Labdien!
Gribeju pajautat ir tada maza problemina ka gulbalku pirtij starp balkiem ir radusas spraugas un lidz ar to pirti auksts ar ko aistaisit sis spraugas?Un vel ar ko apstradat pirti no arpuses lai balkim butu skaista krasa jo tagad ta ir izbalejusi?
Paldies!

Drusku pacieties un tā krāsa paliks pelēcīgi melna tāda nesmuka un tad nevajadzēs krāsot. Par spraugām, ja jau guļbaļķu, tad spraugas ir vietā tā jābūt tas dabiski. ekoloģisks gaiss.

labākais, kas var būt ir sūnas, tikai jāzin kādas sūnas meklēt. un ar tām aizsist (ķīlēt) šķirbas. bet tas, ka ir lielas šķirbas neko labu nesaka par meistariem. Ziemā cirsti koki, normāli guldot ar laiku (2-3 gadi) sēžas un šķirbas kļūst vēl mazākas (plānākas) nekā pirmsākumā.
P.S. Kādam liela sprauga ir 1 cm, citam ja papīru ir iespējams iebāst.

Par baļku ārsienas apstrādi...te iepriekš - un citur forumā - jau it kā runāts daudz un dikti...šeit rakstīju to, ko sen jau gribēju minēt koka virsmu apdares sakarā...
Mana saprašana uz doto brīdi - par sienas ārpusi visupirms ( sienas iekšpusi var līdzīgi - izņemot karsētavu) :
1) ja vajag - pabalinātu ar (jau aprobēto un pārbaudīto)pašmāju ražoto BaltaMax.
2) obligāti 2x noklātu ar pašmāju ūdensbāzes antiseptiķi ERLITS ( nesen Kuršos redzēju sausā maisījuma veidā - bezkrāsaino) - maksā lēti (ne vairāk kā 1eiro litrā. Dubultklājums 0,14-0,17ls uz m2 koka virsmas - tikai) - līdzvērtīga par tādu cenu šķiet, ka nav - pārbaudīts šķiet jau vairāk kā 25 gadus...mitrumu tas protams neaiztur...
3) pēc tam pa virsu - atbilstoši konkrētā sastāva klāšanas tehnoloģijai ( vismaz 2x, vai 1x uz bāzes, ja to prasa) - krāsotu ar koka tekstūru neaizsedzošu - un mitrumu aizturošu:
a) tīru vai tonētu lineļlu - vai lineļlas pernīcu vai krāsu ( ir "bālā" lineļļa - svaiga koka tonis)
b) vai dekoratīvo antiseptiķi Tekstūrdekoru (būs ap 0,6 - 0,7ls/m2)
c) vai dekoratīvo antiseptiķi Pinotex (ap 0,8 - 0,9ls/m2)
d) vai ko citu līdzīgu
JAUTĀJUMS : kāpēc lietot Erlitu, ja pēc tam lieto kādu - arī Antiseptiķi saturošu sastāvu vai krāsu.
ATBILDE : ļoti patīkami, ka nav jābaidās nokavēt virsējā klājuma atjaunošanas brīdi - jo koks nemelnē un pat jūtami nepēlēkojas - vismaz pusgadu - ja ne gadu. Iznāk, ka erlits iesūcas dziļāk...

Tāds plusiņš novērots klājot erlītu zem tekstūrdekora un pinotexa - un gaiši dzeltenbrūns tonis praktiski nemainīgs turās jau 5-6 gadus...(ir ņemšanās - bet materiāla izmaksa pret efektu ilgtermiņā niecīga - plus mīnus ap 1 ls uz m2 koka virsmas plaknes - rēķināju gan ātri un varbūt ne visai precīzi). Ja paši krāsojam...tad īpaši ir vērts šādi pakrāmēties...un lēnu garu - jo tas gadu gaitā atmaksāsies. ( Tikurillas un līdzīgas dižākas dabīgās krāsas kokam arī dižās cenās - var jau parēķināt un salīdzināt to izlietojuma izmaksas pret virsmas platību...)

