Jautājums cien. āderu lietu pārzinātājiem!

Ar čomu pārplānojam viņa mantoto 1stāva mājeli, kurā plānots savīt ģimenes ligzdiņu, izveidojot mansarda stāvu (~50 m2) uz kuru pārcelt guļamtelpas, bērnistabas. Ēka tiek rekonstruēta, respektīvi ārsienas paliek kur tās ir.

Izrakām sen tapušu L. Bērziņas ēkas āderu plānu, fotošopā salikām 1:1 ar ārsienām, var secināt, ka senlatviešiem kas to būvi stutēja viedoklis sakrita ar minēto eksperu - logi, ārsienas, viss kā grāmatā.

Lieta tāda, ka lielākie caurumi tajā režģī nepārsniedz 1.60m x .075m, normālu ģimenes gultu vienkārši nav kur likt. Izņēmums ir zona kur kādreiz bija virtuve, plīts un skurstenis.

Jautājums - vai ir rekomendējams gulēt uz potenciālās uguns āderes, ganjau arī skursteni viņi savlaik mūrēja ar kādu izpratni, upurējot lielāko brīvo pleķi visā mājā.

Tad vēl kas - tur parādās kautkadas resnas ar sarkanu zīmuli ievilktas āderes 45 grādos pret pārējām - kas tās tādas varētu būt?

Pec zīmējuma āderu atrašanās ir nosacīta. Aptuvena. Vajag skatīties tieši uz vietas, kas un kā. Par uguns un ūdens āderu klasfikāciju daudz sķēpu lauzts... Jo starojuma tipi ir daudz vairāk. Tikai pieņemts, ka tās vairāk sajūtamās ir minētās. Ka tās raksturot? Dažādas "mērīšanas" metodes. Atkarībā no "sajūtām". Vienkāršoti es, kā uztveru tās, varētu teikt tā: Ūdens āderes ir ar virzienu, uguns- stāvošas, bez virziena. Jeb, ja iet pa āderi skatās, vai tajā ir "straume". Ja iet uz vienu pusi, un rīkste noliecās, iet pretēji- nenoliecās, tad analoģija kā ejot pa upi- pret straumi noliecās, pa- nenoliecās. Tā būs ūdens ādere. Ja iet pa uguns āderi, ej uz kuru pusi gribi, noliecās. Ūdens āderes iedarbība daudz stiprāka ka uguns āderēm. Ja runa par gulēšanu, tad jābeg no ūdens āderēm. Un jameklē brīvāka vieta starp uguns āderēm. Starpa- brīvāka vieta iznāk kā diognāle. Jaizvēlās tā, lai vismaz galva nav zonā.

man nihilistam to grūti saprast bez pusstopa, bet pieņemsim..

Bet kā ir ar āderu platumu? vieni tikai uzsver pašu novietojumu "asīs" citi atkal konkrēti iezīmē tik un tik platu, paralēlām malām

Aku rokot jau tiešām svarīgi tikai pa centru, krustpunkti, bet te, kur telpas un mēbeles jāplāno uz cm, tam ir nozīme. Kā tur ir ?

Platums ir nosacīts, jo āderei sānu malas ir "izplūdušas". Jo šaurāka ādere, jo straujāk pieaug tās intensitāte, tātad mala asāka. Jo ādere platāka, jo mala izplūdušāka. Centrs, kā jau centrs- nosacīti precīzs. meklējot āderes, var noskaņoties tikai uz centriem, tad iegūst līnijas. Pēc tam jau interesējošās apskata kā platumus, precizē tās malas. Ir āderes, kuru malas pāreja var sasniegt skaitāmus metrus! Lai saprastu, par ko runa, tad braucot ar vilcienu, āderu meklēšanas rāmītis maigi staigā!. Malas asumu labāk jūt , taustot to ar plaukstu. Tad tās sākumu, ko sāk just, var noteikt ar cm precizitāti. Ko tā arī dara.....Cits dod iekšēju komandu reaģēt asāk, un arī nosaka ar cm precizitāti. Tikai jāatcerās, ka tas viss ir saistīts ar "cilvēcisko faktoru - meistarības."

Tātad āderes malu efekti ir tāda subjektīva - rīkstnieka kā mēraparāta jutības atkarīga lieta? Ok, tad teiksim varam izmantot to āderu plānu lai noteiktu to novietojumu asīs, un starpsienas/mēbeles plānot maksimāli no āderes centriem un to krustpunktiem.

Un tajā skursteņa zonā kāreiz ir kādi 3x3 metri brīvi, tad tajā var ieplānot normālu gultu, neskatoties uz to, ka tā atradīsies tieši virs vecā skursteņa pēdas?

