Kā tad nesiltina beninu pārsegumu ar zāģu skaidām. Gan bernībā dzivoju tādā mājā un arī tagad dzīvoju. Nesaprotu, ko tik traki var uztraukties par to skaidu degšanu. Nu nedeg nemaz tā tās skaidas un ugungrēki nesalīdzināmi biežak izceļās dēļ neuzmanīgas kurināšanas, kad dzirksteles izkrīt no krāsns, vai dēļ netīrītām cukām. Kā tad tās skaidas var aizdegties? Jā, ja visa māja deg, tad protams degs arī zāģu skaidas, bet putoplasts jau nu degs simtreiz trakāk un vēl indīgus dūmus izdalīs. Ko tad par putoplasta siltinājumu neviens neuztraucas :) Nu jā, putoplasts jau ir kruta un modermi, bet skaidas vecmodīgi :)
Konkrētajā situcijā es uzbērtu pārsegumam pa virsu ēveļskaidas un nelauzītu galvu par tām plēvēm. Būtība jau ir jautājums vai tai mājā ziemā ir auksti, vai gribās siltināt tikai tapēc, ka visi tā tagad dara :)

Pēdējos 2 rekonstruējamos objektos kā siltinājums pārsegumā bija tieši zāģu skaidas, piecstāvenē uz pusēm (apmēram) ar kaļķi.

Savulaik izdedžus un smiltis bēra gan izolāciju (skaņu un siltuma), gan svara dēļ. Laukos pat velēnas bija saliktas.

Manā gadījumā ir bēniņu grīda, kas klāta ar 80-tajos gados iestrādātām skaidām. Esmu izvēlējies ekovati. Pirmkārt, to ir iespējams iepūst daudz labāk, nekā iestrādājot ruļļu materiālu, otrkārt, nav nepieciešamas mistiskas plēves. Plēves ir neiespējami iestrādāt rekonstruējamā ēkā, un kas vēl būtiskāk, man nav skaidrs, kur īsti paliek tas mitrums, kas atduras pret plēvi. Cik gadu ir vecākajai ar plēvi klātajai mājai??? Par putuplastu smejam un sakām, ka māja neelpo, bet griestos maucam iekšā plēvi???

Pirms plēves notiek tas pats, kas higroskopiskas izolācijas visā biezumā - mitrums iztvaiko atpakaļ telpā, jeb precīzāk, nekas nekurp netvaiko, bet iestājas līdzsvars.

Re: Siltināšana ar skaidām.
Posted by: khe (78.84.202.---)
Datums: 15/08/2010 00:18

Redzēju(jaucot starpstāva pārsegumu)kāds izskatās 250g vecs skaidu pildījums bez kaļķa. Virsū bij gadsimtu putekļu un ogļu nosēdumu kārtiņa, bet paraušot ar roku to nost ,atklājās kā vakar bērtas zāģu skaidas.Jumts bija caurāks par cauru, bet skaidas puvušas tik tajās vietās, kur ūdens ticis klāt. Siju biezums bij pāri par 30cm,tāpēc sasēžoties, starp skaidām un grīdu bija izveidojusies ap 4cm sprauga, kur tās labi vēdinājās.
Tā arī sev mājas bēniņos sabēru sausas zāģu skaidas(mitras pūst-tām noteikti jājauc klāt kaļķis). Un nedzīvo sausumā tur nekādi kukaiņi, vismaz neesmu manijis. Tikai skaidas jāizvēlas no drošas vietas(piem galdniecības), lai neievazātu kādu "īsto mājas sēni".

Neesmu domas vēl mainījis un piekrītu Didzisp, tik ēveļskaidas vienas pašas gan nebērtu(tās nu gan deg nenormāli labi...), bet jauktu ar zāģskaidām, jeb tad tām ēveļskaidām pa virsu vēl kaļķa putru uzsmērētu.

Man tomēr domāt zāģu skaidas nav tāds īsts higroskopisks materiāls, ekovate gan. Koka skaidas itkā samirkst, tanī pat laikā lielākā daļa tāpat ir sveķainu skujkoku skaidas, kas ir kaut kur pa vidu. Par to līdzsvaru apkures sezonā es nu ļoti šaubos - tīri no fizikas mitrumam tomēr vatē vajadzētu palikt un tās siltumizolācijas spējai būtu jāsamazinās krietni vien. Ne velti visi pasīvo māju būvētāji, un ne tikai, tas pats RBB saka, ka plēve ir obligāta neatkarīgi no siltinājuma veida.
Neaizmirsīsim, ka agrāk bija praktiski tikai viens griestu apstrādes paņēmiens - dēļu klājs, kas nokrāsots ar pamatīgu eļļas krāsas kārtu, kas tas pats kas plēve vien ir. Reģipsis ar ūdensemulsijas krāsu tomēr ir pilnīgi cita lieta.
Es nezinu, varbūt paranoja, bet es nevarētu mierīgi gulēt, ja zinātu, ka pārsegumā, kur iet visi elektrības vadi utt., ir sabērtas skaidas. Tad jau kā vācieši to savu kokšķiedras vati - vismaz jāapsmidzina ar kaut kādu nekaitīgu pretaizdegšanās sāls šķīdumu - a ļa veļas soda vai nātrija silikāts.

Mūsu senči gan guleja mierīgi zem zāģu skaidu pārseguma un nebija viņiem ne eļļas krāsas, ne arī plēves :). Jā, skaidas vajag vairāk par akmensvati, bet tās ir ekoloģisks un vietējais siltumizolātors. Nu kur vēl "zaļāku" materiālu ņemt :) Par to degšanu ir stipri pārspīlēts. Jebkura koka ēka ir degoša un ne jau skaidas pirmās sāk degt. Ja tik šausmīgi bail no ugunsgrēka, tad māja jāmūrē no ugunsdrošajiem ķieģeļiem, pārsegumos jāizmanto dzelzbetona pārsedzes un jumta konstrukcija jātaisa no dzelzs sijām :)

RBB to plēvi vairāk telpas blīvumam rekomendē. Un kaut kāda membrāna noteikti nāk par labu, lai neļautu putekļiem no izolācijas tikt dzīvojamo telpu pusē.

Par eļļas krāsu nezinu, manuprāt virs dēļiem bija māla slānis.
Pasīvmājām, cik esmu sapratis, lielākais akcents ir pret caurpūšanu (ko laikam sauc par infiltrāciju). Kautkāda mitruma daļa dēļ varētu uzkrāties dēļ atdzišanas caurpūšot, tomēr nedomāju, ka tik būtiska, lai jūtami izmainītu siltumpretestību.
Ārā gulošas skujukoku skaidas tiešām var būt apakšā slapjas un virsū sausas, tomēr kaļķis šo neslapināšanu noteikti kompensē.

Ar tām plēvem arī nav tik vienkarši sk [www.rbb.lv] reti kurš tā ir taisījis. Plēves iestrādes kvalitāti var pārbaudīt [www.rbb.lv] ja rezultāds neatbilst Pēc LBN 002-01 maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība dzīvojamām mājām q50 < 3 m3/m2 h tad siltinājums nedos gaidāmo efektu. Vienkārši jums ir caura māja un siltinājumu likt nav jēga, īpaši jāuzmanās ja ir liktas plēves. [www.rbb.lv]