Uzmanīgi lasi Hmm viedokli.
Kāda grunts, kāds tuvākās apkārtnes reljefs? Jācenšas tomēr pagrabu iedziļināt, cik iespējams. Vai tiešām nav iespējama meliorācija?

Pagraba izmēri tiek plānoti, ne lielāki kā 3x4 m.
Kaimiņš savulaik uzbūvēja nedaudz iedziļinātu pagrabu, sagrūda tur naudas kaudzi, visādi hidroizolēja utt., bet rezultātā nācās grīdā veidot gruntsūdens savākšanas padziļinājumu un ar sūkni regulāri tagad sūknē laukā. Turklāt ņemot vērā, ka kaimiņa teritorija atrodas augstāk par manējo gruntsgabalu, tad man silti neiesaka, pat i mēģināt rakties zemē (teritorija ir padomju laikos nomeliorēts purvs, iespējams, ka liela vai lielākā daļa drenu jau ir sabrukušas).

Es vēl joprojām par pagraba sienām - vai no keramzīta blokiem būtu prātīgi celt, jeb tad tomēr noņemties ar betonēšanu?
Cik redzu apkārtnē - lielākoties ir virszemes pagrabi (arī sensenos laikos manā teritorijā tāds esot bijis) ar baļķu griestu sijām un "parastu" dēļu jumtu + šīferis.
Teorētiski jau varētu arī tādu, itkā lētāk sanāktu, jo baļķus par velti var dabūt un dēļi par kapeikām, bet tas nav ilgmūžīgākais variants un turklāt nevar zināt kā bargajos salos uzvedīsies šāds pagrabs.

Spriežot pēc tā, ka tev nav vispār pieredze būvniecībā, gribētos ieteikt betonu. No sāniem būs diezgan liels zemes spiediens no augšas arī, tā ka taisi veidņus un klasisku arkveida pagrabu. Atceries, ka betona stiprība ir atkarīga no ūdens daudzuma tas ir ūdens cementa attiecības. kļudaini daudzi domā ka grants cementa attiecība dod stiprību tas ir aplami. Akmeņu lielums 1/3 no betona biezuma ne lielākus.

Ja tiešām nevar iedziļināt, tad daudz būs jāber no sāniem.
Kādi keramzīti, īpaši pagrabam. Lej no transportbetona.
Var pirkt pusfabrikātu
[www.lugazi.lv]

Pagrabs ir mazs, līdz ar to vienkārši uzbūvēt saviem spēkiem un kļūdas iespējas mazinās.
Es ieteiktu sienām izmantot betonu, mūri. Gāzbetons noteikti neder mitrumam, par kermazītu droši nevaru teikt, bet šķiet, ka arī nav piemērots.
Protams, ka jābūvē tik cik to ļauj gruntsūdens, resp. lai pagrabā tas nenāktu iekšā. It kā jau nebūtu bijis slikti rudenī izrakt kontrolrakumu, lai apskatītu cik rudeņos un pavasarī augsts ūdens līmenis. Dziļums, dod zemes siltumu. Sekls, bet labi siltināts pagrabs siltumu ziemā saņems tikai no grīdas, nav slikti ja tam papildus vēl ir kāds metriņš ar sienām, tad vienmērīgāka temperatūra un ziemā nesalst cauri. Gruntsūdeņi arī papildus dod siltumu, labāk transportējas.
Pārsegumam no koka labāk izvairīties ļoti, jo tas sapūs un tad pienāk diena, kad nav skaidrs vai šo gadu vēl izturēs vai ne un vai neuzkrīt uz galvas. Koka pārsegums automātiski arī izslēdz iespēju mest virsū zemi - jātaisa jumts. Pārsegumam var pats liet griestus, ievērojot stiegrojuma novietojumu (kā paneļiem), tas ir diezgan atbildīgs moments, bet izdarāms tas ir, turklāt pārsedzes laukums ir mazs. Bet var arī paņemt kādu lietotu pārseguma paneli 1.5x4 m 2. gab. un būt drošam. Nu ja ņem paneli, tad vēlams izmēru telpai piedzīt pēc paneļu standartiem. Lietoti ir tirgošanā, Rīgas tuvumā jau nu ļoti daudz. Jā ir spectehnika, bet tavā gadījumā tas ir kravinieks ar manipulatoru, pats iecēla, pats aizveda un pats uzliek uz tavām sienām. Man šķiet, ka manipaltors varēja paķert tādu 1.5x4m paneli. To var noskaidrot pie paneļtirgoņiem.
Ja pārsegumam virsū arī zeme (nevis jumtiņš), tad protams hidroizolācija (plēve kāda gan jau). Nu vajadzīgs arī siltinājums griestiem un mūra augšdaļai vai pilnā augumā, jo tik daudz zemes tur bērt virsū nav interesanti.
Obligāti vajadzēs vējtveri, lai caur durvīm neizsalst, ja ieeja kā pie cilvēkiem. Durvis ārējās vēlamas plastamasa man šķiet. Metāls aizsals, koku nenovaldīt. Nu problemātiska ir grīda pie vējtvera, jo to cilās sals. Es darītu tā ka ar putuplastu kārtīgi nožogotos, tā lai zeme zem grīdas nevar izsalt - putuplasts zem grīdas un pa perimetru 1m vertikāli.
Paredzēt ventilāciju, atbilstošas drošības elektrību.
Ir tups variants - betona garāža - atvedi noliki, ieguvi ļoti daudz laika.

Ansis Liepa savulaik prātoja par 2 m diamerta grodu ierakšanu horizontāli:
[www.building.lv]

Manuprāt grodi ir ar nepietiekamu metāla armējumu, lai tos liktu horizontāli un pēc tam noslogotu ar neskaitāmām tonnām zemes.

Pagrabam nedrīkst žēlot materiāla masas- akmeņu, betona, zemes. Tas ļauj uzkrāt - stabilizēt temperatūru neatkarīgi no laika apstākļiem. Ļoti jāpiedomā pie ventilācijas.

Grodu apbērums būs galvenokārt no sāniem, no augšas labi ja pārdesmit cm, turklāt apaļai velves formai taču jāpiemīt daudz lielākai stiprībai par taisnu tikpat biezu sienu. Bet nu ar auto (pat vieglo) gan labāk virsū nebraukt. Ja gribēs nodot ekspluatācijā, būvvalde, visticamāk, pieprasīs projektu, kam varētu sekot diskusija ar būvkonstruktoru...

Kapēc saku par stiprību? Tāpēc, ka vienos darbos palika grods pāri. Noliku uz sāna. pēc nedaudz gadiem...tas sabruka! Un, kad vajadzēja grodā izkalt 100mm caurumu, sapratu, ka tādas smalkas armējuma drātītis ir tajā, tipa, butaforija. Un: tieši virs pagraba vajag biezu slāni zemes, Lai labi zāle aug, sasakņojās velēna. Zāles masa neļauj saules enerģijai sildīt zemi. Un biezais slānis labi akumulē enerģiju- stabilizē to. Pie pietiekoši bieza slāņa var pat upenes, jāņogas audzēt, veidot dizainisku ainavu. Un, ja apbērta pagraba konstrukcija ir tāda, ka labāk ar auto virsū nebraukt, tad kāda garantija, ka pavasarī, kūstot sniegiem, pēc lieliem lietiem, slapjā masa, kas pieaug daudzkārt svarā nav tas pats "auto"....un sekojoši pat ļoti lielas bēdas....