Un lai puse rores nestāv ēnā, puse saulē...

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
>> Neviens tev vairāk to nepārmērīs.


Un kā vēl pārmērīs. Pirms nodošanas jātaisa arī vertikālos ģeodēziskos uzmērījumus. Problēma var rasties ar attāluma līdz robežai/ēkas augstuma attiecībā - jābūt ne vairāk kā 1.5 vai saskaņotam ar kaimiņu, ka neiebilst.

Nu 10-20cm dēļ neviens nekad mūžā nesāks kasīties, pat nežēlīgākajās būvvaldēs - jo būtību tas nemaina pilnīgi un galīgi nemaz. Tā zempamatu uzbēršana gan nav salīdzināma ar zemes uzbēršanu - uzbēršana zem pamatu plāksnes ir kārtīgi jāizdomā no sala viedokļa. Man taisot pamatus dzīvē novilka striķi un teica - nu kā ir, vai būs labi, vai ceļam augstāk? Pacēlām striķi par 10cm un uz priekšu. Par to līdzeno reljefu bez mērīšanas pat runāt nav vērts - uz aci neredz neko, tikai nesaprotu, par ko ir bazars, ja uz rokas ir topogrāfija - tur tak absolūtais augstums pa punktiem ir skaidri un gaiši redzams.
Par pašmērīšanu runājot - šļauka ir pilnīgi un galīgi garām - cik no paša pieredzes - ar spaini ir par divām kārtām ērtāk un precīzāk strādāt.
[www.buildeazy.com]
Ieteicu šo diviem kaimiņiem un abi spļaudījās - kur tu biji ātrāk!

Izireju lazera nivelieri par 8 Ls un saku rakt pamatu bedri un ka jau acumeers radija un ari tagad nivelieris raada, pamati ir ieprojektejusies tadaa kaa bedree, ieplakaa. Uz papira izskatas pavisam savadak neka daba.
Izdomaju, ka pamatus raksu par 20 cm augstakus neka projekta.

Kad pats sev betonēju pamatus, salikām augstumus dabā (nospraužot pamatu asis) izmantojot nivilieri.
Projekttā atzīmētais augstums likās par zemu, pacēlām par 20cm uz augšu.
Tā kā veicu betonēšanu 4 kārtās (katrai kārtai pasūtīju transportbetonu ar 5% rezervi, kuru 100% iestrādāju), tad pēdējai 3 kārtas aigstuma atzīme izrādījās par 10cm augstāk nekā bija plānots.
Sakarā ar to, ka pēdējai kārtā bija nepieciešams iestrādāt armatūras, un attīecīgi bija nepieciešams nodrošināt betona aizsargkārtu, tāpēc 4 kārta sanāca par 5 cm augstāka.
Kad bija nepieciešams veikt izpildotopogrāfijas mērījumu ar pamatu un planējuma augstumiem, tad:
1. Pamatu augstums izrādījās nevis 25cm, bet gan 50cm augstāks par projektā atzīmēto.
2. Tā kā pamatiem piebēru zemi, tad planējums arī bija par 50cm augstāks par zemes gabala augstuma atzīmēm.
3. Pamatu viena mala bija par 8-9cm augstāka nekā otra mala. Par šo apstākli nereāli sastresojos. Pirmo reizi sev būvēju (pamatus), un reālu brāķi uzbetonēju. Viss darīju pēc augstumu atzīmēm, pats nesapratu, kāpēc tā sanāca...
Gāju uz būvvaldi, atrādīt dokumentus, un bija bažas par to, ka atmetīs atpakaļ, jo pamati ir augstāki nekā ir projektā, un noņirgs par to, ka pamati nav uzbetonēti līmenī. :)
Rezultātā:
1. Būvvalde dokumentus pieņēma bez komentāriem.
2. Pamatu augstumu starpība bija tikai 2.5cm (mērījām augstumus pirms bloku mūrēšanas pavasarī). Mērnieks mērīja pamatu augstumus ziemā, kad tie bija apsegti ar dēļu veidņiem no augšas, tāpēc ir aizdomas, ka augstumi vienā malā tika mērīti no pamatu virsmas, otrā malā no veidņu virsmas, kas arī deva kļūdu viņa sagatavotajā dokumentā.
Rezumē:
Acij un vienam mērītājam uzticēties nevar. Ja pārmērot mērījumi sakrīt, tad rezultātam jau var ticēt. :)

... "atrādīt izpildotopogrāfijas mērījumu ar pamatu un planējuma augstumiem" ...
Un daudzās vietās ko tādu prasa? Būvvalde? Banka?

Nododot ekspluatācijā.

Būvniecības kredīta saņemšanai bija nepieciešams reģistrēt pamatus zemesgrāmtātā.
Zemesgrāmatai, pamatu reģistrācijai, ir nepieciešama būvvaldes atļauja to darīt, jo būve vēl nav nodota ekpluatācijā (ir tikai pamati).
Būvvalde dod atlļuju, ja saņem VZD pamatu inventarizācijas lietu un pamatu topogrāfisko uzmērījumu, lai var saprast, ka pamati ir izbūvēti saskaņā ar projektu.
Mērnieks samērīja, un sagatavoja dokumentus, kuros bija arī planējuma augstuma atzīmes.
Būvvalde planējuma augstuma atzīmes neprasīja.