Par 100% vainīgs būvnieks, kas nav pienācīgi, pa kārtai noblietējis grunti. Ja 2 kārtas, tad tikai dēļ grauzējiem mēdz uzliet plānu, nearmētu betonu zem puķika, arī strādāt pēc tam ērtāk, bet jaunbūvē,un jau sēšanās pa 3-5cm, un vēl pārkurināšanas dēļ - tad pirtstelpa varētu pa metru iekrist zemē:)

sorry
3) nevajag nekādas divas grīdas, pietiek uz šķembēm likt putiku, uz tā trubu un betonēt 6-7cm.

Vispār jau tur vismaz 3 iesaistītās puses, ko vainot - projektētājs, celtnieks un pasūtītājs. Kurš šobrīd konkrēti, neiedziļinoties konkrēti pateikt nevar, var būt kā viens (jebkurš) no viņiem, tā visi 3 kopā. Kā arī ar šiem personāžiem nesaistīti notikumi (forsmažori un līdzīgi).

Iesēdusies grīda ne pa jokam, tur izskatās uz pamatnes izskalošanu visvairāk, ne nepietiekami sablietētu.

Caurulēm betona plātnē nebūs ne vainas, problēmas var būt tikai pievienojumos, tos reti kad taisa tik elastīgus, lai pieļautu 5 cm sēšanos.

Augstāk ieteiktie varianti bez betona pamatnes ir tādi pseido-ekonomēšanas pasākumi. Dažiem veicas, bet citi raksta forumos. Projektā vienmēr paredzu šo betona pamatni un grīdas konstrukciju ar siltumizolāciju utt. virs tās. Pie tam grīda (un pamatne) vienmēr "peldoša", t.i., ar pamatiem vai sienām nesaistīta.

Par iemesliem var vēl papļāpāt, a es vot nesaprotu,ko tādā situācijā cilvēkam darīt? Liet jaunu betonu virsū? A ja tur apakšā vēl grunts sēdīsies? Lauzt visu augšā? Atstāt?

Mēs te neko neredzam un telepātija Latvijā ir mazattīstīta nozare. Tāpēc kaut ko ieteikt bez izpētes būtu vien turpināt papļāpāt.

Pirmkārt - projekts. Otrkārt - būvniecības process, atkāpes no projekta, segto darbu shēmas, celtnieka un pasūtītāja vienošanās par bujduj variantu, jo tā taču lētāk utt. Treškārt - apsekošana uz vietas, vēlams ar urbumiem un šurfu rakšanu.

Kārtējā filozofijas pusstunda foruma dalībnieku gaumē...
Kāda atšķirība, kurš ir vainīgs? Skaidrs, ka ir problēma, kas ir jārisina.

Vai tas ir normāli, ka nosēdās - nē nav!
Ko darīt - ar perforatoru visu uzbliezt augšā, noblietēt un liet par jaunu!
Jebkurš cits risinājums ir sevis mānīšana un izmaksu palielināšana vidējā termiņā.

Ir gan svarīgi zināt,kurš vainīgs-atkarībā no tā var izspriest,kuram tad būs jādrebina tas perforators-celtniekam vai pasūtītājam...:)

Man gan liekas svarīgāks jautājums vai tā sešanās vēl turpinās un tad ar kādu ātrumu. Respektīvi vajag tagad veikt konktrolatzīmes vairākās vietās un vēlāk skatīties cik tas nopietni. Iespējams, vienkārši grunts bija nenoblietēta un tagad sasēdās.
Savienojuma vietas pie kolektoriem gan vajag apskatīt, tur iespējams vajag palaist kolektoru zemāk, lai ir vaļīgāk. Starp istabām parasti ir kompensācijas šuves betona grīdā. Jāskatās kā tur ir ar līmeņiem - tā ir vieta kur arī trubas var pārplēst. Es sev betonējot grīdu visās šādās vietās trubām aptinu apkārt balto putuplēvi (to ko liek zem lamināta), lai ir vismaz 1cm, kur staigāt. Pie kolektoru izvadiem, protams, arī.
Man arī grīda nosēdusies 4 gadu laikā, bet nu max 2 cm. Zem mājas ir baisais melnzemes slānis, zem grīdas smiltis (nebija mehāniski blietētas), plēve, betons (trubiņas pie armatūras sieta). Viesistabā grīdlīstes zemāk pārskrūvēju, tas arī viss.

