To, ka var būt daži akmeņi pamata vietā - nebiju iedomājies - no bildēm bija jāsaprot - tad vispār vāks....
Tad kā Vilnis min - jādomā kaut kādi pamatiņi....
Tādus stabveida var mēģināt izbūvēt stūros un ik pa pāris metriem - sienu un stūrus pastutēt no ārpuses (ja reiz cilvēks negrib neko iekšā aiztikt) un apakšā to baļķi vai brusu pa tādiem pat gabaliem likt - bet tā atkal būs uz zemes....
Tad uz stabiņiem armēta betona josla (pa posmiem taisīt) plus keramz. bloki - vai pat labāk pašlieta monolīta armēta keramzitbetona josla (arī var liet pa posmiem)...

Un tad vēl ienāca prātā krutākā ideja - uz stabiņiem keramzītbetona aiļu pārsedzes (apakšbaļķa vietu aizpildīta - un cokols arī ir) - iebīdīs no sāniem.... tas būs dārgāk, bet ātrāk...

Lai ko darītu - sliktāk kā ir jau nebūs...

Monolīto armētā pamata joslu (ko līdzīgu) arī var mēģināt pa posmiem - stiegru gali ārā tiek atstāti un zigzags (pakāpiens) posma galos....tas tāds dieva dots būs - un diezin vai vērts...

Ļoti nepatīkami ir tas, ka trupējis ir ne tikai pirmais vaiņags - daļēji (no iekšpuses) droši vien arī otrais - un stūri grūti nosakāmā apjomā....

Noderīga diskusija, paldies par idejām! Varbūt autors darbu gaitā var veikt kādu fotofiksāciju un papildināt kā veicās process. Domājams drīzumā nāksies veikt līdzīgus darbus, tikai stāvbūvei.

Vasara ir beigusies, un pavasarī iesāktie darbi ir pabeigti. Vispirms paldies visiem kas deva padomus, noderēja. Par visu procesu kopumā, varēt uzrakstīt grāmatu...:). Visiem, kam priekšā kas līdzīgs, droši darbojaties, viss sanāks. Īsumā: iztikām bez pacēlājiem, dankratiem un citām mehāniskām palīgierīcēm. Vainags bija sapuvis pamatīgi, pamatā pirmie divi baļķi tika izņemti. Ņēmām(izgriezām) pa daļām aptuveni 1-2 metri atkarībā no vietas un pārējiem apstākļiem. Viss vainags(pārsvarā satrunējis, bet ne sadalījies) gulēja smiltīs(pamatu mājai nebija, stūros palieli laukakmeņi). Izgriežot beigtos baļķus(sākumā bailes bija lielas:(, ka tik kaut kas nesāk šķiebties vai vēl ļaunāk) nekas bīstams nenotika, ēka nenosvārstījas pilnīgi nemaz, jo kā secinājām visu svaru izlīdzināti uzņem pārējais neizņemtais vainags, lai arī pamatīgi bojāts. Izgrieztās vietas "aizpildījām" ar fibo blokiem, jo nebija vajadzības atjaunot gulbūves sienas(ēka tika "apšūta"ar frēzbaļki). Zem fibo blokiem iebetonējām pamatu. Starp citu mājas gala baļķi 7m, izņemām pilnībā visu garumu, svārstību nekādu!
Spraugās starp fibo blokiem un "dzīvajiem" baļķiem sadzinām ķīļus. Protams vajadzīgajās vietās hidroizolācija, ruberoīds, piķveidīga mastika. Pamatus nearmējām, varbūt, ka vajadzēja bet iztikām bez. Baļķus kuri netika kustināti(augšējie) pirms izgriezt sapuvušo apakšu saskrūvējām no ārpuses ar vertikālām brusām, drošības pēc lai neizkustas, nenoslid, vēlāk gan likās, ka varēja iztikt arī bez šīs papildus drošības. Ļoti noderīgs instruments -zobenzāģis. Bez tā nez vai būtu iztikuši. Ja nav žēl motorzāģa var arī ar to, bet pamēģināju abus, zobenzāģis viennozīmīgi Nr.1! Pēcāk ielikšu saiti ar foto, ja kādam interesē. Visus darbus veicām divatā, pats esmu celniecības amatieris "mīlētājs", kriev.v., ļubitjeļ, palīgs,:) (pamata darbu veicējs) cilvēks ar ilgstošu būvnieka pieredzi. Darbi tika veikti pamatā bez liekiem tēriņiem. Tā kā neviens saules mūžu nedzīvos, tad attiecīgi arī tika izvēlēts darbu veids, piegājiens procesam un materiālu izvēle. Protams, ka var darīt dažādi, izvēlēties citus paņēmienus un materiālus, bet tam visam galā ir dažas lietas: izmaksas, lietderība, praktiskie apsvērumi.