Mani nomoka daži ar zibeni saistīti jautājumi, kuri nedod miera.

1. "Negaisa laikā izraujiet TV rozeti un antenu no sienas". WTF? Ja zibens būs atceļojis pāris kilometrus no augšās un manas mājas TV antenu uz Jumta būs uzskatījis par vienīgo piemēroto, kur iebliezt, izraujot antenas štepseli no rozetes, ko es iegūstu? Zibens pēc definīcijas ir lokizlāde pie liela sprieguma/ strāvas apstākļiem, kad gaiss vairs nekalpo kā dielektriķis. Tīri teorētiski, tajā rozetē, pa kuru pienāk coax kabelis no jumta, zibens izlīdīs aŗā un turpinās savu lokizlādi dzīvojamā istabā. Un ja tuvākā lietiņa, kur ielekt būs antenas kabelis izrautais, tāpat TV būs kirdik. Tas tīri teorētiski...

2. " Zemējuma kontūra (V vai H) pretestībai ir jābūt < par 10 Omiem".OK. tas skan skaisti. Vēl ierīko speciālas kastītes, kur to pretestību nomērīt. Jautājums ir- pret ko šo pretestību mēra? Pret Latvenergo nulles kabeli? Pret citu stieni, vai kontūru, kas iedzīts zemē?

3. Kāpēc zemējuma kontūra pretestību, ja izdosies noskaidrot pret ko to mēra, mēra ar kaut kādu krutu aparātu (cik var spriest pēc katalogiem un reklāmas bukletiem), nevis ar vienkāršu testeri?

4. Manai mājai ir TV antena uz jumta un tas ir augstākais mājas V punkts. Negaisa laikā es pa to punktu piedomāju, kā viņam tur iet.Ja es netālu no tās antenas, pie skursteņa uzstādīšu zibensnsuztvērēja stieni tā , ka tas pārsniegs antenas augstumu par kādiem 2 m, iezemēšu antenu, iezemēšu zibensuztvērēja stieni, pirms coax kabeļa ielikšu gāzizlādes zibens aizsardzības verķi, sadalīšu visus zemējuma alu vadus uz visām mājas 4 pusēm, nolaidīšu lejā un tur katrs vads pāries lentdzelzī un divās, trijās 4,5 līdz 9 metru zemē iedzītās spicēs. Papildus tam pārsprieguma automātu B+C klases, iezemētu pie šīm pašām spicēm. Vai tas izklausās sakarīgi, vai arī labāk paļauties uz pērkoņtēvu un rezervētos līdzekļus notriekt citā veidā?

Antenas mastam obligāti ir jābūt sazemētam. Tad pa antenas kabeļa rozeti zibens ārā nenāks :) Par cik ar antenu un TV lietām ņemos kādus četrdesmit gadus, tad varu apgalvot,ka pērkons nav saspēris nevienu TV kurš būtu atvienots no antenas un elektrotīkla. Nu nav ta szibens spēriens nemaz tik neprogniozējams. Tātad no antenas masta pa visīsāko ceļu uz zemi jānovelk dzelzs, vismaz 8mm drāts. Es jau par zemējuma pretestību daudz esmu stāstijis. Zemējuma pretestība ir ļoti svarīga elektrotīkla,lai pasargātu cilvēku no elektrotraumām, bet zibensnovedējam pretestība ir pilnīgi pofig. Galvenais lai drāts gals no antenas masta būtu iesprausts zemē. Pie zibens spēriena miljons voltiem 10 vai 100 omi pr pilnīgi pofig. Tāpat zibens gaisā nepaliks un iebliezīs zemē. Iebliezīs arī tad, ja zemējuma vads būs sprīža attālumā no zemes, a tur zemējuma pretestība būs tad daudzi simti megaomu. Protams, labāk ja zibensnovedējs ir pieslēgts pie nopietna zemējuma kontūra, bet es esmu reālists un zinu, ka 99% antenu masti vispār nav sazemēti :). Tapēc pēc katra negaisa anrenu pastiprinataju tirgotājiem plaukst bizness, jo zibens ir padarījis savu "darbiņu".
Lai nomērītu zemējuma kontūra pretestību nu galīgi nevajag nez kādu dārgu un specializētu aparatūru. Mērijumu var veikt ar amatieru metodēm. Bija labs krievu saits, kur viss aprakstīts, bet vairs nestrāda. Gan jau var atrast citu. Pretestību mēra pret pašu zemi, vienkārši iedzen vēl divus mietiņus zemē un izveido mērīsanas tiltu. Ka jau teicu, priekš zibensnovedēja nav vērts ņemties ar mērīāanu.
Vot uz visiem tiem gāzizlades aizsargiem, potenciālu izlīdzinātājiem, pārsprieguma aizsargiem elektrības vados, vari naudu netērēt. Ja ir tiešs zibens spēriens, tad zibens novedējs pasargā māju no nodegšanas, bet elektroniku nespēj pasargāt neviena no uberkrutajām ierīcēm. Tās visas vairāk ir bizness, nekā jēga izmantot. Tāpat, es vizmas savai mājai alumīnija zibensnovedēju gan neliktu. Var jau būt, ka es ko nesaprotu, bet tik viegli kūstošu metalu izmantot pie zibens strāvām man sķiet nenopietni. Cinkota dzelzs drāts, tomēr ir pārbaudīta vērtība. Vārdu sakot,sazemē antenas mastu un būs jau ļoti labi, bet pērkontēvu negaisa laikā labāk tomēr pielūgt :)

