-pie augstas temperatūras logi nav vienīgi un galvenie vaininieki
-dzīvot, kaut pārgulēt istabā kurā nav logi, nošaujiet mani es to nevarētu, bet ja ienāk mājā pa tumsu un iziet pa tumsu, tad dažiem droši vien vienalga var gulēt kaut katakombā, loga un saules vietā izbauda skatu telefonā/tv/datorā un dzīvo laimīgi.

Tur jau tā lieta ka no saules var pasargāties.. ir pieejami saules sargi utt tas tā kā būtu.

Bet pie galvenā, kas mani interesētu vēl neesam nonākuši..

Vai kādam ir nācies salīdzināt cik ātri saule piebeidz šo logu krāsojumu.. salīdzinoši ja ir divas lakas kārtas vai trīs...

Un, kurai no firmām ir labāks ( Jūsu prāt kvalitatīvāks Jumta pieslēguma komplekts.. ar siltumizolāciju utt)

pats pirms pieciem gadiem liku roto logus visās telpās mansardstāvā, tagad darītu savādāk, atstātu jumta logu tikai trepju telpā lai gaisma ienāk, bet guļamistabās tomēr neliktu, padomātu par sānu logiem, padarot tos lielākus , tādus tipa kā ar franču balkoniņu', līdz grīdas līmenim. Cik tad mums tās vasaras īr garas, uzliec kautvai to pašu žalūziju un miers, bet ziemās ir kā ir, siltums skrien laukā.

Nav kautkādu foliju, līdzīgu ar kādām mēdz aizsegt no saules auto logus?

Man tomēr jautājums par siltuma zudumu tik lielo. Ja logam ir teiksim tie 3 stikli paketē, nu nevar tak būt tik traki? Galu galā istabās mums taču arī ir logi, bet par tiem zudumiem mēs it kā daudz nebēdājam?

Vilni:

Plikam gāzbetonam 30cm biezumā U ir ap 0.3 W/m²K ( [www.aeroc.lv] )
Krutā gala logiem (pasīvo māju standarts) U=0.73 W/m²K ( [www.rehaulogi.lv] )

Tātad caur vislabāko logu tev zudīs vismaz 2.4 reizes vairāk nekā caur tādas pašas platības nesiltinātu 30cm gāzbetonu.

Ok, bet tā jumta logu kvadratūra nav tik liela, lai tur būtu jāsatraucas tieši par siltuma zudumiem.

Vairāk mani varbūt pat mulsina, tas, ka tiek minēts, ka zūd tik traki siltums, ka kūst reāli sniegs no loga un veido kaut kādus ledus gabalus. Cik esmu novērojis, tad kad ir putenis, tad uz parastajiem logiem tomēr sniegs nekūst.

par sākotnējo jautājumu - lakas kārtām un saules iedarbību, vismaz Roto jumta logi no ārpuses pilnībā noklāti ar skārdu, alumīniju un gumiju, atsegts koks tur nemaz nav, attiecīgi nav arī problēmas. Par "pieslēguma komplektu" - es teiktu, ka ļoti svarīgi ir arī montāžas kvalitāte. Visdrīzāk tas logs nebūs kā gatava detaļa, kuru vienkārši ieliek vietā, katram jumtam ir savas nianses, atkarīgas no jumta materiāla, loga iemontēšanas iespējām utt. Vajag pieiet prasmīgi un radoši, nebaidoties "pieslēguma komplektu" uzlabot un papildināt. Pavirši montējot būs siltumizolācijas, tecēšanas un citas problēmas, diemžēl pats tam izgāju cauri.
Savādāk - man mansardā ir gan 'lielie logi līdz grīdai', gan jumta logi. Jumta logus arī 'otrreiz liktu', jo telpa paliek mājīgāka. Nevar noliegt, ka sastopami augstāk nosauktie efekti, aukstums ziemā, karstums vasarā uc, bet ne pārāk izteikti, ziemā brīžiem caur to logu saule neslikti silda. Tas vairāk ir katra paša kompromiss, starp telpu bez logiem ar ekonomisko spuldzīti vai lielu stikla jumtu, atkarīgs no vispārējās mājas kvalitātes, maksātspējas un komforta prasībām. Cita lieta, ka 'otrreiz' mansardu kā tādu neizvēlētos, noteikti pilnus 2 stāvus ar lieliem bēniņiem, kuros ja kādreiz savajagās var iebūvēt mansardu :)

Cik zinu, iemontējot jumta logu, pakete pat paceļas virs jumta seguma, kamēr no apakšas veidojas tukša niša. Tāpēc varētu būt vērts uz ziemu uztaisīt no apakšas ieliekamu vēl vienu paketi vai vismaz stiklu rāmī. Visās vecajās mājās bija vieni pastāvīgi ārējie logi un noņemami un uz bēniņiem glabājami iekšējie ziemas logi.

zigmars Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kaimiņs ar sūdzējās, ka vasarā mansardā esot
> pāri par +40C.



Pavisam noteikti tā nav (tikai) loga problēma. Nepietiekami siltināts jumts visticamāk ir pie vainas (visi kaut kā aizmirst/nezina, ka ēkas un jo īpaši jumta siltumizolācija vasarā ir stipri svarīgāka kā ziemā). Visi tik lūr uz skandināviem ar viņu 40 cm vates jumta un smaida, bet paši diskutē par 20 cm vai tik nav par daudz.