Apskatot katastrofas vietas bildes delfos:
[www.delfi.lv]
pārsteidz, ka visas kolonnas ir pilnīgi neskartas, pat galā esošās metāla plāksnes. Tāpat nesošās metāla sijas izskatās veselas - vai tiešām vaina ir stiprinājuma vietā, kur sijas bija skrūvētas ar bultskrūvēm? Izskatās, ka tieši stiprinājuma vietā visas sijas ir atrāvušās nost no stabiem - skrūves notrūka un tāpēc arī viss momentā sabruka...

....kāpēc sabruka viss!!!!! jumts? Kā kāršu namiņš.......Kāpēc nav sendviča publikācijas, lai visa tauta redz, kas bija jumta konstrukcijās un virs tā? Gaidīsim.........

47/482 kopnes faktiski ir veselas - tās, kuras ir izliektas, faktiski jau pēc kritiena saskaroties ar grīdu
112/482 kāds varētu pakomentēt, vai tiešām tas izskatās pēc kvalitatīva pārseguma??? (armatūras daudzums)
122/482 bildē virs konteinera redzams kopnes gals - vesels, tikai skrūves aprautas
127/482 ārpus ēkas izceltā kopne - arī gali veseli, viss kā tikko no zavoda
131/482 kopnes stiprinājums pie kolonnas: gan kopnes gan kolonnas gali ir veseli, skrūves ir norautas.
132/482 viss jau ieliecies, tā ka 3. iegruvums bija prognozējams
164/482 slavenie maisi - iekšā stādi.
166/482 fonā redzamas pilnas paletes ar bruģi un substrāta čupas.. Cēlonis pārslodzei?
228/482 - betona kvalitāte???
277/482 - kur vienā momentā pazuda visa fasāde? krītošā jumta radītais pārspiediens iznesa visu uz āru?
336/482 betona pārseguma tuvplāns

350/482 uz kopnes augšas kautkas metināts klāt? lai nu kā - norauts nost pa tīro

403/482 manuprāt baigā drūzma - ko viņi tur prātīgu var iesākt, traucē viens otram strādāt. Labi ka 3. nogruvums nenorāva lejā tobrīd

467. bilde - pirmais iegruvums. Tad te atrada 51. personu?

Man iekrita prātā AirBaltic pilotu teiktais, ka pēc iebrukuma no jumta ir gāzies liels daudzums ūdens. Vai nevarētu būt ka pildot šo augsni un grunti uz jumta ir aizdambēta lietus kanalizācija? Pa dienu esot daudz lijis.Ja ūdens krājās uz jumta, tad tas varētu radīt neplānotu slodzi. Šādu ūdens uztvērēju aizdambējumu mierīgi varēja radīt neko no tādām lietām nesaprotošs dārznieks. No otras puses ūdens uztvērēji taču bija vairāki un visus jau neaizdambēja vienlaicīgi.

Uz betona pārseguma kausējamais ruberoīds, ģeomembrāna (pumpuplēve) ģeotekstils, substrāts

Kurā nez vietā var sakrāties liels daudzums tīra ūdens? Dubļi, vai ļoti slapja augsne - jā, bet nejau ūdens.

Tikko Valters Celmiņš medijos pateica - aprautas skrūves kopnes vidū, kas stiepē saturēja abas daļas.

Tas, ka norautas skrūves pie kolonnām nav brīnums, jo tur tāds plecs, ka noraus jebko - tajā vietā skrūves tikai notur kopnes galu pie kolonnas lai nenošļūk uz sāniem - pati kopne guļ uz metāla pēdas. Tur viss bija ok.

[www.draugiem.lv]
[www.bbc.co.uk]

Nezinu, bet pēc tā rakstītā un pēcāk vēl bildēs izpētītā, pašam par 99,9% liekas, ka vaina ir tikai un vienīgi vidū skrūvētajās kopnēs - tām bija jābūt viengabala, vai vismaz papildus sametinātām jau pēc uzstādīšanas - ja skrūvējums ir vidū, tad sanāk, ka 100% stiepes spēks ir uz apakšējām dažām skrūvēm. Un skrūve, vai kaut vai 10x10 metāla kvadrātcaurule, kas gan bildē izskatās drīzāk pēc 20x20cm, stiepē droši vien atšķiras miljoniem reižu. Pēc bildēm izskatās, ka tās kopnes vidū pārsprāga pušu, kas arī nepārsteidz, jo reāli visu jumta svaru turēja faktiski dažas skrūves. Tā ir ārkārtīgi rupja būvniecības kļūda, ja tas tiešām tā ir. Un viss kaut kādu idiotu dēļ, kam, redz, nebija pārāk ērti tādas garas kopnes vest uz objektu.
Bet patiesais iemesls ir mūsu birokrātija - ja būvvalde nerūpētos tikai par to, lai papīri būtu kārtībā, bet kā visā pasaulē - arī pārbaudītu svarīgākos mezglus un iedziļinātos projektos pēc būtības, nevis formāli, tad nekas tāds nenotiktu, bet tas laikam ir par daudz prasīts. Un nedomāju, ka pat šie daudzie upuri būs pamats sistēmas maiņai - to jau var redzēt - tagad galvenais ir atrast vainīgo, lai gan pēc būtības tādas nejēdzības notiek pilnīgi visās sfērās un jāmaina būtu pati būvuzraudzības un dokumentācijas sistēma pašos pamatos.

Pat tikai paskatoties uz konstrukciju, kā tā tiek "sastiķēta" pat bez spec analīzes......redzams, ka uz skrūvēm iedarbojās milzīgs spēka plecs. Un kā var būt tāds aprēķins, ka aprēķina skrūves uz iedomāto spēku, bet pati konstrukcija tiek izgatavota no supertruper T-H sijām, metinātām savā starpā. Domāju, ka tieši T-H sijas nosaka, cik tās tur un savienojumam jābūt ne vājākam par šo konstrukciju. Un tā tam bija jābūt, jo bija paredzēts to garums 16m, bet ...sadalīja divās daļās un saskrūvēja ar "skrūvītēm". Un vēl. mūsdienu aprēķinu arsenālā ir programmas, kas uzzīmējot konstrukciju, var modelēt visus deformācijas lielumus, spēkus un t.t.t.t.t.t.t.. Un tas nav kalkulatora aprēķins, bet datoristu izstrādāts rīks, ko sen jau pasaulē izmanto, jo kādas super augsceltnes tiek būvētas, zememstrīču rajonos....un nekas nebrūk, ja protams kāds kautko nav tā izdarījis. Vajadzēja to atlikumu, kas vēl nesabruka, demontēt, atskrūvējot skrūves un reāli pārbaudīt, ko kas tur un ko izrēķinājis, ka jātur!

Te bilde, kur redzams, ka skrūves konstrukcijai nocirptas.
[www.kasjauns.lv]

Uz biblioteku neiešu, bail,ka neiebrūk. Bet pār dienvidu tiltu braucu, pāri jātiek.... Alfas daudzstāvu stavvietā mašīnu nelikšu jo arī tur vairs nav droši.. :(