Filtri ar sveķiem nav vienīgie. Tādos pašos izmēros un izskatā ir filtri kuros sveķu vietā, kā jau ruukiitis minēja, ir visdažādākas substances, kas izfiltrē vienu vai otru piesārņojumu.
Man piemēram ir pilsētas ūdensvads ar lielu dzelzs piemasījumu, kuru ūdens mīkstinājs nespēj sagremot, tāpēc pirms tā, kā jau minēju ir 30kg smilšu (speciālas lielgraudainas melnas smiltis) filtrs, ūdens ceļš caur šo slāni ir ~1m nevis pāris centimetri kā parasto katridža filtra gadījumā.

Atvainojos,jo tiešām ir arī smilšu filtri. Cik saprotu, tad tas pats princips, ko es biju pirms dažām dienām ielicis 10 collu traukā tikai lielākos izmēros (tātad efektīvāks un skalojams). Domāti cik saprotu lielāku daļiņu aizturei, piemēram ezera dūņas.

vainas var būt divas.
viena, ka jau te visi min - attīrīšanas/ filtrācijas sistēmas problēmas.
otra- problēmas ar urbumu, kas jau varētu būt nopietnāk (dārgāk).
ja tev ir normāls dziļurbums (pamatiežos) un nav kaut kas salaists dēlī ar urbuma konstrukciju (nepoareizi nosegts, vai nenosegts gruntsūdens horizonts) un neatrodies gluži Daugavpilī, tad šī gada paaugstinātajam gruntsūdens līmenim nevajadzētu ietekmēt ūdens kvalitāti dziļurbumā, taču lai spriestu par urbuma kvalitāti, ir pārāk maz informāacijas.
kāda tev urbuma konstrukcija (atklāts stobrs?, sieta filtrs?)? kāds urbuma dziļums? kāds ģeoloģiskais griezums?
var gadīties, ka kāda metinājuma vai limējuma (ja PVC) šuve bijusi haltūra un laiž garām. ja urbumam ir sieta filtrs, var gadīties, ka tas saplīsis. vel var gadīties, ka blakus kaut kur netālu urbj vai skalo urbumu ar gaisu tajā pašā horizontā, un tāpec uzduļķo arī tev.

Urbums 23 metri dziļš, saskrūvētas metāla trubas 110mm. Gals cik saprotu ir nenosegts un vienkārši iedzīts dolomītā. Kad urbējiem jautāju vai tur apakšā to galu kaut kā taisa ciet, tad teica ka man nevajagot neko tur speciālu darīt, jo apakšā ir ciets slānis. Sūkni ielaidu 10 metru dziļumā, bet nu tas manuprāt nav būtiski.
Slāņi ir dažādi - melnzeme, tad pelēka dūņaina smilts, tad nedaudz dolomīts, tad atkal smilts, tad laikam tāds zilgans māls sajaukumā ar smiltīm, tad atkal dolomīts.

Principā, tas zilganais māls ar smiltīm ir tas ūdeni nesošais slānis, kurā atrodas caurumotā caurule. Šo slāni skalojot arī veidojas tas pelēkais pienveidīgais piejaukums ūdenim.

par to, ka nesošais slanis ir domerīts (pieļauju, ka tas ,kas izskatās pēc smilts ar māliem, kaut gan reāli drīzāk ir dolomīta milti), stipri šaubos, drīzāk tas ir apakšā esošais plaisainais dolomīts un te pastav liela varbūtība, ka nav veikta vajadzīga cementācija, līdz ar to tu dabū klāt visāru drazu no augšējiem slāņiem.
Normālā situācijā filtra kolonna tiek cementēta, vai kā savādāk nosegts izmantojamais pazemes ūdens horizonts no pārējiem. Tu minēji, ka duļķes parādās pie gruntsūdens limeņa izmaiņam, līdz ar ko var secināts, ka tev taja urbuma viss ir salaists kopā. Protams tas atkarīgs no precīzas vietas, un attiecīgās ģeoloģijas, ko var salīdzinoši precīzi paskatīt no kartēm un LVĢMC datubāzes, taču tas jau ir maksas pakalpojums.

Es tev ieteiktu aprunāties ar kadu nopietnu aku urbšanas kantori, tur tev izstāstīs precīzāk. Ieteikums gan droši vien būs - pārurbt urbumu utt, taču tur var spirinaties pretī, jo reizēm var arī izlabot visādu 'meistaru' nedarbus.

Paldies "piča" par tehnisku viedokli sakarā ar urbumiem. Nezināju.
Man tiešām tur neko necementēja (es visu laiku biju blakus). Izurba un tad iespieda zemē trubas. Viss. Bet nu tie bija paši "treknākie" gadi, tad cenas bija oi oi oi un visi skrēja no objekta uz objektu.

Kādu laiku gar caurules malām man uz augšu spiedās ūdens (nāca virszemē). Man teica, ka tas esot OK un ar laiku pārstās. Es virspusē uztaisīju tādu kā aku metra dziļumā un visu izbetonēju, tad ūdens pārstāja nākt. Cauruli nofleksēju un ar hermētisku uzmavu noslēdzu.