ne pa velti pieredzejussi cilveeki saka izraut visus kontaktus kad zibens!!;))
Es izaudzessu lielu ozolu lai tur sper zibens!!:))

Lieli koki, no kuru virsotnes 45* stars nosedz ēku ir diezgan drošs garants, ja vēl zibeņošanas laikā atslēdz elektrpadevi.
Ja ir metāla jumts tad tas ir tikai jāiezemē ar pāris trubām ieraktām līdz 2m dziļumam.
Jaunajos ciematos vienīgi lieli koki vipār nav redzēti.

No sākuma izlasiet šo rakstu: (ielādēsies pdf fails: www.slo.lv/uploads/PDF/SLO.Zibensaizsardziba.Zibens.veidosanas.pd Un tad jau varēsiet vairāk saprast. Un tikai jumta sazemēšana neglābj no traģiskām sekām....Galvenais ir pasargāt pašu svarīgāko: veselību, ģimeni, māju. Un pēc tam datori un cita tehnika. Jatzīmē, ka zibens aizsardzība ir kompleks pasākums. Un tam ir vairāki galvenie uzdevumi: Aizsargāt dzīvību un īpašumu. Maksimāli padarīt zibens spēriena sekas nekaitīgas. Jo lielākas ivestīcijas tiks ieliktas, jo aizsardzība lielāka. Ir divu veidu piegājieni: Mākslīgi izsaukt zibeni uz zibens novedēju, tādejādi neļaut tam spert kur pagadās. Otrais: Veikt pasākumus, lai aizsargātu tās vietas, kurās iesperot, varētu būt vislielākais kaitējums, kā arī maksimāli veidot ēkas vienmērīgāku elektrisko potenciālu, lai nav zibenim "kur pieķerties". Un elektronikas vienkāršākā aizsardzība ir atslēgšana no pieslēgtajiem vadītājiem ( barošanas tīkls, antena, interneta, iekšējā tīkla kabelis, jo indukcija ir tieši proporcionāla vadītāja garumam un laukumam, ko šķērso zibens strāvas radītais elektromagnētiskais lauks.

Teorija zibens gadījumā maz palīdz, jo zibens teorētiski pilnībā nav izprasts. Arī tas, kā viņš sper ne. Kaut kad pa Discovery bija raidījums par zibeni un cilvēkiem, kas sasperti. Tikai daļā gadījumu zibens meklē ceļu uz zemi pa īsāko ceļu, jeb mazākās pretestības ceļu. Neaizmirsīsim, ja tas tā būtu, tad izlādes līmija jeb pats zibens būtu taisna līnija, bet tas tā nav - vēl pagājušonedēļ pats savām acīm redzēju, ka puse zibens nāca vertikāli lejā, otra horizontāli. Lōti biezī pat pilšetu centros, kur apkārt augstceltnes - visas ar zibens aizsardzību, bet zibens iesper tieši pa ielu starp mājām ejošam cilvēkam. Tāpat kādas futbola spēles laikā iespēra 4. rindā sēdošam skatītājam, lai gan stadions bija milzīgi augsts un uz tā jumta bija zibensnovedēju antenas ik pēc gabaliņa.
Man pašam pirms 2 gadiem iespēra pie mājas esošā priedē, apmēram 5m no mājas durvīm. Sajūtas nepatīkamas. Pie kam, zibens ienākšanas vieta kokā ir skaidri redzama - paliels melns izdedzis plankums, un no tā uz leju kokam miza pārplīsusi. Interesantākais, ka tā vieta nav koka augšpusē, bet gan apmēram pa vidu!
Bet principā ideja ir vienkārša - zibens sper un potenciālu starpība ir mērāma miljonos voltu. Aizdegas no tā, ka ejot pa mazākās pretestības vietu, parasti kaut kur kaut kas ļoti uzkarst. Drošākā vieta esot mašīnā, jo līdz šim neesot neviena pašā gadījuma!, kad iesperot mašīnā, iekšā sēdošam kaut kas notiktu. Un mašīna nav sazemēta!!! un tā ne aizdegas ne ko. Elektronika, protams, būs beigta.
Par to, ka mājām ar nevadošu jumtu vajag zibensnovedēju, domāju, ka šaubu nav, bet vai mājām ar metāla jumtu to vajag - pētīju un pētīju internetu un tā arī skaidrībā netiku. Tomēr vairāk liekas ka nē, nekā jā. Jo liekot īstu novedēju parasti liek metāla drāti pa visu jumta kori, reizēm perimetru uz nevadošiem distanceriem. Līdz ar to zibens spēriena gadījumā visa zibens jauda tiek vadīta pa to tievo drātīti. Ja tādas nav - metāla jumtam iesperot lādiņš tiek momentā izkliedēts pa visu jumta virsmu un lokāli nekur nekā liela vairs nav. Tas pats, kas mašīnas gadījumā.

