Interesē sekojoša lieta, varbūt kāds ir saskāries. Tātad, ir servitūta ceļš, pa kuru uz savām viensētām nokļūstam 3 kaimiņi (teorētiski, vēl ir viens vācietis, kuram pa iepriekšminēto ceļu vajadzētu nokļūt līdz savam labības laukam). Jautājums sekojošs - kurš ir atbildīgs par ceļa uzturēšanu un sniega tīrīšanu ziemā? Vai ir kaut kāda iespēja to pasākumu iešķiebt pagastam vai novadam, lai iekļauj savā ceļu kartē?

Var mēgināt pagastam uzdāvināt, ja protams viņi ņem pretī, tad tas no privāta klūs par publisku. Pašvaldībai ar likumu aizliegts tērēt publisko naudu ne savu funkciju un citam piederoša īpašuma uzturēšanā

[www.aluksniesiem.lv]


palasi

īpaši gudrāks netiku, bet nu vienalga paldies.

skaidrs ir viens - ja es būtu vienīgais, kas pa to ceļu brauc, tad cīnos pats un problēma atrisināta, bet šajā gadījumā mēs tur esam četri. ņemot vērā, ka 75% latvieši, diez vai mēs tur kautko vienosimies par dalīšanos u.tml.

Vienā no 2000-šo gadu sākuma žurnāliem "Mērnieks" bija jurista skaidrojums (kas pārsteidza arī mani), ka tiesības braukt ir visiem, bet pienākums uzturēt - tam, kam par labu servitūts ierīkots. Līdz ar to pārējie sanāk tiesīgi vienam nelaimīgajam prasīt: davai vecīt, tīri (vai labo) - mēs gribam braukt!

Lieta tāda, ka 90-o gadu pri(h)vatizācijas eiforijā reti kurš pievērsa uzmanību juridiskām niansēm. Tagad pilni papīri ar servitūtiem, kas nav nevienam par labu, ir tikai vispār kā nemaz nedrīkst būt, jo ir absurdi. Šajā situācijā ZG būtu jābūt nostiprinātam, ka servitūts ir par labu tam un tam īpašumam/-iem. Un jautājumu nebūtu, kam sniegu jāšķūrē. Civillikumā uz ātru roku neatradu neko par sniega tīrīšanu, bet no loģikas, kāda daļa par to zemes, uz kuras servitūts, īpašniekam.

tur jau tā lieta, ka īpašniekam diezgan dziļi vienalga, kas tur notiek un, cik man zināms, nav norādīts, kam servitūts par labu. teorētiski, vajadzētu būt, ka ir par labu visiem, kas tur ceļa otrā galā dzīvo.

vēl es kautkur biju dzirdējis teoriju, ka, ja ceļš ved uz vismaz 3 viensētām, tad tam būtu jābūt pagasta ceļam, bet nekur neatrodu nevienu rakstisku apstiprinājumu, ka tam tā jābūt.

Servitūts ir par labu īpašumiem , ne īpašniekiem. Pagasts nav tiesīgs īpašumu nacionalizēt (tā borģele tik caur saeimu), un pirkt jau nu arī nebūs ar mieru...

Neatceros redzējis robežplānos un zemesgrāmatās apgrūtinājumus par labu "nekam". Mēdz būt tā, ka puse ceļa (gareniski) ir apgrūtināta, otra puse - nē (kad zemesgabalu robeža iet pa ceļa vidu), vai viens fizisks ceļš dažos posmos ir dokumentāli nostiprināts kā apgrūtinājums, bet dažos - nav. Lai kam arī "nebūtu jābūt", zemes reforma, kam par visiem apgrūtinājumiem bija jāparūpējas, diemžēl ir beigusies.