Sveiki prātnieki,

Situācija elementāra:
Kādu plēvi vajag/nevajag (vēlams/obligāti) nepkurināmos bēniņos starp koka pārsegumu un beramo vati??

Trijos būvlietu lielveikalos sniedz dažādas atbildes. Paroc mājas lapā tāda info nav, uz jautājienu neatbild.

Nu tad ...

Obligāti, tvaika barjeras speciālu ar pretoksidēšanās piedevu POLIETILĒNA plēvi 0.2 mm (Eltete utml.), pārlaidumi 20cm, sastiprināti ar skoču! Cenai būtu jābūt zem 0.3 Ls/m2?

Kas snotiek ja nav plēves?

Spāres jumtā virs siltumizolācijas ir aukstas ( jo siltumizloācija+ ventilējamie aukstie bēniņi neļauj tām sasilt no mājas siltuma, un tā tam jābūt)

Siltais mitrais gaiss no dzīvojamām telpām virzās cauri vatei( tieši tā - iziet cauri neskatoties uz to ka rasas punkts it kā irt vatē- bet tā jau ir būvfizika) ) un nokļūst bēniņos, kur kondensējas uz pirmās aukstās virsmas kas gadā tam caļā- siju augšpusees, gala sienu apakšdaļa, uz spārēm.

Risks ja neuzliek plēvi un neventilē bēniņus (pārbaudīts praksē Zviedrijā apmēram 30 gadu atpakaļ)- spāres zaudē izturību, trupē, zem sniega slodzes var ielūst aptuveni 10 gadu laikā pēc būvniecības.

Tapēc būvējiet pareizi. PAROC mājas lapā var papētīt konstrukciju rasējumus.

Vispirms, visu cieņu un paldies SENCIM par saturīgiem komentiem citās tēmas un arīdzan šeit.

Un vēl par šo. Ko tad īsti dos šī tvaika barjera;
Mitrais gaiss pēc SENČA idejas cauri vatei neies, BET KUR TAD TAS PALIKS ??
Vai nesanāk tā ka kondensāts veidojas jau zem plēves un tek atpakal koka konstrukcijās ar visām no tā izrietošām sekām ??

Senci, ievies skaidrību!

Mitrais gaiss paliks telpā.

Tas nekondensēsies uz un pat neies plēves virzienā jo nebūs spiedienu starpības- labas (>=20 cm) siltumizolācijas telpas pusē temperatūra plēvei būs tāda pati kā telpā , vai par pusgrādu zemāka. Ja telpā būs + 20 C, uz plēves- +19,5C. Iedomājaties, ka paņemat plēvi rokā un turat telpas visū, kur tā ir pie + 20C. Vai uz tās kaut kas kondensēsies? Nē. Ja tā būs auksta, tiko no āra ienesta - jā ( piem. ja bēniņos nebūtu siltumizolācijas vai tā būtu nepietiekama).


Ko darīt ar mitro gaisu telpā- telpas ir jāventilē- caur logu, škirbām, ventilācijas sitēmām mehāniskām un dabīgām bet ne caur konstrukcijām. Tāpat kā agrākos laikos.


Kāpēc reizēm plēve noraso iekšpusē siltumizolācijai darbu gaitā- ja tvaika plēve ieklāta, siltumziolācija arī, bet ja visa ēka netiek apkurināta, bet kādā tās daļā notiek darbi, it īpaši mitrie -ar betonu, javu utml. plēve norasos jo tā ir AUKSTA. Šim efektam nav sakara ar to kā konstrukcija strādās normālas mājas ekpluatācijas apstākļos- tas notiek tāpēc ka liels mitruma daudzums tiek radīts aukstā telpā, un visapkārt uz visrmām ir rasas punkti. Daži kā bloski, koks kondensātu absorbē, paši samirkst, plēve- krāj uz virsmas līdz tas notek. Siltā normāli apkurinātā un apdzīvotā telpā/ēkā tā nenotiek. Var tikai priecāties, kas būvdarbu mitrums neiet iekšā dziļāk konstrukcijās un nekondensējas tur, bet paliek uz plēves.

Jautājums Sencim:

Bet kā tad vecajās koka mājās ar aukstajiem bēniņiem jumta konstrukcijas nostāvējušas jau tuvu 100 gadiem ?

Tur takš pārsegumam pavisam vārga siltumizolācija: skaidas ar kaļķi, kāds māla maisījums un bieži vien gaužām plānā kārtā.

Tur tak arī siltais, mitrais gaiss nāk cauri pārsedzei un atdziest uz koka konstrukcijām.

Vai tiešām nozīmē, ka liekot akmens vates plāksnes bēniņos pārsedzē starp sijām, pa visru jāliek tvaika izolācijas plēve ??