Kas var izskalot? Nāk prātā vienīgi kanalizācija ar caurumiem, bet tad arī vajag gruntsūdeņu pieplūdi, vai nokrišņus. Vēl pazemes upe? Ūdensvada plīsums visticamāk būtu kautkur izlīdis jau virspusē...Karsta kritenis:) jtdesign, pastāsti lūdzu par izskalošanas varbūtībām, pie kurām nav vainīgs, vai nevarēja paredzēt būvnieks?
Toties gana esmu redzējis un bezrezultātiem brīdinājis saimniekus, lai triec ratā džekus, kas piem ar ķerru pegāž uzreiz 60cm salijušu smilti uz izklātas PE plēves, 5min pašļūka ar mazo blietīti, samet virsū puķiku un sasien rores pie sieta. "Saimniek, gatavs!" "Ātri gan!" "Mēs jau 10 gadus tā daram - viss šancē ideāli!" Smilts pēc tam tad ari sēžas... Ja pāreju vietās ir atstāts kur rorēm šļūkt uz leju, tad jau nav vēl tik traki, bet siltā grīda bez sildīšanas funkcijas gan ir traki...
Ko nozīmē vienošanās ar pasūtītāju, kas šajā gad izskatās majas īpašnieks? Ja reiz esi meistars, tad vismaz brīdini par sekām.
Cik biezs tad bija smilts piebērums zem grīdas?

Atkal upuris, bet neuztraucies, neesi vienigais. Man shaura pazinju loka kadiem 2 cilvekiem ir lidziga problema. Es teiktu taa - Latvijaa smiltis pamatos nepareizi iestraadaa 99% celtnieku, un ne tikai, pat vinju buuvuzraugi laikam nezin kas un ka. Zinu konkreeti, ka Zviedrija, pat zem neliela shkjuuniisha ber pa 30-40cm kartam max. un ar vismaz 200kg blieti bliete, kamer ir pilns.
Pie mums ta nedara principa neviens. Pie mums saber pilnus 1.2m dziljus pamatus ar smiltim, biku palidzina, labakaja gadijuma palej uudeni un tad vel beigas nobliete ar mazo blieti. Un ir tur betona zemgrida vai nav, tas ir pilnigi po, ja sedisies, sedisies ar visu. Un ja nav pareizi noblivets - sedisies, ar garantiju, fiziku nepiemanisi. Ar betona pagridi tas vienkarshi notiek lenak un nav tik uzkritoshi pamanams. Un pats interesantakais, ka laika paterinjsh berot un blietejot pa kartam nav ipashi lielaks. TRaktors maksa 15 Ls/stunda, nu liela beeda, ja ar blieti noiet paari katrai kartai nu, maksimums stunda, tad 1 diena to darbinju var paveikt absoluti bez probleemaam. Kaa teica viens mans pazinja - Latvijas lielaakaa probleema ir nekompetence!
Ko dariit? Ja buutu 100% parlieciba, ka trubas ir veselas, tad vel nekas, pielej starpibu klat un gatavs, bet ja nav, tad nedomat daudz - uzlauzt griidu, kartigi noblietet un liet pa jaunu. Nu vairaki tukstoshi pa kaaju, tas nu ir garanteeti - laushana, gruzhu aizveshana, blieteshana, jauns putuplasts, jaunas caurules, jauns betons. Vai tik nesanaks letak atstat to gridu, uzlejot izlidzinoshu kartu un taisit radiatoru apkuri. Caurulites tagad tievinjas, var pat smuki pa virsu savilkt.