Un Līdz ar to gadu gaitā atkrīt liekas papilddarbības - pelēko koka zonu slīpēšana (vai balināšana) - kas padara praktiski neiespējamu analoga sienas toņa saglabāšanu - visupirms parasti balē viena - saules puses fasāde...
Un Līdz ar to man nav spiesta lieta krāsot vai pārkrāsot tumšā tonī...jāpatur prātā, ka tumša virsma uzņem vairāk siltuma - labi un slikti.. piem.: karstā vasaras saulē koka virsma uzkarst, bet pēc pēkšņa lietus stauji atdziestot - kokā esošā gaisa tilpums samazinās - un līdz ar iesūkto gaisu koksnē iesūcas lietusūdens...
Šajā piemērā varbūt ir neveikli (vai neprecīzi) formulējumi - jo pārrakstīts no 1933.g. būvnoteikumiem - bet apmēram var ticēt - lai kādi moderni pārklājumi - ir ( vai salos uzrodas) sīkplaisas aplievā, arī zaru vietās, vai galu zāģējumos. Un koksne iznāk mazāk pakļauta temperatūras svārstībām....

Gaiši toņi savukārt samazina koka vidējo temperatūru - sēnīšu iedarbība ir gausāka (arī no grāmatas). Manuprāt tās var iemitināties kā baļķu šķirbās tā savienojumu vietās...

Ja ir tīkama vai biznesam nepieciešama Brīvdabas muzeja - veclaiku atmosfēra - tad cita lieta...

Kļūdas labojums iepriekšējā tekstā .....Un koksne iznāk mazāk pakļauta temperatūras svārstībām... tas ja virsma gaišā tonī !!! ja tumšā tonī - tad vairāk pakļauta...

Zadčijs, nu un jēga no tā baigā čakara, ja pēc gadiem desmit tāpat Latvijas pelēkais tonis vienalga būs klāt. Daudz prātīgāk ir orientēties uz ''Brīvdabas muzeja - veclaiku atmosfēru'' Nu nav iespējams guļbaļķu celtnei saglabāt toni kā tiko celtai. Smērē kā gribi, baļķi plaisā un ūdens, lietus laikā, tiek apakšā zem visiem taviem ieteiktajiem zieķiem. Pirts domāta lai tajā pērtos, nevis jātos ar tās ārejo izskatu!

Didzisp....zināmā mērā jau tev taisnība.....
Tieši baļķiem - ārpuse ir aplieva....pirts varbūt vientuļa būve pie dīķa...nostatu no citām būvēm utt.- lai ir pelēka....
Bet ja tā ir citu ēku kompleksā : estētiskie faktori - krāsas saderība ar citām būvēm - krāsas emocionāli- psiholoģiskā iedarbība....beigu beigās katra darīšana - te cilvēkam Jurim šķiet interese par konkrēto būvi kā nepelēku - ko arī atbalstu...pelēka un zaļa apkārt pietiek ko atskatīties...

Šo apcerējumu "izliku apskatei" jo sen gribēju šo variāciju pa smalko aprakstīt (spriedumi un secinājumi bāzēti uz praktiskiem izmēģinājumiem) .... un pieminēt vēl dažas lietas, kas attiecināmas uz koka virsmu apdari vispār - un forumā ir dzirdētas tikai vokrug do okolo...un dažas nav dzirdētas vispār... ja nemaldos...

Forumā lasīts (un dabā redzēts arī) ka cilvēks reizi gadā kaut ko pārkrāso - lineļlu vai kā - nu tas nu gan ir vājprāts - tapetes nepārlīmē tik bieži...
Pēc apmēram šādas manis minētās metodes rīkojoties- reizi piecos gados jāpārlaiž pa virsu kādu reizi. Čakars ir tikai pirmajā reizē...

Un nav jau tik oriģināls izdomājums - kombinācijas daudzi taisījuši tagad un arī senāk....jautājums kādas un no kā....

Zodčijs, parādi man koka māju, kura vismaz desmit gadus saglabāta kā tiko cirsta vai ēvelēta. Es momentāli konjaku uzsaukšu un vēl te forumā uzrakstīšu. Jā, pirmos gadus saimnieki pisas ar regulāru pākrāsošan un mēģina visādus smāķus, bet nu nav tas normāli, ka pirtiņa katru gadu jāpārkrāso. Skaidrs, ka piegriežas, nodarbi pamet un Latvijas pelēkais tonis ir klāt. Tak kāds mums klimats, līdz janvārim visu laiku slapjš un miglains. To nevar izturēt neviens koka aizsardzības līdzeklis.
Vārdu sakot, parādi man guļbaļķu ēku,kura stāv atklātā laukā, saulē, vējā un ir saglbāta skaistiem dzelteniem baļķiem, kā tiko uzslieta, tad visam Tavam rakstītajam ir jēga. Pagaidām neviens šeit forumā neko tādu nav varējis uzrādīt un arī nevarēs!

