski ja notiek kkadas vielas pluusma.. un itsevishkji ja tas ir uudens, kuram ir taada interesanta molekulas uzbuuve + veel dabiigi izshkjiidushi visaadi joni utt.. veidojas magnetiskais lauks.. pec teorijas vajadzetu buut kkaadaam muusdieniigaam iekaartaam kas to speej uztvert un kko noraadiit ka apakshaa kkas ir.. taa vispaar vajadzeetu buut..
pats esmu skeptisks uz to, ka kaads nosaka, kur jaabuut uudenim, ar kaut kadiem svaarstinjiem vai riikstiim, bet tad teevs paraadiija kaa ar riiksti jaavazaajas pa lauku un kad vinja kko raada, un ticiet vai nee, bet izstaigaaju visus laukus un vienmeer nez kaa tie senie cilveeki uz dullo ir traapiijushi akas sarakt vietaas - aaderu krustpunktos, kuras man pasham taa riiksts raadiija..
protams arii sharlataanu netruukst, kas nesajeedz elementara slietas, bet kur aitas tur cirpeeji..
pats esmu skeptisks uz to, ka kaads nosaka, kur jaabuut uudenim, ar kaut kadiem svaarstinjiem vai riikstiim, bet tad teevs paraadiija kaa ar riiksti jaavazaajas pa lauku un kad vinja kko raada, un ticiet vai nee, bet izstaigaaju visus laukus un vienmeer nez kaa tie senie cilveeki uz dullo ir traapiijushi akas sarakt vietaas - aaderu krustpunktos, kuras man pasham taa riiksts raadiija..
protams arii sharlataanu netruukst, kas nesajeedz elementara slietas, bet kur aitas tur cirpeeji..
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
Didzisp
(78.84.115.---)
Datums: 28/09/2011 14:30
Ja uz dullo ar lāpstu kāds āderu neticīgais būs ieracies kādu piecpadsmit grodu dziļumā un ūdens nebūs, bet kaimiņš uz āderes ūdeni dabūs trīs grodu dziļuma, tad gan jau ticība āderēm parādsīsies :) Protams, mūsdienā svar uzlikt bleķa skursteni ar dūmusūkni, iedzīt spici, vai izurbt dziļurbumu. Mūsu senčiem vienkārši tādu iespēju nebija. Tapēc pirms mājas celšanas vispirms atrada akas vietu un tikai tad sāka domāt par kūts un mājas būvēšanu. Ar lapstiņu jau dziļurbumu neiztaisīsi un lopiem vajadzēja daudz ūdens, tā kā bija jāmekle sekla un ražīga ādere.
Ja runa par skursteņiem, tad man mājā pvards ir uz tā sauktās ugunsāderes. Vasarā, pie +27 grādiem, plīti sieva var iekurināt pilnīgi bez kādām problēmām. Protams, musdienās, kad ir elektriskās un gāzes plītis, tas ir pofig, bet senči ta rīta kapiju un pusdienas gatavoja uz malkas plits un visu cauru gadu. Lai būtu laba vilkme, tas bija ļoti svarigi. Tai pat laikā otrs skurstenis ir uz ūdensāderes un, paverot durtiņas apkures katlam, vilkme ir nevis uz augšu, bet gaiss kustās uz leju ar specifisku sodrēju smaku. Neprasiet fizisko izskaidrojumu, bet tā ir un iekurināt katlu it vesala māksla.Protams, kad dzīvu uguni mauc tai skurstenī iekšā, tad velk un nekas ar sausu malku nesvīst. Vienkārši viena māja, skursteņi vienādā augstumā, viens velk pašā lielākajā vasaras svelmē, otrs knapi iekurināms aukstā laikā. Ticiet tām aderem vai ne, man pofig, es tikai stāstu savu pieredzi.
