Labdien,
Jautājums par tēmas nosaukumā minētajām konstrukcijām.
Kurā brīdī (pie kādas malu attiecības b/h) kolonnu var defināt kā sienu? 1/4.. 1/6.. 1/10?
Mērķis iegūt to, ka projektā "plānas" kolonnas tiek nosauktas par sienu posmiem un tiek izpildītas ugunsnoturības prasības par minimālajiem šķērsgriezuma izmēriem, aizsargslāņiem utt..

Ja kolonnā tu vari ierīkot durvju vai loga aili, tad tā jau ir siena. Taču dažādos materiālos izpildītām konstrukcijām to sarežģīti definēt... aplēses praksē dažreiz nākas rēķināt izmūrētā staba noturību sienā starp logailām. Ja tu nosaukt materiālu, kas uzrādīts projektā tad varētu padomāt.
Bet par tieši kādām ugunsnoturības prasībām tev jāzin.. REI180 vai REI30.

Situācija sekojoša:

materiāli:
kolonnas (vai sienas) arī pārsegums monolītais dzelzsbetons.

Pēc normatīva prasītā ugunsdrošība REI120.
Līdz ar to iegūstam:
* kolonnām minimālais šķērsgriezuma izmērs 300mm (350+ mm pēc LVS);
* sienām minimālais biezums 160mm (160..200+mm pēc LVS).

Tātad ir monolītā dz/b. pārsegums, kura malu balsta 2 kolonnas. Tad man šīm kolonnām jābūt kā minimums 300x300mm. Vienā virzienā vēlos iegūt mazāku izmēru (teiksim 200mm). Vai es drīkstu šo elementu definēt kā sienas posmu (ar izmēriem 200x800mm) un izpildīt LBN prasības attiecībā uz ugunsdrošību?

Tīri vizuāli 800 mm jau var uzskatīt par sienu, tomēr labāk skatīt pasākumu kontekstā, tb plānu un attiecīgās sienas/-u notinumu/-s.

Starp citu, kolonna 300x300 ir vēl nosacīti smalka konstrukcija :)

Tiesa, pašam būtu interesanti uzzināt, vai tiešām ugunsdrošības prasību dēļ mūsdienās nav iespējams veidot pavisam smalkas kolonas (neatkarīgi no materiāla), ap 100-150 mm diametrā/malas garumā. Varbūt arī to jāskata kontekstā, kas par ēku, cik stāvi utt., jo vienstāva ēku jaunākajā arhitektūrā ar tik smalkām kolonnām uzcelts padaudz.

[cdn.archdaily.net]

Kolonnām, kā nesošo elementu izmanto metāla cauruli - vai nu apaļu vai taisnstūrveida. Montāžas laikā tajā iepildi plastificētu cementa javu vai materiālu no pašizlīdzinošām grīdām. Ap cauruli aplīmē 'PROMAT' plāksnes vismaz 40mm biezumā un iegūsi savu slaido konstrukciju ar REI120

Variants par tērauda kolonnu ar promat vai reģipsi ir izskatīts.

Lieta tāda ka vajag iegūt gala apdari betonu. Iespējams var mēģināt kaut ko ar apmetumiem vai tml.?

Tas pats par tērauda kolonnām. Kā panākt nepieciešamās minūtes kolonnai atstājot tērauda izskatu (parasts, cinkots vai nerūsējošais tērauds)?

K_307 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tas pats par tērauda kolonnām. Kā panākt
> nepieciešamās minūtes kolonnai atstājot
> tērauda izskatu (parasts, cinkots vai
> nerūsējošais tērauds)?


Kā variants - taisīt 2-kārtu konstrukciju, kad ārējais bleķis ir tikai dekorācija. Nesanāks tik smalki kā tikai caurule + apšuvums, bet 200 mm var mēģināt ierakstīties.

Izmanto trīsstūrveida dz/betona konstrukciju, kur trīsstūrī tiek ierakstīts minimālais dz/betona diametrs R120 nodrošinājumam. Tad vari šo 80*35(40) cm elementu nosaukt par kolonnu. Tad kaza būs paēdusi un vilks dzīvs.
Es saprotu, ka arhitekts ir tērēts uz 'naturālismu', bet kā atklātā betona virsma tiks kopta, ja kāds neģēlis ar taukaniem pirkstiem to apgrābstīs. Cik zinu betons ir porains materiāls un uz tā paliek-iesūcās visādas vielas.
Ja arhitekts savu atbildi pamato ar teicienu, ka kolonna tiks nokrāsota, tad mierīgi var izmantot metāla stabus, kurus apšuj ar PROMAT un apmet ar cementa javas apmetumu uz rabica sieta.

Par taukainiem pirkstiem - tā jau tikai Latvijas reālija, ka atstāj pilnīgi neapstrādātu betona virsmu ne tikai uz redzi, bet arī tausti. Cik nācies dažādās valstīs taustīt šādus betonus, īpaši interjeros, vai nu betonam ir klāt kaut kas piejaukts, vai arī virsma pēc tam apstrādāta, bet netīrumi nav problēma, atnāk tante ar lupatu un noslauka.