1)Vēlēties tiko cirsta koka toni koka virsmai - kas pakļauta atmosfēras nokrišņu, saules iedarbībai un temperatūras krasajām atšķirībām mūsu klimatā - vispār ir utopija....Saules ultravioleto staru iedarbība - kā no tās lai izvairās - sausā telpā neietonēta koka virsma ar gadiem ( virs 10) jūtami nodzeltē....
2) cik man zināms - reti kurš arī tieši tādu toni vēlas...
3) treknos gadus ieskaitot iepriekš reti kurā gadījumā - pat dārgus (laikā pārbaudītus) importa sastāvus lietojot precīzi ievērota tehnoloģija- apzināta haltūra vai nekompetence.
Bieži krāsotas nepietiekoši ižzuvušas koka virsmas.
4) Baļķi, kā arī apšuvumu dēļi (arī citi koka konstr. elementi - ārtelpām) ir jāantiseptizē pirms!!! to montāžas - vai kāds to ir ievērojis - šķiet ļoti ļoti reti...
5) škiet ka izplatītāji mazliet pārspīlē un tauta savukārt pārprot lineļlas aizsargīpašības - nelietojot to kombinācijā ar antiseptiķiem...Lai kā lineļla aiztur mitrumu - būves apstākļos 100% tīgi tas nav tehniski izpildāms...
6) tikai salīdzinoši nesen kļuvuši pieejami tādi koka tonēšanas sastāvi kā piem. Lineļlas pernīcas beice - bālgana ( aizmirsu nosaukumu - baltā vai milti vai kā - ražo Iecavnieks, esot arī citi- lētāki vietējie) - draugi nokrāsoja griestu dēļu apšuvumu pirts atpūtas telpā - gaišs un patīkams svaigi ēvelēta koka tonis (ar tīru lineļlu - būtu dzeltenīgāks tumšāks), kā tur būs pēc gadiem - tad jau redzēs...droši vien paliks nedaudz dzeltenīgāks un tumsnējāks...
7) āram domātās bālganās lineļlas (vai kokeļlas) beices ar antisept. sāļu piejaukumiem - varētu būt lietotas Skandināvijā vai drīzāk Eiropā - ar laika pārbaudi...

Tāpēc tāda māja, kā Didzis grib - nebūs atrodama - konjaku gan vajag piepaturēt - brīnumi jau arī gadās...
Par pelēko... tikko braucot garā uz brīdi acij pavīdēja pelēko guļbaļķu pirtiņa ar sarkanu - laikam metāldakstiņu jumtu - blakus mājai - pilsētas privātapbūvē ...nu nepiedomājot - nepatīkams iespaids kā par kaut ko putekļaini netīru, ko laikam īpaši uzsvēra kontrasts ar "svaigo" un tīro aktīvo sarkanā jumta toni....tāds piemērs...

Un ja kas - derīgi paturēt prātā sen zināmas lietas - šķiet skolā fizikā arī mācītas - par dažādu krāsu toņu emocionāli psiholoģisko iepaidu uz cilvēka zemapziņu...ar prātu nekontrolējamu...

Kas der pilsētai, neder laukiem un otrādāk. Smuka lauku pirtiņa Latvijas pelēkajā tonī, ar skaidu jumtu, laukos izskatās lieliski. Tāda pati pirtiņa, saspiestā pilsētas vidē starp krāsainām mājām, ir kautkas briesmīgs. Diemžēl, cilvēki to nesaprot un par visām varēm grib, uz maza pilsētas pleķīša, uztaisīt lauku vidi.
Ja par koka apstrādi, tad brīnumi nenotiek un jebkuru koka ēku ar laiku pārņem Latvijas pelēkais tonis! Konjaku es jau gadiem turu, bet tā arī nevienam nav izdevies uzrādīt ēku ,kura, vairāk par desmit gadiem, palikusi gaišā kokatonī. Lineļļa tagad tāda modes lieta, bet jēgas no tās nav nekādas. Ar lineļļu apstrādāts koks jau pēc dažiem gadiem sāk palikt pelēks. Protams, var ik pa pāris gadiem pārkrasot, bet dzīvē tas nedarbojas, jo saimniekam vienkārši piegriežas to darīt un pelēkais uzvar. Protams, koku var nokrāsot ar zviedru krāsu, vai ko līdzīgu, bet tad koksmi gaišu saglabāt nevar.