Zemējuma pretestību, cik zinu, mēra pret idealizētu "absolūto zemi", kurai, diemžēl, nevar tieši pieslēgties.
Reiz lasīto zemējuma mērīšanas pribora instrukciju līdz galam netiku izkodis, tomēr tā man atgādināja principus, kad universitātē mērījām plānās kārtiņas pretestību, kam tiek klāt tikai ar taustiem. Tur, ja pareizi atceros, lietoja četru un trīszondu metodes, un tās savulaik tiku izpratis. Tipa starp vieniem kontaktiem palaiž strāvu, bet starp otriem mēra spriegumu utml.
Manuprāt lauku apvidos izlādētājus tomēr vērts lietot. Piemēram, manā īpašumā ir 225 m garš kabelis. Ja tam sabojās izolāciju, izrakt un nomainīt būs gauži grūti...
Par to, kā sabojājas (sāk vadīt) lakaudums izolācija, ja pārsniedz pieļaujamo spriegumu, mēs uzskatāmi pārliecinājāmies laboros universitātē.

Ja gribi saglabāt savu kabeli, tad pārsprieguma aizsardzība jāliek pirms kabeļa. Nezinu, visus krievulaikus izdzīvojām bez visiem tiem izlādētājiem sprieguma izlīdzinātājiem un citam figņām. Neba nu pērkons mazak spēra, bet nekas- izdzīvojām :). Tagad ir tā- vienā mājā no simts uzstadīta uberkruta zibens un pārsprieguma aizsardzībā pa nenurmāli lielām naudām, bet pārejās 99 mājās nav pat elementāri antenas masts iezemēts.Taisnība kā vienmēr ir kautkur pa vidu.

Man uzlikti dzirksteļstarpas razrjadņiki (rievotas vara plāksnes noteiktā attālumā) pirms kabeļa un kautkāds uz dinistoru bāzēts aizsargs - aiz.
Vectēvam bija garo-vidējo viļņu antena pa visiem beniņiem. Lejup gāja vads ar rubiļņiku galā - paceļot pieslēdza pie rādžas, nolaižot - pie zemes (~3 mm diametra Al drāts ar dārzā ieraktu cinkotu bleķi.

Paldies DidziP, ka veltīji savu laiku rakstot atbildi.

Vēl tikai viens jautājums. Gudrās prezentācijās, tādās kā [www.slo.lv], ir rakstīts, ka zemējuma spice nedrīkst būt tuvāk kā 1m no mājas.

Tas ir būtiski vai nav? Jautāju tapēc, ka manā gadījumā 1m attālumā ir bruģēts celiņš, tā kā varu to spici iedzīt līdz vienam metram. Kādi riski līdz ar to pastāv?

Arī 1m no mājas sienas būtībā ir pārāk mazs attālums. Kad zibens iesper novadītājā, ap zemējuma stieni, veidojas potenciālu starpība, jeb tā sauktais soļa spriegums. Tas nozīmē, ja zemējuma stienis iedzīts tuvu mājai un cilvēks stāv, ar basām kājam istabā uz mitras betona grīdas, tad viņš visdrīzak dabūs strāvas triecienu ar visām no tā izrietošam sekām. Reālā dzīvē tak pērkona laikā neviens ar basām kājām uz plikas zemes nestāv, bet drīzak sarāvies uz ķeblīsa skaita lūgšanas :) Būtībā pareizi ir veidot zemējuma kontūru ap visu māju, lai soļa spriegumu izlīdzinātu. Kā ju es teicu, lielākoties zemējuma nav vispār, a kontūrs ap māju, tas jau tad ir "kosmoss". Vārdu sakot, nav būtisks tas 1m, jo reālā dzīvē tak grīdas segums nav vadošs un ir ļoti niecīga iespēja atrauties no soļa sprieguma.Svarīgāk ir zemējuma vadu stiprināt neliela attāluma no mājas sienas un jumta seguma. Spēriena brīdī ap to drāti tādi uguņi lido, ka maz neliekas. Esmu ļoti skeptisks pret tām aktīvajām zibens aizsardzības sistēmām. Viss kas ir aktīvs nobeidzas, tam nosēžas baterijas, vai kautkas salūzt un tad zibens aizsardzības nav vispār. Neba nu saimieks tai štellei līdzi seko. Paskat, baznīcām bav nekādu aktīvu parikšu, plika drāts "gailim starp kājam" un nekas, baznīcas jau cik simtus gadu stāv. Likt uz jumta kautkādu radioaktīvu zibensz ķērāju, nu tad vispār jābūt galīgi stulbam. Jā, gan jau firma uzradīs nez kādus sertifikātus. Par černobiļu jau arī stāstija ka tas esot " mirnij atom" :)