Ir vēlme nosiltināt 30. gadu koka stāvbūves māju, kura ir apmūrēta un apmesta no ārpuses. Starp koka statņiem un kieģeļu mūri ir gaisa sprauga 2-3 cm platumā un ir ieklāts pergamīns. Tā kā ir jālabo fasāde, vēlos pie viena nosiltināt māju no ārpuses, lietojot akments vati 10 cm biezumā.

Kādi ir ieteikumi par siltinājumu šādai sienai?
Kas notiek ar sienas vēdināšanu, ja vates slāni apmet un nokrāso no ārpuses, un tiek noslēgta gaisa sprauga starp statņiem un ķieģeļu mūri (sienas augšā pie bēniņiem)?
Kā ar tvaika izolāciju - vai koka statņos neradīsies kondensāts?

U-ūū, Senci, kur esi palicis? Vai tad Parocam šinī sakarā nav ko teikt? Nu nevar tā būt! Visi ļoti gaidam un uzmanīgi lasīsim.

apmūrētai karkasa sienai ir variants siltināšanai no iekšpuses - tvaika plēve vai atstarotājs, 50 mm masīvās izolācijas, apdare.

No iekšpuses jebko var nosiltināt.
Šajā gadījumā iespējams un vēlams tikai no ārpuses. Tāpēc griežos pie spečukiem, jo izskatas diezgan komplicēts jautājums.

Giezties ir labi, galvenais lai galva nenoreibst :)

Var mēģināt esošo gaisa spraugu starp koka statņiem un ķieģeli apskalot/vēdināt ar iekštelpas gaisu un ārpusē paredzot siltumizolācijas biezumu no aprēķina ķieģelis+siltumizolācija+āra apdare.(interjerā pa perimetru spraugas/bieži urbumi sienā virs grīdlīstes un zem griestiem) Risks sapūdēt karkasu pastāv.

Šeit ir kļūda pašā pamatnostādījumā ,jo ķieģelis pilda tikai dekoratīvo funkciju ,un tā siltināšana ir principiāli nepareiza .Ja siltināšanas iespēja pastāv tikai no ārpuses ,tad jānojauc dekoratīvais ķieģeļu mūris un tad māju var nosiltināt pareizi ,lai būtu siltināšanas efekts un nenopūdētu koku.

Viss pareizi Lini, tikai vajag biezāku, vēlams 15-20cm akmens vates kārtu.

Ventilācija starp karkasu un ķieģeli jāizslēdz pilnībā, tāpat kā jānoizolē visi iespējamie aukstuma tilti ( šajā gadījumā aukstuma tilts ir jebkura konstrukcija kas savieno iešējo karkasu ar ārpusi ar izolācijas spēju mazāku kā 15 cm vatei ( visticamāk, šādas vietas būs pie pamatiem vai Jumta.).Piem sprauga augšpusē, ja tā iziet uz āra gaisu, ir jāaizpilda ar siltumizolāciju 15 cm un tikai tad jāhermetizē, nevis vienkārši jānoslēdz ar plānu metāla plāksnīti vai piemetot javu. Tas viss ir konstruktīvi pareizi jāatrisina. Pamati jasiltina ar tikpat biezu siltumizolāciju kā siena. Vate der.


Tālāk viss būs ok. Tvaika barjeras nekur nevajag ( jo mūris iekšpusē būs istabas temperatūrā) , karkass būs sauss un silts un nekas nepūs. Prieks redzēt saprātīgus risinājumus.

vai tad tiešām neviens neieteiks cilvēkam apskatīties kas īsti darās ar pašu stāvbūvi???
Skaidrs, ka siltumizolācijas ražotājiem ir jāpārdod pēc iespējas vairāk materiāla (kaut gan dzirdu, ka tie sākot pietrūkt), taču kāda jēga siltināt ja pēc gadiem 10-15 sapūs beidzamais nesošais koka gabals un tā būda izjuks???
Piedodiet par cinismu, bet es tieši šādu māju biju spiests nojaut, pat pamatus izrokot, jo tie bija paredzēti vieglas stāvbūves noturēšanai un apmūrētais ķieģeļis, kā arī sals, kas tika zem tiem padarīja savu darbiņu lieliski.
No paša pieredzes tad arī esmu skeptisks par god. Senča popularizētajām karkasa būvējm (piedod, bet vienalga neticu, ka tāda būve kalpos ilgāk par 80 gadiem, pat ja tā atrodas Mārupē, nevis Zviedrijā pie jūras)

Ja karkass ir beigts, tad protams ar to kaut kas jādara, kā G saka. Es neiedomājos par to. Jāizmet ārā un miers, tikai acīmredzot visa nesošā konstrukcija mājā tad ir pa kāju. Bet ja nav beigts, priekš kam lieks darbs un izdevumi?

Ja nav beigts, ar to nekas vairs sliktāks nenotiks. Vates biezums šeit ir vajadzīgs lai karkasu noturētu istabas temperatūrā visu gadu. Istabas temperatūrā , škiet, koks uzvedas normāli arī ilgāku laiku. Kā mēbele. Karkass būs pilnīgi ārsienu konstrukcijas iekšpusē.

Vates netrūks. Trūks cements un bloki. Koka karkasi tiek gatavoti no vietējā pasatjaunojošās būvmateriāla, kas nav jāimportē un kam nevajag importa enerģiju ražošanā. Tas ir izdevīgi gan valstij, gan meža nozarei, importa eksporta bilancei utt. Tā kā nekur nespruksim. Mācamies būvēt karkasa mājas labi.

Cementa un bloku ražošana ir energoietilpīga, enerģija ir jāimportē. Ja kāds gribēs, viņš protams varēs par dārgāku naudu celt kā grib, bet valsts šim stilam nedos priekšroku. Tāpat kā Zviedrijā , Somijā, Norvēģijā, kur meži ir tikpat pieejami kā pie mums. Ar ticību vai neticību tam nav nekāda sakara.