Jautājums speciālistiem - vai ir pieļaujams grīdas pīrāgā smilšu vietā sabērt mālainas smiltis vai mālu (šie abi pieejami plašā klāstā, bet ir problēmas ar tīru smilšu dabūšanu). Vai mālsmiltis (māls) labi sablīvētos jeb smiltis ir vislabākās.
Nepieciešams ieklāt kādus 75 cm biezumā.
Pāāāldies!

Nezinu kā ar pīrāgu likšanu uz grīdas, bet 150 gadus vecās mājās zem grīdas dēļiem ir jūras smilts, bez pīrāgiem. Dēļi no apakšas tādi pelēki, bet noēvelējot varēs lakot un likt uz augšu. Jo augša jau izdilusi. Kalni ap katru zaru.

Iedomājos. Latvijai jūras perimetrs kādi 500 km, bet ja kādam savajadzēsies jūras smiltis pāris tonnu, tad viņu tiesās kā dabas resursu kriminālo izlaupītāju u.t.t.. Bet visām vecajām mājām apakšā ir jūras smilts. Tā tam ir jābūt. Vietējais bezmaksas resurss. Tūliņ izlīdīs kāds valdības akceptēts kretīns un iekvieksies - jāmaksā dabas resursu noklis!

Njā, jūras smilts, tas būtu ideāls variants, bet manā gadījumā arī dārgākais!
Bet kā ir ar to māl-smilti vai mālu? Tādu var bērt iekšā?

Vari jau iebērt to mālsmilti, bet labāk jau tomēr tīru smilti, tās arī atrodamas katrā vietā un ne jau visas ir tikai jūrmalā,smilšaini pakalni un kāpas ir visur. Domājams ka senāk kad brauca ar zirgiem, cilvēki taču no daugavpils nebrauca uz jūrmalu pakaļ smiltīm ...
Tīrs māls arī senāk tika lietots kā grīdas segums, to pieblietēja un bija klona grīda, beigās ciets kā akmens, bet ja kas ar koku saistībā, tad tomēr tīra smilts.
Šeit nedaudz par grīdas pīrāgiem - [www.varupats.lv]

Un es esmu ņēmies ap grīdas dēļiem vairākās 150 g vecās mājās. Pilnīgi kā jauni.Kad es pirms tam to dzirdēju, tad stipri šaubījos. Dabiski, ka jāņem tuvākā smilts, bet ja būtu tuvāk jūrai, tad būtu ar sāli vairāk. Tur laikam tas knifs. To jau tikai ģeologi zinās pateikt. Bet viņi jau neteiks. Zem Rīgas ir baigi interesanta smilts. Labajā krastā tāda rupja, mīksta, birstoša. Tapēc tur tās mājas gāžas. Bet kreisajā smalka un kāda 1m dziļumā māls, ciets kā betons, kādi 15 cm.

Grīdas pīrāga aizbērumam 75cm biezums ??? Kas tās par projektu un ja nav noslēpums, kas ir autors tādam risinājumam.
Principā, jau aizbērumam var lietot jebkuru organiku nesaturošu materiālu, vienīgi māla materiāliem sarežģītāk ar to sablīvēšanu nekā smiltīm. Ja smiltis var sablīvēt tās vienkārši laistot ar ūdeni, tad mālam jāizmanto mehāniskais blīvētājs un ja runa iet par 75cm... vai grīdu tādā gadījumā nav vienkāršāk taisīt uz stabiņu veida pamatiem, bet cik saprotu, tādus gadsimtiem vecus risinājumus jau jaunā arhitektu paaudze nepazīst.