Vēlos pārkrāsot griestus un sienas. Vecais krāsojums pa daļai ūdensemulsija pa daļai eļļas krāsa. vietām atdalījusies. jo acīmredzot nav pietiekami nomazgāts vēl vecāks krīta krāsas balsinājums un krāsojums.
Sākumā likās, ka visu viegli varēs dabūt nost, taču lielākajā daļā krāsojums tomēr nost ar vienkāršu špakteļlāpstiņas skrāpēšanu nost nenāk.
Vai varu to kas nost nenāk iegruntēt un nošpaktelēt pa visu virsmu un pēc tam krāsot bez bažām par to kas viss pēc kāda laika nāks nost ?

Man bija identiska situācija vienā objektā. Risinājums - ņem cirvīti un dauzi pa drusciņai to visu ārprātu nost. Laika tas prasa tiešām daudz, toties rezultāts ir pat ļoti pieņemams.

Ja kaut kur zemākos slāņos ir krīts, labāk tūlīt ņemt visu nost līdz krītam un krītu notīrīt.
Krīts gadu gaitā rada ļoti nepatīkamas problēmas - līdzīgi kā Jums šobrīd, tas vietām pats atlūp, bet vietām vēl turās gana labi.
Ja krītam pa virsu uzkrāso stiprāku krāsu (lateksa vai alkīda), tad to ir vēl grūtāk pēc tam noņemt, jo nevar vairs krītu vienkārši atmērcēt ar ūdeni un nokasīt - stiprākā krāsa pietiekami labi nelaiž ūdeni pie krīta. Tajā pašā laikā krāsas spriegumu un telpas mitruma svārstību rezultātā krīts ik pa laikam kādā vietā atlec no sienas un tādā veidā bojā mums dzīvi, jo atkal ir jātaisa vismaz neliels lokāls remontiņš.
Vienīgais variants kā jau Arturs1987 iepriekš teica ir ņemt cirvīti (vai stingru špakteli) un...
Pēc krīta noņemšanas, lai ar 100% garantiju visas krītainās paliekas sagruntētu, iesakām lietot alkīda gruntskrāsu, kas atšķaidīta ar lakbenzīnu 30%-40% (piemēram ROBITIX).
Ūdens bāzes dziļumgruntis šajā gadījumā, kur ir darīšana ar krītu, diemžēl nespēj iesūkties pietiekami labi. Izskaidrojums ir vienkāršs - akrilāta un vairuma citu polimēru molekulas ir par lielu, lai iesūktos tik smalkā vielā kā krīts. Škidrums (ūdens) gan iesūcas, bet saistviela paliek virspusē un veido mikroskopisku plēvīti, ne vairāk. Ja šādu plēvīti pārkasa ar nagu, redzam, ka zem tās krīts atkal smērē - tātad nav sagruntēts (sasaistīts). Alkīda molekulas ir vidēji 20x mazākas, tādēļ tāda gruntskrāsa var sasaistīt krītu.
Šādus svarīgus "sīkumus" daudzi nemaz nezina un neievēro.

Problēa ir tā, ka acīmredzot tur, kur apaksā ir krīts tā krāsa nāk nost, bet kur nav " turas ar zobiem un nagiem" !

Vai ir kādi ražīgāki panēmieni par " ņem cirvīti un dauzi to visu nost" ?!?!??

Kompresors ar smilshu struklu vai fleksis ar drashu birsti (saj gadijuma jasargaa fleksis no putekljiem der uzmonteet kaut kadu pretputeklju plastmasas plaksni)

Kompresors ar smilšu strūklu protams ir ideālākais variants, taču, ja mēs salīdzinam darbu izmaksas, atliek vien ņemt rokās cirvīti. Drāšu birste ari labs variants, tikai jārēķinās ar mega putekļiem.

kompresors atkrīt un ar drāšu birsti arī nekas prātīgs nesanāk !
savukārt ar cirvīti vieglak būtu nosist apmetumu, bet griestos ta viņa nav ! ! !
Varbūt tāpēc tik daudzās vietās cilvēki izvēlas piekārtos griestus vai aplīme tos ar dekoratīvajiem putuplasta paneļiem ?!?!?!

Dekoratīvie putuplasta paneļi manuprāt tagad tiek ierīkoti tikai muzejos, lai parādītu kā mēs kādreiz dzīvojām. Par reģipša griestu konstrukcijām - tās ierīko lai varētu montēt iebūvējamās lampiņas, kā arī, lai izveidotu griestiem formu. Nedomāju, ka tas tiek darīts, tikai lai nevajadzētu kasīt nost veco apmetumu vai krīta balsinājumu. krītu var viegli nodabūt, to kārtīgi samitrinot.

Nu tur jau tā lieta, ka tas "krīts" tāds nesaprotams, jo ja būtu klasiskais krīta balsinājums tad es te jautājumus neuzdotu !
Kad pakasa konkrētu vietu tad tā krāsa mazā laikumiņā diezgan viegli nāk nost, bet ja grib pa visu virsmu tad vietām nost nenāk ne lūgdams !

Nu tad ir variants mitrināt - kas nāks nost, tas nāks, kas nē - to gruntēt ar attiecīgajām gruntīm un špaktelēt/krāsot.