Nepiekrītu ka teorija maz palīdz: Teorija izveidoja Faradeja kameru. Un teorija pateica, ka potenciala izlīdzināšana palīdz izbēgt no zibens nodarītajiem postījumiem. Un teorija pateica, ka aktīvie zibens novadītaji ir ļoti efektīvi. Un teorija pateica, ka eksistē indukcijas efekts, un kā tas iedarbojās, un kā ar to cīnīties, Un teorija pateica, ka mašīnas korpuss ir nosacīta Faradeja kamrera. Un teorija pateica, ka samazinot zemesvada pretestību, postījumi samazinās. Un ja bleķa jumtā iesper zibens, tad izdeg pamatīgs caurums... Un ja iesper metāla skurstenī, vai tam blakus, cilvēki , kas var būt tam tuvumā, var smagi ciest. Tāpat, ja iesper TV vai citā antenā, cilvēki kas ir šā kabeļa tuvumā arī var ciest....Neviens nav uzskaitījis tos gadījumus, kad zibens aizsardzības metodes ir glābušas no lielām bēdām. Pēc interneta datiem zibens nodarītie nedarbi mērāmi miljonos dolāru un daudz zaudeto dzīvību (http://www.amwindow.org/tech/htm/lightning.htm)

Mašīnai iesper, kas ir no tik pat bieza bleķa un tikai dažus m2 virsmas un nekas, iekšā visi dzīvi un veseli, bet bleķa jumtam iesper, kas ir simtiem m2 liels un izbliež caurumu, nosper saimnieku un nodedzina māju. Kaut ko nesaprotu.

Ja nesaprotat tad paskaidrošu: Kursos par zibensnovedēju teoriju un praksi,ko vadīja speciālisti no firmas J.Pröpster tika rādītas bildes arī no bleķa jumtiem. Iespaidīgi caurumi! Strāva, iesperot zibenim, ir ļoti liela un jumta metāls tiek izkausēts gāzē. Zibens jau nesper plaknē, bet izcilnī. (Starp citu vācieši, kas būvēja Rīgā, man zināmā vietā, jumtu, skurpulozi pamatīgi visiem izbīdījumiem virs jumta, augstākiem par apmēram 30-50 cm lika atstatu uztverošās zibens antenas. Visam jumtam apkārt zemesvada šleifs. Zemēt skursteņus, antenas pan taisno nedrīkst. Zemē tam blakus novietotu, augstāk par antenu zibens novedēju. Starpā uz metāla skursteni liek speciālu moduli- impulsa potenciāla izlīdzinatāju, kas īslaicīgi paceļ aizsargājamā objekta poteciālu, tādejādi uz to nelec dzirkstele. Bilde, kā tas izskatās pēc spēriena lidmašīnai, kas ir analogs mašīnai, ir te: [www.planebuzz.com]

[www.youtube.com]
Ja kas, tā lidmašīna nav zibens roku darbs, bet gan ugunsgrēks uz zemes kabīnē :), palasi komentus zem bildēm.

Zibensnovedējam būtībā ir nepareizs nosaukums. Pareizāk būtu zibens ķērājs.
[www.fotocommunity.de]

Par tēmu
[www.apollo.lv]