Paldies

Vecajās mājas ir 2 pamatvarianti:


1) bēniņi nebija ventilēti ( ļoti tipiski piem. Rīgas privātmājās ar aukstajiem bēniņiem, koka spāres, izdedži kā siltumizolācija, jumta segums šīferis:
-- temperatūra pie normālas apkures un ārā -15 C bēniņos bija +8 C. J auzsniga sniegs uz Jumta, pat vairāk par +10 C. Kondensācijas un žūšanas procesi notika vienlaicīgi, koka konstrukijas - sausas.

2. Bēniņi bija maksimāli ventilēti ( piemērs - lauku guļbūve ar aukstajiem bēniņiem, izolācija- salmi, smiltis, skaidas, jumta segums skaidas vai šīferis). Bēniņu temperatūra ja ārā bij a-20 C bij a- 15-20C, bet viss mitrums pa visām pažobelēm un jumta škirbām tika izvilkts ārā.> konstrukcijas sausas.

Risks ir ja neventelējamos vai slikti ventilējamos bēniņos ( 1. gadījums) ieliek siltumizolāciju. Ventilācijas joprojām nav, bet temperatūra pazeminās līdz -15-20 C ( var sasalt arī trubas, starp citu). Plēve obligāta, plus jādomā kā uzlabot ventilāciju.

2 gadījumā risks nav liels, bet: Ja agrāk konstrukcijas sienu tuvumā bija siltas, piem mājas galos, bet konstrukcijas, kas nebija kontaktā ar apkurināmām sienām ( spāres, jumts) bija aukstas un ventilējamas, pēc izolācijas ievietošanas VISAS konstrukcijas kļust aukstas, arī tās, kuras varbūt labi nevēdinās( kā piem gala sienu apakšas pie bēniņu pārseguma virs pašas izolācijas) un tur veidojas kondensāts. Risks arī ir lielāks ja MODERNS jumta segums ( kā bituma dakstiņi, skārds, antikondensāta plēve zem citiem jumtu tipiem) ir slēgta. Zem šī seguma arī var veidoties kondensāts neatkarīgi no siltumizolācijas esamības vai neesamības.

Tāpēc, ja nav īstas drošibas ka ir pilnīgi skaidrs kā strādā konstrukcija pēc pārbūves, plēve jāliek lai novērstu mitruma ieplūšanu bēniņu telpā no apkurinātām apdzīvotām telpām. Plēve jāliek pārsedzē tikai ja pārsedze atrodas starp silto istabu un ļoti auksto bēniņu telpu ,pie regulāras apkures darbības visu ziemu/rudeni/pavasari un nevis pa virsu vatei, bet zem tās- siltumizolācijas slāņa siltajā pusē.

Jautājums Sencim:
Kā būtu ieteicams ieklāt plēvi, ja meistari pamanījušies apšūt griestus ar dēļiem neieklājot plēvi starp apšuvumu un sijām ? Vai pietiks ja plēve tiks ieklāta zem izolācijas starp sijām? Vai sijas varētu ciest?
paldies!

Plānoju izbūvēt mansarda stāvu (~120 m2) vecai lauku mājai.
Tagad tie ir lieli neapkurināmu un ventilējami bēniņi
Patreiz konstrukcija ir šāda:
Baltie griesti - riģipsis- akmens vate uz tā, melnie griesti- koka, uz tā uzbērtas ar kaļki sajauktas skaidas. Plēves nekur nav.
Plānoju likt koka grīdu mansarda stāvam. Vai būtu tagad arī jāliek plēve pa vidu- papildus siltumzolācijas kārta (beramā vate)? Siltumu māja tur labi, itkā tā dēļ vajadzības nav.

Sijas necietīs , ja plēvi neklāj nepārtraukti bet tikai starp sijām, uzlocot aptuveni 5- 10cm, piekniedējot ar skavām sānos pie sijām lai plēve atkārto brīvi taisnstūra formu kurā jāievieto vate. Pēc tam visā garumā plēve jāpielīmē ar skoču, dimežēl, lai būtu hermētiska.

Par to lai maksā celtnieki.

Jebkurā gadījumā vates biezumam jānodrošina siltināšana vismaz 10cm virs vietas kur uz sijas beidzās plēve. Vatei cieši jāpiespiežas pie sijām, spraugas nedrīkst būt nemaz.

Ja plēve uzlocīta 5cm - vate min 15cm, 10 cm ( vairāk arī nevajag) vate min 20cm.
Vēlams ar vati , ja konstrukcija to pieļauj ( piem kaut kādu iemeslu pēc ir melnie griesti, vai vecā konstrukcija/siltināšana, kas neļauj ieklāt visu nepieciešamo vates biezumu starp sijām) , pārsegt arī sijas, lai tās būtu siltākas.

Kas notiek vietā ,kur mansarda sānu siena(pažobelē) savienojas ar grīdu? Bēniņi no iekšas izklāti ar plēvi, tātad no telpas mitrums izolācijā netiek. Toties no pirmā stāva caur pārsegumu tas lien uz augšu.