Gribēju uzzināt ko darīt ar pagrabu. Ir uzmūrēts pagrabs no BBR blokiem 5/300.Doma ir virsu un no sāniem 1.2m apšūt ar putupolistirola plātnēm un pa virsu likt plēvi.Beigās visu apbērt ar zemi. Pagrabam ir ierīkota arī drenāža. Jautājums ir vai pirms putuplasta vajadzīga hidroizolācija un vai tā ir vispār vajadzīga. Šodien vieni celtnieki stātīja, ka vienu vecu pagrabu esot noklājuši ar hidroizolāciju, putuplastu un plēvi un pēc tam pagrabā parādījies mitrums, kas pirms tam neesot bijis. Šie spriež ka varbūt pārcentušies. Es arī veciem pagrabiem neesmu redzējis ka būtu iekšā mitrs.

Īstam pagrabam strautiņš pa vidu tek! Rekomendējamais mitrums dārzeņiem - 90%, augļiem - 95%! Bet plēvi es arī pa virsu neliktu, kaut uz mitrumu tai diez vai dižs iespaids, salīdzinot ar ventilāciju. Pats tagad nevaru izšķirties, vai putuplastu tikai ap durvīm vai visam pāri (alternatīva - rupjais keramzīts, smalkais, ģeotekstils, smilts, augsne)

Man ir divi pagrabi: Viens, no laukakmeņiem, ķieģeļiem, puszemē, pusapaļais, virsū liela kārta zemes- augsnes, ar zāli, ...krūmiem. Tajā glabājās dārzeņi. lielisks pagrabs. līdz Jāņiem kartupeļi ok. Kāpēc? tāpēc ka pareiza ventilācija: tām ir skurstenis pagraba augstākajā punktā griestos apmēram 10reiz 10cm. Tikai ļoti, ļoti aukstās ziemās tiek mazliet aiztaisīts skurstenis, bet beidzamajos 5 gados tas nav bijis nepieciešams. Grunsūdeņi zemi nesaslapina. Normālā situācijā sauss ( ja sausumu sauc to, ka piemēram, kastes nav slapjas ( norasojušas). Tikai tad, ja atver durvis, un ārā silts...noraso. Otrs pagrabs: speciāli āboliem. Arī pusszemē. Bet dziļāks: ja paaugstinās grunsūdeņi, mazliet grīda pat ir ar ūdeni. ( kastes atrodās 30cm virs zemes) Konstrukcija- taisnstūraina telpa. Ventilācija pa diognāli: aukstais pienāk vienā diognālē, un ievads pie grīdas. Siltais otrā diognāles galā, pie griestiem. Tā panāk to, ka aukstais ienāk, krīt uz grīdas, siltais iziet ārā no griestu līmeņa pretējā pusē. Vēl logs sānos, ko aizveru tikai salā, kas zemāks par -5-10 grādiem. Šajā pagrabā glabājas āboli. Glabājās līdz Jāņiem. Bet siltās ziemās sliktāk... Novācot ābolus, līdz ziemai lieku taimeri nakts aukstā gaisa iesūkšanai ( izsūc silto no griestu līmeņa, aukstais ienāk grīdas līmenī.) Tā panāk maksimāli atdzesētu pagrabu ar dabīgām metodēm. Sienas viegli mitras un tas ir labi: āboliem tā arī vajag.

Nezinu par tehnoloģiju, bet vecajās lauku mājās bija daļēji ieraktais pagrabs, kas apbērts ar zemi. Būvēts manā dziļā bērnībā (pirms ~30gadiem). nezinu kā ar hidroizolāciju, bet domāju, ka max varētu būt piķis. Pagrabā sūcas gruntsūdeņi un ir ļoti mitrs, pavasaros pat lai nenopludotu bija jāatsūc. Bet kā glabājās dārzeņi - ideāli. Kartupeļi bija cieti, nesačokurojošies līdz pat jaunajiem kartupeļiem.
Tieši tāds pats pagrabs bija pie mammas bērnības mājas, pat nezinu kad tas būvēts, iespējams ka starpkaru periodā, bet iespējams, ka pat senākā pagātnē. Tas ir būvēts no laukakmeņiem un apbērts ar zemi. Cauru gadu pagraba grīda bija viegli mitra. Arī šai pagrabā kartupeļi un citi dārzeņi glabājās ideāli.