Ja runa par skursteņiem, tad man mājā pvards ir uz tā sauktās ugunsāderes. Vasarā, pie +27 grādiem, plīti sieva var iekurināt pilnīgi bez kādām problēmām. Protams, musdienās, kad ir elektriskās un gāzes plītis, tas ir pofig, bet senči ta rīta kapiju un pusdienas gatavoja uz malkas plits un visu cauru gadu. Lai būtu laba vilkme, tas bija ļoti svarigi. Tai pat laikā otrs skurstenis ir uz ūdensāderes un, paverot durtiņas apkures katlam, vilkme ir nevis uz augšu, bet gaiss kustās uz leju ar specifisku sodrēju smaku. Neprasiet fizisko izskaidrojumu, bet tā ir un iekurināt katlu it vesala māksla.Protams, kad dzīvu uguni mauc tai skurstenī iekšā, tad velk un nekas ar sausu malku nesvīst. Vienkārši viena māja, skursteņi vienādā augstumā, viens velk pašā lielākajā vasaras svelmē, otrs knapi iekurināms aukstā laikā. Ticiet tām aderem vai ne, man pofig, es tikai stāstu savu pieredzi.
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
q
(212.93.105.---)
Datums: 28/09/2011 17:19
Nu gan iet vaļā visādi kalviņismi, buiķismi un kļavismi.
Rx
Skurstenim jābūt siltam, lai būtu lielāka vilkme, nevis aukstam. Vilkmi rada dūmu un āra gaisa t starpība. Šodien siltināju skursteni.
Varbūt vienu skursteni uzsilda saule un bēniņu gaiss, otru nē, vai vienam šīberis ar šķirbu un naktī siltais istabas gaiss sildījis, bet otru aukstais āra gaiss atdzesējis no augšas.
Rx
Skurstenim jābūt siltam, lai būtu lielāka vilkme, nevis aukstam. Vilkmi rada dūmu un āra gaisa t starpība. Šodien siltināju skursteni.
Varbūt vienu skursteni uzsilda saule un bēniņu gaiss, otru nē, vai vienam šīberis ar šķirbu un naktī siltais istabas gaiss sildījis, bet otru aukstais āra gaiss atdzesējis no augšas.
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
Didzisp
(78.84.115.---)
Datums: 28/09/2011 18:00
Nu es tak saku, ka skursteņi faktiski ir vienādi, katrs savā mājas galā un nav tur ne saules sildīšanas, ne šīberi ar sķirbām. Tā ir dabas parādība. Tie, kuriem ir malkas plīts, zin cil grūti iekurināt pavardu karstā dienā lai zapti vārītu, a man špicka dziest nost, kāda vilkme. Nu nebija senči muļķi un ievēroja gan uguns gan ūdens āderes. vienkāršii mūsdienās ir elektrība un var tak vienmēr kādu pūtēju skurstenī ielikt, vai ūdeni izsūkt no 40m dziļuma. Tapēc jau liekas daudziem mazsvarīgas tas āderu lietas. Protams, tas līdz brīdim, kad kāda kaite no gulešanas uz āderes piemetas.
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
q
(212.93.105.---)
Datums: 28/09/2011 18:56
Labam skurstenim tā arī jābūt, ka karstā laikā vilkme pretējā virzienā. Tam otram tātad kautkur kādas šķirbas.
Par āderu ietekmi uz veselību gan pilnībā piekrītu, tikai mani vairāk uztrauc horizontālais starojums.
Par āderu ietekmi uz veselību gan pilnībā piekrītu, tikai mani vairāk uztrauc horizontālais starojums.
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
Didzisp
(78.84.115.---)
Datums: 28/09/2011 19:32
Nu nu, kas tad tās par muļķībam. Kopš kura laika skurstenim vilkme pretējā virzienā ir normāli :) Tās nu ir muļķības. Skurstenim vienmēr ir jāvelk dūmi ārā no kurtuves. Tapēc jau es saku, ka pareizā vietā uzmūrētam skurstenim, arī karstā vasaras dienā, vilkme ir uz augšu. q, izskatās, ka Tu kārtīgu skursteni neesi redzējis.
Re: Par rīkstnieku TOTI(jeb Jāni Neibergu)
Autors:
q
(212.93.105.---)
Datums: 28/09/2011 21:01
Nu padomā ar galvu. Skurstenis naktī atdzesējas līdz kādiem 17 grādiem, bet dienās neiesilst,jo aukstais gaiss paliek iekšā, jo smagāks, un siltais iekšā netiek. Tagad Tu attaisi šīberi, kad ārā ir 27 grādi. Dabiski, ka smagākais 17 gr. gaiss nāk lejā, jo apkārtējais 27 gr. gaiss ir daudz vieglāks.
Tādēļ jau īpaši karstās dienās istabās kur krāsns smird pēc skursteņa.
Tādēļ jau īpaši karstās dienās istabās kur krāsns smird pēc skursteņa.