Jaatkārto: Āderes vajag noteikt uz vietas. Ja logi un durvis kautkā sakrīt ar āderu līnijām, tad ļoti aizdomīgi, ka skurstenis stāv brīvā zonā.......Tik pat labi Berziņas k-dze visu zīmējumu radīja uz galda....Ir tāda metode. Kopējai orientācijai. Nojausmai. Tā ir distancētā "mērīšanas" metode. Dažreiz arī ir ļoti laba korelācija ar realitāti, bet kā tas notiek, kāpēc ta ir iespējams...neviens nezin patiesību. Tāpat kā ekstrasens saņem informāciju..............no nekurienes.

Noskaidrots ka mērījums noticis in-situ, un plāniņš sastādīts jau pēc apsekošanas.

Vai ir kāds rekomendējams cilvēks, kas to var pārmērīt jau esošajā jaunbūvē, lai varam saprast, kā izvietot iekštelpas, starpsienas, gultas ?

Es personīgi laikam apmierinātos ar esošo āderu plānu, bet saimnieks vēlas pārliecināties par to skursteņa zonu un sētas pusi kur tagad maza piebūve.

Vajag izveidot tādu telpu kurā var ievietot apaļu gultu 2,4..2,8m diametrā ar ritentiņiem. Tad katru vakaru mainīt gulēšanas virzienu pret debespusēm un gultu pārvietot pa 20..40cm uz sāniem.Tādejādi āderu starojums sadalīsies vienmērīgi pa visu ķermeni un arī nebūs problēmu ar Zemes ģeomagnētiskā starojuma komponenti.

Ir sekundāras pazīmes, ka guļvieta ir ar "problēmām": guļot uz muguras, ļoti gribās likt kājas krustām, nevis brīvi izplestas. Guļot uz sāniem, velkam kājas klāt, cik vien var. Spilvenam ir vieta, kur galva ļoti labi jūtās, teiksim sānos, pie pašas sienas. Bieža, grozīšanās gultā. Tas ir ļoti labi novērojams bērnu gulēšanā: ja bērns mīl kādu pozu, vienā gultas vietā, tad tā ir labākā iespējamā šajā gultas novietojumā. Pamainot gultas strašanos, poza, vieta mainās. Un: ne ādere ir tā visvairāk bīstamā, bet šo nezināmo starojumu šķersošanas veids: Lai vairāk saprastu, teikto, organisms reaģē uz lauku starpībām , kas šķērso ķermeni: Brīva vieta-āderes lauks- otras āderes lauks ( āderu krustošanās). Kā šie lauki izvietoti uz ķermeņa. Ja visas šīs iedarbības, ieskaitot brīvo zonu, iedarbojās uz cilvēku, tad organisms cīnās ar dāžādām iedarbībām trīskārtēji. Ja iedarbības divas- divkārtēji. Tāpēc arī cilvēka poza guļot ir rādītājs , kā organisms pielāgojas labākam stāvoklim, lai šo šķersošanu būtu mazāk. Poza var būt tāda, ka ķermenis atrodās uz āderēm, nemaz nav brīvajā zonā, bet tas tad būs arī labākais, ar mazākām lauka potenciāla šērsošanas zonām. Un, arī vieta, kur šie potenciāli cīnās ir ļoti svarīga: kāju galā...sals kājas, itkā tirps. Uz vēdera, iedarbība uz vēderu, ar visām sekām. Uz galvas...pavisam slikti. Labāk gulēt uz tā saucamo diognālo krustu, nekā taisno. Bet protams vislabāk uz brīvas vietas. Zinu, ka daudzi skatās uz maniem "spriedelējumiem" ar lielu, nepamatotu kritiku......Bet ja kāds tomēr vēlas saskatīt kaut tajā, izmēģiniet sekojošo eksperimentu: Paņemiet gultas izmēra preskartonu, nosmērējiet ar PVA līmi, un uzkaisiet linu spaļus. Tie daļeji pielīmēsies. Un palieciet zem gultas. Pasekojiet izjūtām, gulēšanas stilam, sajūtām. Un tad atrakstiet. Zinu jau iepriekš...ka neviens neprovēs.......jo , lai kautko darītu, "smadzenes ir publiski jākodē...". Tieši tāpat kā ar pareizu ēšanu, dzeršanu, domāšanu, uzvedību, rūdīšanos un t.t.t.t.t. Piedodiet ja par garu, bet varbūt kādam tas ko dos.

Te vairums spītēsies pretī un izdomās jebkādu citu skaidrojumu, bet arī pieredze ar manu 2gadīgo sīci liecina, ka pārbīdot gultu 1m no āderes, viņš jau pirmajā naktī sāka gulēt un jau pusgadu guļ daudzkārt mierīgāk kā visu iepriekšējo laiku.