Man ir tieši tāda pati situācija, kā Ješkam. Proti: guļbūve, līdzenums, sekli grants pamati lupatās, vietām pārvērtušies melnzemē un pilni koku sakņu, 40 cm melnzeme un tad māls, pavasarī viss apkārt ir slapjš. Vienīgā atšķirība, ka mana guļbūve ir apklāta ar ķieģeļiem uz piemūrēta cokola. Rezultātā visi ķieģeļi ir izcilāti, plaisās un cokols pārrauts vidēji ik pēc pieciem metriem. Ko es darīju? Šogad veselu mēnesi, šur tur pa metram līdz diviem platumā raku vecos pamatus ārā un tālākl gruntī 1.2 m dziļumā lēju betonu, apakšdaļā ievietojot divus paralēlas stiegras 1 cm diametrā ar 20 cm pārklājumu.

Pēc šīs ziemas redzēs vai bija jēga.

Justs2..am. Saku, ka guļbūve no tā vai pamati cilājas vai nē daudz necietīs, jo koka elementi ir sajūgti un satapoti veselumā... bīstamāk, ja ēkai viens stūris visā augstumā satrupē, tad ēka var saplīsts un ievērojami sašķiebties, taču spēja sabrukšana koka guļbūvei maz ticama.
Taču izcilājums lielāko kaitējumu nodara pusķieģeļu pieblendējumam, to saplēšot pa šuvēm - parasti logaiļu vai durvju zonā. Tas atstāj lielāku nozīmi vizuālajam izskatam, nevis ēkas siltumizturībai, pusķieģeļu piemūrējumam nav liela siltumizturība.